Dizaineri: sirsniņa uz Rīgas uzraksta pauž izkropļotu attieksmi pret Valsts valodas likumu

Viņš norāda, ka atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja Valda Dombrovska teiktajam, robežzīmes "Rīga" pārveides projekts ir saskaņots tikai kā īslaicīga akcija Mātes dienas un Bērnu aizsardzības dienas atzīmēšanai un tagad tas ir pagarināts līdz Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada noslēgumam.

"Līdz ar to nav pamata diskusiju un aptauju izvēršanai par tā saglabāšanu patstāvīgi un nav arī nekāda pamata atsaukties uz Rīgas pilsētas "veiksmīgu mārketinga gājienu", vēl jo vairāk tāpēc, ka dizaina ideja nav nekas jauns un ir neveiksmīgi pārkāpti vairāki tiesiskie akti, no kā varēja izvairīties, neiejaucoties autordarbā," uzsver Broks.

Celma izstrādātā zīme ir autortiesību objekts, uz kuru attiecas autora intelektuālā īpašuma neatsavināmās personiskās tiesības. Atbilstoši situācijai ar Rīgas zīmes dizaina izmainīšanu ir pārkāpts autortiesību 14.panta 5.punkts par darba neaizskaramību.

"No tā savukārt izriet pamatotas autora tiesības izmantot tā paša panta 6.punkta tiesības uz pretdarbību pret autordarba izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu, par kurām iestāsies arī Dizaineru savienība, aizstāvot savu biedru intereses. Ņemot vērā arī Celma dziļo cieņu pret latviešu kultūras un valodas jautājumiem, tas ir arī viņa personības goda un cieņas aizskārums," skaidro LDS valdes priekšsēdētājs.

Viņš uzskata, ka kritiku neiztur arī Rīgas domes institūciju ierēdņu attaisnojumi par sirsniņu kā garumzīmi, jo tās kompozicionālā risinājuma kopiespaids ir punkts un to nespēj mainīt izmantotais krāsu dalījums, kas pats par sevi arī neiekļaujas dizaina objekta konceptuālajā risinājumā.

Valsts valodas likums 18.pantā un 21.pantā nosaka, ka Latvijā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā un sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā.

LDS uzskata, ka Rīgas robežzīmju uzraksti 34 gadu laikā ir kļuvuši par pilsētas vienu no simboliem un tās vispāratzītu vizītkarti. Tieši garumzīmes esamība robežzīmju dizainā globālās kultūras kontekstā ir būtiski simboliska vērtība, kas parāda šīs vietas piederību noteiktai kultūridentitātei. "Tāpēc pievienojamies sabiedrības viedoklim, ka tām būtu piešķirams kultūras vēstures mantojuma statuss, un ierosinām Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai to izdarīt," atzīmē Broks.

LDS aicina arī valsts un Rīgas pilsētas atbildīgās institūcijas situāciju risināt atbilstoši tiesiskas valsts principiem, atjaunot robežzīmes "Rīga" un sakārtot vidi ap tām atbilstoši autora iecerei un izstrādātajam projektam, kas vēl no objektu uzstādīšanas laika nav līdz galam paveikts.

"Cerams, ka Rīgas dome un tās institūcijas paudīs izpratni un bez tālākas situācijas saasināšanas pieņems atbilstošus lēmumus, lai sakārtotu un uzlabotu robežzīmju uzturēšanu, piemēram, apgaismojuma nodrošināšanu diennakts tumšajā laikā, un nodrošinās tiesiskās uzraudzības kārtību autortiesību jomā un vides reklāmu saskaņošanas un uzraudzības atbilstību Valsts valodas likumam," norāda Broks.

Vairākas sabiedrībā zināmas personas nosūtījušas publisku vēstuli Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC), kurā pauž protestu pret Rīgas vizuālās zīmes "izkropļošanu un banalizēšanu", kā arī pret autortiesību pārkāpumu un latviešu valodas pareizrakstības ignorēšanu.

Vēstuli parakstījusi Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, kinooperators Valdis Celmiņš, bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) un citi.

22.augusta rītā uz uzraksta "Rīga" pie Bauskas šosejas bija novietots plakāts, kura autori prasīja Rīgas mēram Ušakovam "uzlikt atpakaļ garumzīmi" uz Rīgas uzraksta.

Paraksti par zīmes atjaunošanu tās sākotnējā izskatā tiek vākti arī interneta vietnē "www.par-rīgu.lv". Patlaban savākti vairāk nekā 4500 paraksti. Vietnē apkopoti arī sabiedrībā zināmu mākslinieku, tostarp arī paša Celma, viedokļi, kas atbalsta zīmes oriģinālo versiju.

Domes priekšsēdētājs Ušakovs neizslēdz, bet arī viennozīmīgi neapliecina, ka Rīgas zīmei tiks atdots tās oriģinālais izskats - joprojām esot daudz cilvēku, kuriem jaunā zīme patīk.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere informē, ka šī gada beigās plānots veikt iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu jaunās zīmes piekritēju daudzumu pretstatā neapmierināto personu daudzumam. Šie rezultāti arī noteikšot zīmes turpmāko izskatu.

LETA, Foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva