Plāno būvēt Salaspils Brīvības pieminekli

"Latvijas simtgades Salaspils biedrības" pamata mērķis ir Latvijas simtgades svinību Salaspils novadā popularizēšana un līdzdalība nepieciešamo priekšdarbu veikšanā. Viens no sasniedzamajiem mērķiem ir Salaspils Brīvības pieminekļa izveide.

Ideja par pieminekļa izveidi līdz Latvijas simtgadei radās pērn, kad bez rezultātiem noslēdzās Salaspils domes izsludinātais piemiņas vietas "Novadniekiem - komunistiskā genocīda upuriem" metu konkurss. Apzinoties, ka "kapa pieminekļu" laiks ir pagājis un Salaspils esot vieta ar dižu pagātni, taču vāju identitāti, radusies pārliecība par novada "spēka vietas" nepieciešamību, skaidro biedrības pārstāvji.

20.-30.gados daudzviet Latvijā - gan pilsētās, gan pagastu centros - cēla Brīvības pieminekļus - par godu tiem novadniekiem, kas palika kaujaslaukā, un tiem, kas izdzīvoja, lai celtu neatkarīgu Latvijas valsti. Pieminekļi pildīja spēka vietas funkciju - tur rīkoja svinīgus pasākumus valstij un kopienas locekļiem nozīmīgos brīžos. Lielākoties šos pieminekļus padomju okupācijas režīms iznīcināja, taču dažviet laukos tie saglabājās un kļuva par neformālām latviešu svētceļojuma vietām. Saglabājās arī galvenā liecība - Brīvības piemineklis Rīgas centrā.

Cīņa par brīvību ir pozitīvs vēstījums, kas ietver gan pagātni, gan tagadni, gan nākotni - apvieno visas paaudzes un pauž konkrētas vērtības un ideālus. Tieši tāpēc Salaspilij nepieciešams savs Brīvības piemineklis, kas būtu vieta, kur svinēt valsts svētkus un pieminēt kritušos, pauž "Latvijas simtgades Salaspils biedrība".

"Latvijas simtgades Salaspils biedrība" izveidota šā gada 21.augustā. Biedrības dibinātāji ir dzejnieks Knuts Skujenieks, zinātnieks un politiķis Jānis Vaivads, skolotājs Jānis Kļaviņš, ģeogrāfs Jānis Turlajs, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, advokāts Raivis Anspaks, politikas zinātnieks Gatis Puriņš.

LETA