Latvija nespēj pretoties Krievijas melu propagandai

Kabeļoperatori formāli ir izpildījuši NEPLP lēmumu un pārtraukuši „Rossija RTR” retranslāciju. Pāris nedēļas vairums operatoru šo kanālu nomainīja ar kādu „nekaitīgu” filmu kanālu, bet daļa operatoru vēlāk tā vietā piedāvāja „Planeta RTR”, kas praktiski ir „Rossija RTR” kanāls, tikai ar mazliet izmainītu programmu. Tikmēr tik pat agresīvu ziņu un viedokļu programmu izplata arī citi Krievijas kanāli – Pirmais kanāls, NTV, Centrs, kas ne par matu neatpaliek Ukrainas notikumu interpretācijā, kas dzirdama RTR kanālos. Kasjauns.lv interesējās, vai vispār ir iespējams iegrožot Krievijas televīzijas kanālu invāziju Latvijas teritorijā.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls pastāstījis, ka Krievijas valdība aprīļa sākumā, kas tieši sakrita ar notikumu eskalāciju Ukrainā, devusi rīkojumu noņemt šifrēšanu visiem 22 valstij piederošajiem satelīttelevīzijas kanāliem, kas jebkuram interesentam ar visvienkāršāko satelītuztvērēju ļauj tos bez maksas skatīties. Tas nozīmē, ka mūsu mediju uzraugi var jau aizliegt kabeļoperatoriem aizliegt retranslēt kādu Krievijas TV kanālu, bet to tagad var uztvert jebkurš, kura rīcībā ir satelītuztvērējs.

Signāla šifrēšanas noņemšana, visticamāk, skaidrojama ar faktu, ka ap šo laiku Ukrainā pārtraukta Krievijas kanālu virszemes apraide. Šādi Krievija centusies saglabāt savu ietekmi Ukrainas, kā arī citu valstu informācijas telpā.

Muuls portālam nozare.lv bilda, ka par šo faktu laicīgi brīdinājis arī NEPLP, no kuras nekāda reakcija nebija sekojusi. Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijā pret šo Krievijas soli īsti nekā nevar pretdarboties. Viņš arī kritizēja NEPLP lēmumu uz trīs mēnešiem aizliegt kanāla „Rossija RTR” retranslāciju. Viņaprāt, daudz efektīvāk būtu bijis aizliegumu noteikt uz septiņām vai pat trim dienām, kas būtiski traucētu telekompānijas reklāmas darījumiem. Turpretī pieņemtais - daudz ilglaicīgākais - aizliegums mudinājis skatītājus meklēt alternatīvus risinājumus, kā tikt pie atņemtā satura.

Aija Dulevska: „NEPL neuzņemsies cenzora lomu”

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska Kasjauns.lv informēja: „NEPLP pieņēma lēmumu par TV kanāla „Rossija RTR” retranslācijas pārtraukšanu uz trim mēnešiem, jo šī kanāla 2. marta programmā tika saskatīts ļoti konkrēts pārkāpums – aicinājums uz kara darbību. Notika vairākas konsultācijas ar juristiem, kuri analizēja šo konkrēto gadījumu, un tikai pēc tam NEPLP pieņēma lēmumu uz laiku pārtraukt šī kanāla retranslāciju. Vēlos uzsvērt, ka iemesls nebija tas, ka „Rossija RTR” būtu propagandas kanāls. Retranslācijas pārtraukšana nenotika tādēļ, lai censtos „pasargāt” Latvijas skatītājus no „nevēlamas informācijas” – NEPLP nav uzņēmusies un neuzņemsies cenzora lomu, lemjot, kas Latvijas skatītājam būtu vai nebūtu jāredz. Taču, ja noticis pārkāpums, padomei ir jāreaģē.

Jūsu minētajos TV kanālos, iespējams, izskan naida runa un/vai ir naida kurināšanas pazīmes. Atbilstoši Krimināllikumam šādos gadījumos jārīkojas policijai un prokuratūrai, izpētot, vai noticis KL 78.panta pārkāpums, nevis  NEPLP, kam jānodarbojas ar administratīvajiem sodiem.

