Prezidents, Šķēle, Lembergs un citas prominences atvadās no Andra Grūtupa. FOTO

Uz slavenā advokāta, kurš pats uzrakstījis un par viņu publicētas vairākas grāmatas, bērēm ieradās daudzas sabiedrībā zināmas personas. Uz dievkalpojumu baznīcā ieradās gan Grūtupa kaimiņš, Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ekspremjers Andris Šķēle, gan Ventspils mērs Aivars Lembergs. Klāt bija daudzi bijušie ministri – Gundars Bērziņš, Edmunds Krastiņš un citi -, kā arī, protams, virkne juristu. Bērēs klāt bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, advokāti Uģis Grūbe, Saulvedis Vārpiņš, Uldis Cakars, Jānis Krūms un citi.

Par atvadām izvadāmais pats laikus bija parūpējies. Jau pirms daudziem gadiem Rīgas 1. Meža kapos viņš bija ierīkojies sev iespaidīgu kapavietu. Izrādās, arī savu bēru scenāriju viņš bija uzrakstījis, un pirms trim gadiem mācītājiem iesniedzis arī patiesu savu autobiogrāfiju, kuru bēru ceremonijas laikā baznīcā nolasīja mācītājs Krists Kalniņš.

Bēru ceremonija bija pietiekami sirsnīga un atvadīšanās laikā tiešām tika ievērots Grūtupa uzrakstītais scenārijs. Pēc izvadīšanas dievkalpojuma bērinieki organizēti devās uz Rīgas 1. Meža kapiem, bet pēc tam uz bēru mielastu Latviešu biedrības nama Baltajā zālē.

Šodienas nepastāvīgie laika apstākļi būtiski neietekmēja atvadīšanās ceremoniju. Kad bērinieki ieradās baznīcā, spoži spīdēja saule, brīdī, kad Grūtupa mirstīgās atliekas tika iznestas no baznīcas, uzsmidzināja pāris piles lietus. Atvadu ceremonijas laikā atkal spilgti spīdēja saule un vasarīgs lietus sāka smidzināt atkal brīdī, kad jau notika bēru mielasts Rīgas Latviešu biedrības namā.

Bēru mielastā, sanākušie varēja baudīt dažādas uzkodas, vīnu, degvīnu, konjaku un citus spirdzinājumus. Mielasta laikā Andra Grūtupa dēls Viktors Grūtups un vairāki viesi publiski stāstīja, kāds bija un kāds viņu atmiņās paliks izcilais jurists.

Grūtups dzimis 1949.gada 5.maijā Dobelē. 1977.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes juridisko fakultāti. Pirms Atmodas Grūtups strādājis LPSR Prokuratūrā par nodaļas prokuroru, bet no 1980.gada bijis Siguldas juridiskās konsultācijas advokāts.

Grūtups sniedzis būtiski ieguldījumu atjaunotās Latvijas un tās likumdošanas tapšanā. 1988.gada rudenī viņš Latvijas Tautas frontes (LTF) 1.kongresā tika ievēlēts par LTF Domes locekli, bet no 1989. līdz 1990.gada pavasarim bija LTF Domes un Domes valdes loceklis. Advokāts tolaik tika piedalījies arī Latvijas Juristu biedrības dibināšanā.

1988.gadā Grūtups kā LTF pārstāvis tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu, bet 1990.gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu kā LTF kandidāts. Turpmākajos gados Grūtups darbojies Ekonomikas komisijā un LTF frakcijā. Bijis Augstākās padomes darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Piedalījies zemes reformas un citu ar īpašuma konversiju saistīto likumprojektu izstrādē.

1991.gadā Grūtups bija namīpašumu denacionalizācijas likuma autors.

1991.gadā jurists izveidoja A.Grūtupa advokātu biroju.

2000.gadā Grūtups apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 2002.gadā Grūtups ieguvis Juristu dienu balvu un titulu "Gada jurists 2002".

1995.gadā Grūtups presē minēts kā viens no tiem, kas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ieteicis Andra Šķēles kandidatūru premjera amatam, bet 1998.gadā minēts kā viens no "pelēkajiem kardināliem", kurš atbalstījis Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņu.

Grūtups specializējās civiltiesībās. Viņš ir vairāku grāmatu - "Kā atgriezt nolaupīto", "Tiesu prakse un komentāri", "Īpašuma reforma Latvijā", "Tiesāšanās kā māksla", "Beilisāde", "Maniaks" - un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors.

Kasjauns.lv/ Foto: Mārtiņš Ziders