Matīsa ielā sola būvēt jaunu tramvaja līniju. Pirms 100 gadiem...
No Grīziņkalna, Pāvila baznīcas, pa Matīsa ielu ieplānota jauna tramvaja līnija uz Viesturdārzu. Ventspilī gan sabiedriskais transports drīzāk būtu jālikvidē, jo pilsētnieki masveidīgi pametuši pilsētu. Neērtības arī liepājniekiem – viņi vairs nevar runāt pa telefonu, kā to līdz šim bija ieraduši.
Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.
Rīgas nomalēs plauks un zeļ žūpnīcas
Neskatoties uz visām pasaules grūtībām, latvietis vienmēr atradīs, kā tikt pie sava miestiņa kausa. Pirms 100 gadiem spirtotā dzēriena tirgošana, sakarā ar pasaules kara sākšanos, Latvijā tika noliegta. Tomēr avīzes ik dienas ziņoja par spēcinošās dziras nelikumīgu tirdzniecību. Tagad Rīgā, Tallinas un Vārnu ielas stūrī, ir ziedu salons, bet pirms gadsimta tur pulcējās nevis puķkopji, bet gan alusdzērāji:
„Žūpnīca, kura dara pretī likumam. Lai gan Vidzemes gubernatora obligatoriskie
noteikumi aizliedz tagad pārdot reibinošus dzērienus, tomēr šo likumu neievēro dažas žūpnīcas, sevišķi pa pilsētas nomalēm. Viena no tādām žūpnīcām, kura neklausa likumu, ir Rēveles (tagad – Tallinas ielā) 75, Jurgaita alus bode, kurai gan logi aizslēģēti, bet sētas puses durvis pastāvīgi uzņem žūpnīcā katru, kurš atrod krodzinieka „žēlastību” vaj viesmīlību. Žūpšana te turpinās ik dienas, pat agri svētdienas rītos un naktīs .. . Ļoti vēlams, lai šo cilvēces labdari sauktu pie atbildības.”
(„Dzimtenes Vestnesis”, 1914. gada 15. augustā)
Matīsa ielā sola tramvaju
Grandiozi pilsētas attīstības plāni tika sastādīti arī cara laikā. Tā toreiz tika izziņots, ka tūlīt pat tiks būvēta jauna tramvaja līnija no Grīziņkalna uz Viesturdārzu pa Matīsa ielu. Rīdzinieki šī plāna īstenošanu nav sagaidījuši līdz pat šai dienai:
„ Jaunu ielu dzelzceļu iesāks visā drīzumā taisīt ar 2 sliežu no Pļavu ielas līdz Matīsa ielai, pa to līdz Tērbatas ielai, pa pēdējo līdz Stabu ielai un pa tāļāk pa Hanzas ielu līdz Ķeizara dārzam (tagad - Viesturdārzs).”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 20. augustā)
Galvaspilsētai draud nosalšana
Sākoties 1. pasaules karam Latvija bija energoatkarīga no Vācijas, ar kuru nu bija karastāvoklī. Rīgā aptrūkās no Vācijas ievestā koksa un rīdzinieki gatavojās bargai ziemai. Tagad atkal Latvija ir energoatkarībā no Krievijas, ar kuru Eiropas Savienībai šobrīd nav tās draudzīgākās attiecības.
„Par sagaidāmo dedzināmā materiāla trūkumu Rīgā. Tā ka še, karam sākoties, bieži dzirdamas bažas, ka šoziem sagaidāma dedzināmā materiāla, sevišķi koksa, trūkums, caur ko it īpaši būs jācieš tiem iedzīvotājiem, kuri apdzīvo modernos namus ar centrālo apkurināšanu, tad griezāmies dēļ paskaidrojuma pie dažām vietējām firmām, kuras apgādā modernos namus ar koksu. Izrādās, ka namsaimnieku rūpes un bažas pilnīgi pamatotas. Koksu ieved galvenām kārtām no ārzemēm, sevišķi Vācijas. Koksa krājumi Rīgā ir ļoti mazi un varēs segt pieprasījumus ja daudz 2 – 3 nedēļas. Iztiks ar koksu tikai tie nedaudzie namsaimnieki, kuri jau laikus, vēl priekš kara sākuma apgādājušies ar šo kurināmo materiālu.
Vienīgā izeja pagaidām taupība ar kurināmo materiālu un gādāšana par to, ka netiktu sadārdzināts kurināmais materiāls jeb ar to dzīta spekulācija lielas peļņas iegūšanas dzēl.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 20. augustā)
Ventspils kļūst par mirušu pilsētu
Labāk neklājas arī citām Latvijas pilsētām. Ventspils „Jaunā Avīze” ziņo:
„Jau pirms kara tirdzniecība mūsu ostā pārdzīvoja smagu krīzi. Bet tagad dzīve pilnīgi apstājusēs. Mēs atrodamies tādos apstākļos, kādos mums vēl nekad nav nācies būt. Pilsētā vairs darba nav. Tikai vairāk kā simts strādnieku un daži braucēji tiek nodarbināti pie dzelztilta būves, bet arī tur izredze nav visai ilga. Tādēļ visiem tiem, kas atrodas bez darba un maizes – stāv pirmā vietā – tik ātrāki prom no pilsētas. Daudzi strādnieki iet meklēt darbu uz zemēm, jo ar rezervistu un zemes sargu iesaukšanu dažs labs saimnieks palicis bez strādniekiem. Un tiešām pilsēta ar katru dienu paliek tukšāka no tās publikas, kas caurām dienām „ špacierēja” pa aleju.
(„Jaunā Avīze”, 1914. gada 16. augustā)
Liepājā aizliedz runāt pa telefonu
Savukārt par to, kas notiek Liepājā, ir visai ierobežotas ziņas, jo tur 11 stundas diennaktī privātpersonām aizliegts izmantot tālruņa aparātus:
„No Liepājas ziņo, ka privātpersonām aizliegts sarunāties pa telefonu no plkst. 9 vakarā līdz plkst. 8 rītā. Šajā laikā var izsaukt tikai policiju, ugunsdzēsēju komandu un ārstus.”
(„Jaunā Avīze”, 1914. gada 21. augustā)
Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.