Tie kabeļoperatori, kuri turpina retranslēt „Rossija RTR”, pārkāpj likumu un informācija par viņiem tiek nodota policijas rīcībā. Savukārt „Planeta RTR” retranslācija Latvijas teritorijā nav atļauta. Kabeļoperatoru apgalvojums, ka tas esot tikai „testa režīms”, arī ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpums, jo šis likums nekādu „testa režīmu” neparedz, savukārt retranslēšana bez atļaujas ir aizliegta.

Latvijas informatīvā telpa nav tikai NEPLP atbildības joma. Mēs cieši sadarbojamies arī ar Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu un Ārlietu ministrijām, jo arī jūsu minētie piemēri liecina – Krievija savus elektroniskos medijus izmanto kā informatīvā kara sastāvdaļu.”

Savukārt Saeimas deputāts, Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) aicina vairāk domāt nevis par Krievijas TV kanālu aizliegšanu, bet gan vairāk domāt par nacionālajiem informācijas līdzekļiem un patriotismu:

„Dažkārt aizliegumi kādā noteiktā ziņā ir vajadzīgi un lietderīgi. Reizēm tas nepieciešams kā attieksmes izrādīšanas jautājums. Retranslētājiem tādi aizliegumi sagādā nelielas neērtības un varbūt arī liek padomāt. Bet kopumā aizliegumi ir tāds pats ierocis kā pistole pret kaujas lidmašīnu. Propagandai pretim var likt tikai savus informācijas līdzekļus, kuriem mums nekad nebūs tik daudz resursu, kā to var atļauties Krievija. Tālab izšķirošais būs Latvijas iedzīvotāju patriotisms un uzticība savai valstij. Tā būs imūnsistēma pret jelkādiem citvalstu propagandas baciļiem.”

Kremļa informatīvais pretspars

Bailēs no demokrātijas Kremlis sācis īstenot „informatīvu pretsparu” kaimiņvalstīs, tostarp Baltijā, norādīts NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos pētījumā „Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu: no Viļņas samita līdz Krimas referendumam”, ziņo aģentūra LETA.

Tajā norādīts, ka jau 2004.gadā Krievijas domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs izteicis neapmierinātību, ka Krievijas kaimiņvalstis bauda ekonomisko izdevīgumu attiecībās ar Krieviju, taču tās vēlas integrēties Eiropas institūcijās. Pēc Kosačova domām, Krievijas politika ir cietusi no ideoloģiskā tukšuma, turpretī Rietumi nāk ar demokratizācijas ideju. „Krievijas politiskā elite baidījās, ka demokrātijas pārmaiņu vilnis atplūdīs līdz Maskavai. Bailes zaudēt varu bija liels motivējošs faktors, kas veicināja Kremļa saimnieku izvēli sākt „informatīvu pretsparu” Rietumiem,” norādījuši pētījuma autori, uzsverot, ka kopš Ukrainas krīzes sākuma Krievijas lielākie televīzijas kanāli aktīvi iesaistījušies priekšstatu veidošanā par Ukrainā notiekošo.

Lai panāktu nepieciešamo rezultātu, Krievijas mediji izmantoja visdažādākos izteiksmes un sabiedriskās domas manipulācijas līdzekļus, kas savukārt ļāva Krievijas informācijas kampaņu pret Ukrainu pieskaņot Krievijas ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem un taktiskajiem uzdevumiem.

Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu tika īstenota, sinhroni izplatot līdzīgus vēstījumus vadošajos Krievijas televīzijas kanālos. Minēto kanālu žurnālistu vēstījumi bija saskaņoti ne tikai savā starpā, bet arī ar Krievijas politiķu un ārpolitikas īstenotāju vēstījumiem. Kampaņa tika īstenota adaptīvi, pēc nepieciešamības strauji mainot vēstījumu tematiku, turklāt propagandas vēstījumi tika izplatīti ar lielu intensitāti, izmantojot bagātīgas video ilustrācijas ar tēmu dramatizējumu, pausts pētījumā.