Latvijas Dabas fonds Rīgas pļavās sāk uzstādīt bezmugurkaulnieku mājokļus
Pilsētas pļavas šobrīd krāšņi zied, pošoties Jāņiem un ieejot vasaras pilnbrieda fāzē. Šajā sezonā Latvijas Dabas fonds uzstādīs 27 bezmugurkaulnieku mājokļus, veicinot bioloģisko daudzveidību pilsētvidē.
Līdz ar blīvo pilsētvides apbūvi un dabisko dzīvotņu samazināšanos arvien nozīmīgāka kļūst piemērotu dzīves vietu nodrošināšana kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Šim nolūkam Latvijas Dabas fonds veido dažādas mikrodzīvotnes bezmugurkaulnieku nākamo paaudžu attīstībai un ziemošanai. Bezmugurkaulnieki – tostarp bites, tauriņi, vaboles, gliemji un daudzi citi organismi – ieņem fundamentālu lomu veselīgu ekosistēmu nodrošināšanā. Tie apputeksnē augus, noārda organiskās vielas, nodrošinot barības vielu apriti un veidojot auglīgu augsni, kā arī piedalās kaitēkļu regulācijā.
Tā kā dažādām sugām ir atšķirīgas vajadzības, tiek veidoti dažādi mājokļu veidi: kukaiņu mājas, saurbti koka stabi, ripas un sausokņi, kas paredzēti galvenokārt vientuļajām bitēm; bišu dores, kuras labpatīk apdzīvot medus bitēm; ģipša lējuma mājas, kas piemērotas smilšakmens aliņās dzīvojošām bišu sugām; smilšu un grants laukumi racējkukaiņiem; kā arī baļķīšu un zaru kaudzes, kas noder atmirušā koksnē un augsnē dzīvojošajiem bezmugurkaulniekiem. Mājokļi tiek veidoti, sadarbojoties ar entomologu Voldemāru Spuņģi, ņemot vērā dažādu bezmugurkaulnieku ekoloģiskās prasības un konkrēto pilsētas pļavu mikroklimatiskos apstākļus.
Bezmugurkaulnieku mājokļi jau ierīkoti vairākās pilsētas pļavās. Bišu dore uzstādīta Liedes ielas un Velnezera pļavā, sausoknis saurbts Buru ielas skvērā un Skanstes parkā, smilšu laukums ierīkots Ezermalas ielas pļavā, savukārt baļķīšu un zaru kaudzes izvietotas Kīšezera ielas un Strazupītes II pļavā. Mikrodzīvotņu uzstādīšana turpināsies visas sezonas garumā vēl 18 pilsētas pļavās, tostarp Uzvaras parkā, Šarlotes ielas skvērā un pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
Latvijas Dabas fonds aicina iedzīvotājus būt saudzīgiem pret pļavās izvietotajiem bezmugurkaulnieku mājokļiem – nebojāt tos un netraucēt to iemītniekus. Katrs šāds mājoklis ir daļa no pilsētas ekosistēmas, kas palīdz uzturēt veselīgu un daudzveidīgu vidi. Vasaras pilnbrieds ir piemērotākais laiks pilsētas pļavu augu iepazīšanai un kukaiņu vērošanai to rosīgākajā periodā. “Tomēr, lai arī pilsētas pļavās augus drīkst plūkt, aicinām to darīt saudzīgi – neizbradājot zālāju un izvēloties tikai biežāk sastopamās sugas,” uzsver Latvijas Dabas fonda botāniķe un pilsētas pļavu idejas autore Rūta Sniedze-Kretalova.
Šogad pilsētas pļavu tīkls arī tiks papildināts ar divām jaunām teritorijām – žirafu pļavu Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā un pļavu Latgales dārzā. Savukārt Tēriņu ielā esošā pļava tiks atjaunota, izveidojot reljefu un samazinot augsnes auglību, lai veicinātu sugām bagāta zālāja attīstību.
