Lai paaugstinātu dzīves līmeni Latvijā, OECD iesaka uzlabot veselības aprūpi un valsts pārvaldi
Šogad aprit 10 gadu kopš Latvijas pievienošanās pasaules turīgo valstu klubiņam. Jaunākajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ekonomikas pārskatā secināts, ka Latvija turpina tuvoties attīstīto valstu dzīves līmenim, tomēr izaugsmi kavē vairākas problēmas, piemēram, neefektīva valsts pārvalde, finansējuma trūkums veselības aprūpē un ausa investīciju piesaiste, vēsta "360TV Ziņas".
Lai gan Latvijas ekonomika zināmā mērā demonstrē noturību, eksperti brīdina – bez lielākām investīcijām būs grūti panākt straujāku izaugsmi. Investīciju piesaiste joprojām ir viens no būtiskākajiem Latvijas izaicinājumiem.
“Ir svarīgi uzlabot konkurenci banku starpā. Procentu likmes un nodrošinājuma prasības Latvijā joprojām ir vienas no augstākajām OECD valstīs, kas ierobežo piekļuvi finansējumam. Vienlaikus ir svarīgi turpināt attīstīt kapitāla tirgu. Valdība sāk pareizu virzību, apsverot iespēju kotēt biržā daļu valsts kapitālsabiedrību mazākuma akciju, tas palīdzēt piesaistīt institucionālos investorus. Svarīgi ir arī turpināt stiprināt fondēto pensiju sistēmu. Šajos fondos ir uzkrāti ievērojami Latvijas iedzīvotāju līdzekļi, un lielāka šo uzkrājumu novirzīšana vietējām investīcijām varētu veicināt kapitāla tirgus attīstību un uzlabot uzņēmumu piekļuvi finansējumam,” komentē OECD vecākais ekonomists Roberts Grundke.
Ekonomikas izaugsmi un investīciju piesaisti būtiski veicinātu birokrātisko šķēršļu mazināšana, kā arī plašāku pilnvaru un lielākas rīcības brīvības piešķiršana privātajam sektoram.
“Valsts pārvaldei jākļūst daudz elastīgākai ar vairāk iniciatīvas nodošanu privātajam sektoram. Virziens ir diezgan skaidrs. Problēma ir tajā, ka to ir ļoti grūti politiski pārvarēt,” stāsta “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
OECD vērtējumā veselības aprūpe joprojām ir viena no problemātiskākajām jomām Latvijā. Lai gan situācija pakāpeniski uzlabojas, paredzamais dzīves ilgums valstī joprojām ir viens no zemākajiem organizācijas dalībvalstu vidū. Īpaši satraucoša ir situācija vīriešu vidū, kuru paredzamais dzīves ilgums ir tikai nedaudz virs 70 gadiem. Veselības nozarei trūkst finansējuma, ko daļēji varētu iegūt, samazinot valsts pārvaldes izdevumus, kam piekrīt arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
“Es esmu veicis dažādas reformas ekonomikas ministrijas resorā, kas ir parādījušas fantastiskus rezultātus, piemēram, samazinot LIAA darbinieku skaitu par 10% mēs ieguvām pavisam citu efektivitāti un piesaistījām par 54% vairāk investīcijas gada laikā. Tādas pašas reformas jāveic visā valsts pārvaldē. Valsts centrālā aparāta samazināšana ir viena no centrālajām lietām, kas būtu jādara,” tā Valainis.
OECD šādus ekonomikas pārskatus par dalībvalstīm publicē aptuveni reizi divos gados. Tāpēc jau nākamajā vērtējumā būs redzams, cik lielā mērā Latvijai izdevies īstenot organizācijas rekomendācijas – stiprināt valsts finanses, veicināt investīcijas un inovācijas, uzlabot veselības aprūpi, mazināt administratīvo slogu, paātrināt zaļo pāreju un risināt darbaspēka trūkuma problēmas.
