Ukraina piedāvājusi Donbasā izveidot "Donnijlendu", apgalvo laikraksts

Šāda taktika nebūtu nekas jauns, Polija 2018. gadā ierosināja iecerēto ASV karabāzi nosaukt par “Forttrampu”, bet pērn ar Baltā nama starpniecību miera vienošanos parakstījušās Armēnija un Azerbaidžāna izveidoto transporta ceļu nosauca par “Trampa ceļu starptautiskajam mieram un labklājībai”, norāda laikraksts. Šoreiz Ukraina ar šādu “Trampa vairogu” mēģina atvairīt agresorvalsts Krievijas alkas pilnībā sagrābt visu Donbasu.

Kādu nosaukumu piedāvājuši ukraiņi? Izrādās, “Donnijlenda”! Vismaz tā laikrakstam apgalvojuši četri cilvēki, kas labi informēti par sarunu gaitu, tiesa, vēloties saglabāt anonimitāti. “Varētu šķist dīvaini, ka ar Disnejlendu asociācijas raisošs nosaukums tika piešķirts cilvēkus zaudējušajai un izpostītajai Ukrainas ogļu un tērauda reģiona daļai, kamēr turpina plosīties asiņainākais karš Eiropā Otrā pasaules kara. Tomēr tas atspoguļo globālo realitāti, kurā valdības mēģina izmantot Trampa uzpūtību, lai savā pusē iegūtu Amerikas varenību,” atzīst laikraksts. 

Ukrainas delegācijas dalībnieks pat izveidoja “Donnijlendas” karogu zaļā un Trampam tik mīļā zelta krāsā, kā arī himnu, izmantojot “ChatGPT”, stāstīja informētā persona. Tomēr nav skaidrs, vai ASV puse ar šo veikumu bija iepazīstināta.

Izdevums atzīst, ka “Ukrainai šī pieeja vēl nav atmaksājusies. Šis termins joprojām tiek lietots sarunās, lai gan nav zināms, ka tas būtu iekļauts kādos oficiālos dokumentos.” Sarunvedēji arī izteikuši iespēju, ka Trampa Miera padome varētu spēlēt lomu šīs teritorijas pārvaldē, lai gan līdz šim ne Krievija, ne Ukraina nav tai pievienojušās, norādījušas informētās personas.

Savā vēlēšanu kampaņā Tramps solīja izbeigt karu Ukrainā 24 stundu laikā, taču pagaidām viņa emisāri Stīvs Vitkofs un znots Džareds Kušners vairāk darbojas kā Krievijas diktatora Vladimira Putina interešu paudēji, izraisot Ukrainas nepatiku. Zīmīgi, ka abi daudzkārt devušies uz Maskavu, bet nekad tā arī nav pagodinājuši ar savu klātbūtni Kijivu.

““Donnijlenda” bija viens no veidiem, kā ukraiņi mēģināja pārvilkt Trampu vairāk savā pusē. Kopš pērn augustā Tramps tikās ar Putinu Aļaskā, Trampa administrācija ir norādījusi, ka tā varētu atbalstīt miera līgumu, kurā Ukraina atvelk spēkus līdz Doneckas apgabala — viena no Donbasa apgabaliem — administratīvajai robežai, ko kritiķi uzskatīja par milzīgu piekāpšanos Kremlim,” norāda laikraksts. “Ukraina apgalvo, ka tā var aizstāvēt šo teritoriju un to neatdos. Tomēr decembrī [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis norādīja uz gatavību kompromisam, kas paredzētu demilitarizētu zonu vai brīvo ekonomikas zonu, kuru pilnībā nekontrolētu neviena karojošā puse.”

Savukārt Krievija līdz šim nav parādījusi ne mazāko gatavību kompromisiem, un pastāvīgi pieprasa, lai Ukraina tai labprātīgi atdotu visus četrus austrumu apgabalus — Zaporižjas, Hersonas, Doneckas un Luhanskas apgabalus — kaut gan krievu okupanti tos pilnībā nekontrolē, no Hersonas bija spiesti aizvākties jau 2022. gada novembrī, bet krietni lielāko Zaporižju nekas nav ieņēmuši. 

Kremļa amatpersonas izteikušās, ka Krievija varētu pieņemt demilitarizētas zonas izveidi, ja Krievijas policijai vai nacionālās gvardes karavīriem tiktu atļauts tās patrulēt — to Ukraina kategoriski noraida. Ukraina uzskata, ka atdodot Krievijas rokās savas teritorijas un nocietinājumus, tā atvieglotu Krievijai nākamos uzbrukumus, un tas, cik vērti ir Krievijas neuzbrukšanas solījumi, visiem ir zināms.