Ar 130 299 eiro atbalstīs 15 filmu uzņemšanu Latvijā

Filmu projektu attīstīšanas konkursā atbalstītas sešas spēlfilmas, trīs animācijas un sešas dokumentālās filmas no 35 iesniegtajiem projektiem. Konkursa mērķis ir atbalstīt filmu projektu attīstīšanu, tai skaitā scenāriju rakstīšanu, tēmu izpēti, tēlu un vizuālo risinājumu izstrādi, veicinot Latvijas filmu tematisko, žanrisko un māksliniecisko daudzveidību.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja NKC spēlfilmu eksperti Andis Mizišs un Edmunds Jansons, animācijas filmu eksperti Zane Balčus un Dzintars Krūmiņš, dokumentālo filmu eksperti Pēteris Krilovs un Anna Rozenvalde, kā arī NKC pārstāvis Uldis Dimiševskis.

Mizišs pastāstīja, ka projektu attīstīšanas konkursu izdevies atjaunot pēc sešu gadu pārtraukuma un tas apliecina, ka filmu nozare atgūstas pēc finansiālās krīzes. Pēc viņa teiktā, no tā iegūs gan skatītāji, gan nozares profesionāļi - skatītāji varēs baudīt kvalitatīvas un žanriski daudzveidīgas filmas, nozares profesionāļi varēs pilnvērtīgi strādāt.

Mizišs norādīja, ka konkursam tika iesniegts liels skaits spēlfilmu projektu. Projektu izvērtējumā svarīgākā bija ideja, tās oriģinalitāte, kā arī stāsta kvalitāte, aktualitāte un komandas spēja to īstenot. Pēc Miziša domām, ir atbalstīti tematiski un žanriski daudzveidīgi projekti, ko pārstāv dažādu paaudžu kino veidotāji. Visi izvēlētie projekti ir ar lielu skatītāju piesaistes potenciālu. Mizišs norādīja, ka vēl vairāki projekti būtu pelnījuši atbalstu, tomēr tādā gadījumā nelielo finansējumu nāktos sadrumstalot vēl vairāk. Eksperti izvēlējušies optimālu projektu skaitu, lai ar tiem piešķirto naudas daudzumu varētu kvalitatīvi īstenot projekta sagatavošanai nepieciešamos posmus.

Visām trim animācijas filmām piešķirti 8000 eiro projektu attīstīšanai. Konkursā atbalstīta Nila Skapāna filma "Brilles", kura top studijā "Lokomotīve". Filma stāsta par to, ka meitene rotaļu laukumā pazaudē brilles, un tad visi - vecmāmiņa, puika, meitene un šunelis - dodas tās meklēt. Tas pārvēršas piedzīvojumā ar laimīgām beigām, jo brilles tiek atrastas. Filmā izrādās, ka vecmāmiņa ir mazliet neparasta - viņa ir raganiņa. 26 minūtes garā filma iecerēta plastilīna leļļu animācijas tehnikā. Viens no filmas tēliem - jautra un enerģiska tantīte, kas patiesībā ir raganiņa, ar brīnumpogu pie vestes, kuru pagrozot notiek visādas pārvērtības - jau ir piedalījies divās Skapāna filmās - "Raganas poga" un "Burvīga diena".

Jansona animācija filma "Nedēļas nogale" kalnos pulcē visdīvainākā paskata, visdažādākās formas, krāsas, vecuma, dzimuma un tautības ziemas sporta veida aktīvistus un vienkārši atpūtniekus. Visa filma ir novērojumu kopums, kas fiksē dzīves absurdumu šo varoņu ceļā augšup kalnā. Stāsts beidzas ar strauju nobraucienu, kura laikā visi košie tēli pārvēršas krāsainā abstrakta dejā. Tā ir filma, kurā caur metaforām tiek atspoguļots dzīves īslaicīgums. Filma ienesīs jaunus akcentus latviešu animācijā gan no savdabīgā naratīva, gan filmas dizaina, gan abstraktās animācijas izmantojuma viedokļa. Filma taps studijā "AtomArt".

Konkursā atbalstīta arī Jāņa Cimmermaņa animācijas filma "Meistara slepenā dzīve", kura tiks radīta studijā "Animācijas Brigāde". 2015.gadā paiet 100 gadu, kopš dzimis leļļu kino pamatlicējs Latvijā Arnolds Burovs. Būdams jau pusmūžā un starptautiski atzīts leļļu teātra režisors, Burovs Rīgas kinostudijā izveidoja leļļu filmu grupu un sāka jaunu ceļu mākslā. Meistars riskēja un uzvarēja - kļuva par vienu no izcilākajiem telpiskās animācijas māksliniekiem pasaulē. Stāstā, savijoties fantāzijai ar pagātnes konkrētību, filmu fragmentiem ar jaunradītām epizodēm, īpaši apstrādātas kinohronikas un fotogrāfijas ar dokumentāli fiksētiem Burova dzīves un darba brīžiem veido mistisku atmiņu spēli par meistaru.

No spēlfilmām lielāko finansējumu - 15 376 eiro - saņēmusi Jāņa Norda spēlfilma "Izdzīvotājs", kas taps studijā "Tasse Film". Filma stāsta par kādu skolas direktoru un uzņēmēju, kurš, nonācis samilzušu naudas un tiesisko problēmu virpulī, inscenē savu nāvi, lai sāktu dzīvi no jauna. Filmā dominē daudz klasisku piedzīvojumu vai pat trillera žanra elementu. Cerot uz lielu ieguvumu, galvenais varonis iziet cauri virknei bīstamu, bet vienlaikus skatītājam aizraujošu notikumu - bēgšana deltaplānā, nāves inscenēšana, slēpšanos no likuma u.c. No otras puses, viņš pastāvīgi atrodas uz emocionāla sprādziena robežas, mēģinot glābt irstošās attiecības ar sievu un saglabāt atbildību dēla priekšā. Šie divi pretmeti ir filmas emocionālais enkurs un dzinējspēks.

Pārējo filmu finansējums ir 15 375 eiro, izņemot 5 969 eiro Līgas Gaisas filmas scenārija izstrādei. Aika Karapetjana spēlfilmā "Pirmdzimtais" vidēja vecuma inteliģents, cenšoties atjaunot savu reputāciju sievas acīs, veic nejaušu slepkavību, taču viņš sāk arī saskatīt saikni starp mirušo, sievas grūtniecību un noslēpumainu šantāžistu, kurš viņu piespiež rīkoties pret savu gribu. Filmā trilleris savienots ar mistikas elementiem, izraisot skatītājos psiholoģiskas šausmas un uzturot spriedzi no filmas sākuma līdz beigām. Filma taps studijā "Lokomatīve".

Māra Martinsona filmā "Maģiskais kimono" japānietes Keiko ceļojums uz Rīgu atklāj viņas kimono maģisko iedarbību un ar katru soli ved pie pārgalvīgas idejas par restorāna atvēršanu svešā zemē kopā ar vīru - samuraju, ko redz tikai viņa pati. Filmā galvenā loma paredzēta japāņu aktrisei Kaori Momoi, kas ar režisoru sadarbojusies jau divās citās filmās - "Amaya" un "OKI - okeāna vidū". Filma tiks veidota krāšņa un piepildīta ar autentiskām lietām un zināšanām par Latvijas un Japānas kultūru, vēsturi, tradīcijām un virtuvi. Filmu paredzēts veidot studijā "Krukfilms".

No spēlfilmām atbalstīta arī Vara Braslas filma "Atvari", kura taps studijā "F.O.R.M.A." Tā stāsta par laiku, kad tuvojas 1949.gada Ziemassvētki. Dziedāšanas skolotāja Velta domā par kāzām ar klasesbiedru Juri, pagasta milici. Negaidīti Atvaru mājās parādās pazudušais mežabrālis Ēvalds, Veltas lielā mīlestība. Visi trīs kļūst par NKVD kapteiņa Kazimira operatīvā plāna objektiem. Filma ir stāsts par pēckara latviešiem. Dramatiskais 1949.gads kalpo kā fons cilvēciskajām attiecībām, nezūdošajai vēlmei ne tikai izdzīvot, bet pilnasinīgi dzīvot, priecāties un mīlēt.

Konkursā finansējums piešķirts arī Annas Vidulejas filmai "Pansija pilī", kura tiks īstenota studijā "Mistrus Media". Filma stāsta par laiku, kad Latvijā tiek būvēta pirmā brīvvalsts. Jauns mākslinieks Anšlavs Eglītis uzņemas izveidot pansiju vecā, pamestā barona muižā kopā ar pieciem groteskiem, bet paštaisniem "mantotajiem" īrniekiem. "Pansija pilī" ir darbs, ko raksturo spraigs sižets, humors un pārdomas, kas sniedz ieskatu 20.-30.gadu Latvijas kultūras dzīvē. Žanriski filma iecerēta traģikomiski ironiska, vienlaikus iezīmējot kādu nenojaušamu vēsturisku pavērsienu tuvošanos.

Gaisa konkursā guvusi atbalstu scenārijam spēlfilmai "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi". Filmā tētis sešgadīgo Jēkabu no Rīgas klusā centra plašā dzīvokļa aizved uz noplukušo Maskačku pavadīt vasaru. Puika atklāj ne vien nekad neredzētu vidi, iepazīstas ar savu tēvoci, izbijušu jūrnieku Ērgli, un māsīcu - viszini Mimmi, bet arī sadraudzējas ar Bosu - runājoša suņu bara barvedi. Bērni cenšas sadraudzēties un kopā ar runājošo bezpajumtes suņu baru glābt priekšpilsētu no bagātā dižkunga Imanta Rauša, kurš romantisko priekšpilsētu vēlas pārvērst par bezpersonisku stikla debesskrāpju un iepirkšanās centru kvartālu. Projekts paredzēts kā piedzīvojumu filma bērniem un ģimenēm, kas liek aizdomāties par svarīgo - par draudzības un uzticēšanās nozīmi, mūsdienu sabiedrību un tās aizraušanos ar patērēšanu, kā arī par vienkāršām lietām, kas rada lielu prieku un gandarījumu.

Katrai no dokumentālo filmu projektiem piešķirti 3909 eiro. Konkursā atbalstīta Kristas Burānes dokumentālā filma "Viņš un viņa", kas stāsta par sievieti un vīrieti pusmūžā, kuri satikās pirms pieciem gadiem, iemīlējās un tagad dzīvo un strādā kopā kā fūres šoferi. Pēc formas tā būs "ceļa filma", pēc satura - pētījums par latviešu sievieti un vīrieti, dzimumu lomām, kopīgo un atšķirīgo, tradicionālo un jauno uz Eiropas ceļu un tālbraucēju fona.

Miziša dokumentālajā filmā Mantinieki" pieci latviešu vīrieši simts gadu pēc Ļeņina revolūcijas atklāj sevī vectēvu - latviešu sarkano strēlnieku - gēnus un nodod tālāk šo mantojumu. Viens šobrīd ir avantūrists un piedzīvojumu meklētājs, otrs ir situācijas upuris, trešais - tipisks lūzeris, kam nav, kur likties, ceturtais - idejas cilvēks, bet piektajam Latvijā viss ir par sīku un mazu - vajag globālu vērienu un adrenalīnu.

Jāka Kilmi dokumentālā filma "Cilvēki no nekurienes" apskatīs notikumus, kuri sākās 1978.gadā Ņujorkā ANO pārstāvniecībā, kur kā tulks PSRS delegācijas sastāvā strādāja LPSR VDK darbinieks un Latvijas Kultūras sakaru komitejas vadītājs Imants Lešinskis un viņa dzīvesbiedre Rasma. Imants un Rasma kādā oktobra dienā nolēma pāriet ASV pusē, līdz ar viņiem arī Imanta meita Ieva, kas tolaik pavadīja brīvlaiku ASV. Viņiem tika piešķirtas jaunas identitātes un piedāvāts sākt dzīvi kā citām personām. 80.gadu vidū, pēc tam, kad Lešinskis bija publiski nācis klajā ar VDK darbību Latvijā izgaismojošiem faktiem, viņš nenoskaidrotos apstākļos nomira. Filma ir Lešinska meitas Ievas stāsts par šiem notikumiem, mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un tiem aukstā kara notikumiem, kuros viņa pati bija iesaistīta.

Kristīnes Briedes dokumentālā filma "Baltijas jaunais vilnis" par Baltijas poētiskā kino skolu dokumentēs Baltijas kinematogrāfa lepnumu - tiešos poētiskā kino pionierus - un izstāstīs par viņu radīto pasauli. Filmas varoņi ir trīs Baltijas valstu režisori - Ivars Seleckis no Latvijas, Marks Sosārs no Igaunijas un Audrius Stonis no Lietuvas. Skatu no malas filmā pievienos Tūe Stīns Millers - dokumentālā kino eksperts no Dānijas, kas ir baltiešu kino pazinējs, cienītājs un popularizētājs. Filma būs reizē okšķeris un stāstnieks, kas meklē poētiskā kino saknes, garu un tā veidotāju saskarsmes punktus, arī sāncensības momentus, kas nenoliedzami virzījuši uz priekšu un attīstījuši profesionālo varēšanu un degsmi.

Māra Maskalāna dokumentālās filmas "Maita" galvenie vizuālie tēli ir reālas maitas - dažādi beigti dzīvnieki vai to atliekas - un tie, kuri izmanto maitas uzturā. Fonā būs redzami daudzi izteiksmīgi un sižetu akcentējoši zooloģiski tēli. Filmas veidotāju nolūks ir aizraut un pārsteigt visplašāko auditoriju ar savdabīgu skatījumu uz dabas likumiem. Viens no pamatvēstījumiem - ka arī nāve ir ne vien parasta, bet pat nepieciešama, ka tieši viena radījuma beigas nereti ir citas būtnes sākuma obligāts pamats.

Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma "Mūris" būs aktuāls vēstījums par mūsdienu pasaulē pastāvošiem konfliktiem, uzskatu sadursmēm un cīņu par neatkarību. Berlīnes mūris bija viens no ideoloģiskā konflikta simboliem, gadiem ilgi tas atdalīja tā saukto sociālistisko valstu bloku no pārējās pasaules. Berlīnes mūra krišana nozīmēja ne tikai sabiedriskās iekārtas maiņu - daudzām Austrumeiropas tautām, arī latviešiem, tā nozīmēja brīvības atgūšanu. Filmā būs vēl pieci stāsti par mūriem dažādās pasaules vietās ar specifisku vēsturi un izcelsmi. Katra mūra raksturojums radīs universālu priekšstatu par to, ka mūri top konfliktu, neiecietības, agresijas un nebrīves rezultātā. Paralēli mūra portretējumam tiks vizuāli attēlota ar konkrēto mūri saistīto cilvēku ikdiena, kas tiks izspēlēta kādā īpašā epizodē.