Vai deputāts Patmalnieks lobē vēja parku attīstītāju ar noslēptiem patiesā labuma guvējiem? Trauksmi ceļ biedrība “Piekraste rītdienai”
Kurzemē paredzēts izbūvēt jaunu, modernu vēja elektrostaciju, kas atbildīs visaugstākajiem ilgtspējas, drošuma un tehnoloģiskās izcilības kritērijiem.” Tā par plānoto gigantisko vēja parku “K2 Ventum” raksta attīstītājs. Pavisam cits skatījums ir vietējiem iedzīvotājiem, kuri vienojušies biedrībā “Piekraste rītdienai” un ceļ trauksmi par notiekošo, kā arī par riskiem apkārtējai videi, vienlaikus paužot bažas, ka valstiskā līmenī netiek sadzirdēti tikpat skaidri, cik lielā projekta realizētāji.
Kopumā plānots, ka milzīgais “K2 Ventum” vēja parks aizņems 1995ha, ieskaitot ceļu un turbīnu uzturēšanas infrastruktūru. Ietekmētās mājsaimniecības 2km rādiusā būs ap 60. Tuvākās apdzīvotās vietas – Saka, Pāvilosta.
Kamēr attīstītājs straujiem soļiem mēģina izsisties cauri dokumentu lietām un juridiskajiem procesiem, “Piekraste rītdienai” apgalvo, ka šī vērienīgā iecere “neatbilst Aktuālajam Pāvilostas novada teritorijas plānojumam, aizsargjoslu likumam un Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2035. gadam”.
Ir vēl nianse – šo ceturtdien Saeimā tiks skatīts Jāņa Patmalnieka priekšlikums, kurš, kā aizdomas pauž “Piekraste rītdienai” valdes locekle Sandra Stepiņa, “drīzāk izskatās pēc konkrēta projekta lobēšanas”.
Proti, "Piekraste rītdienai" norāda - biedrībai pastāv aizdomas, ka “K2 Ventum” vairāk nekā 40 liela izmēra turbīnu celtniecību lobē deputāts Jānis Patmalnieks un grupa citu deputātu, kuri pēc Patmalnieka priekšlikuma Saeimā iesnieguši likuma labojumus, kas iespējo tieši šī viena konkrētā vēja parka celtniecību saņemot tikai Valsts vides dienesta atbalstu, lai gan Dienvidkurzemes pašvaldība, atbalstot iedzīvotājus, ir bijusi pret šī parka celtniecību.
“Piekraste rītdienai” norāda, ka minētie deputāti “lobē projektu, kas prasa vismaz miljardu eiro investīciju”, bet atbilstoši uzņēmumu reģistra datiem, liela daļa “K2 Ventum” dibinātāju nav zināmi un noslēpušies Šveices ārzonā. Šī rīcība ir nepieņemama, jo tas notiek piektajā Krievijas iebrukuma Ukrainā gadā. Cits lobētā projekta līdzīpašnieks ir naftas biznesmenis Armands Sadauskis.
Neviens neizprot, kā VVD vērtētu šādu ieceri
Ideja ir – atzīt par spēku zaudējušu Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu. Ja tas izdotos, spēkā stātos pārejas noteikumi, kas lēmumu par vēja parku akceptēšanu vai neakceptēšanu atstātu Valsts vides dienesta (VVD) pārziņā, telefonsarunā skaidro Stepiņa.
“Šobrīd šis jautājums karājas gaisā, bet Ministru kabinets (MK) ir uzdevis Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) rīkot atkārtotu sabiedrisko apspriešanu ar visām iesaistītajām pusēm. Pēc visa spriežot, tas mūs atgrieztu kaut kādā ietekmes uz vidi novērtējuma posmā, kas nav saprotams pašvaldībām,” apgalvo biedrības pārstāve.
“Mūsu ierosinājums bija – lai šis likums zaudē spēku, bet, lai par “K2 Ventum” lemj MK, vai arī atgriežam šo projektu, saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu, pašvaldībām. Tad, pēdējā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Patmalnieka kungs nāca klajā ar ierosinājumu, atdodam to vispār VVD! Tas ir tendenciozs ierosinājums, kas izskatās pēc konkrētu interešu pārstāvniecības. Pati sēde manās acīs izskatījās savādi – saaicināti tik daudzi cilvēki, kas vienā balsī atbalsta šo ideju, neskatoties uz to, ka VVD īsti pat nav domāts šādu lēmumu pieņemšanai,” saka Stepiņa. Viņa piebilst, ka šobrīd “K2 Ventum” būtu vienīgais šāds projekts, uz kuru attiektos šie te pārejas noteikumi.
Ja Saeimā ienestā ideja par “K2 Ventum” realizācijai svarīgā lēmuma uzticēšanu VVD tiks nostiprināta, “Piekraste rītdienai” sola nepadoties. “Būs nodotas tiesības izlemt, bet šobrīd vismaz nav skaidri tie parametri, pēc kuriem tad VVD vajadzētu šo izvērtēt. Mēs kā kopiena, iedzīvotāji noteikti vērsīsimies VVD ar prasību paskaidrot šo iecerēto procesu,” apgalvo Stepiņa.
“Turpināsim arī norādīt arī uz visu, kas nav ņemts vērā, stumjot uz priekšu šo procesu, tostarp uz sabiedrisko apspriešanu, kas nav notikusi tā, kā vajadzētu,” uzskata biedrības pārstāve.
Stepiņa arī norāda, ka pašlaik nav sajūtas, ka atbildīgās iestādes kā vienlīdzīgus uztver bažu pārņemtos iedzīvotājus un lielā projekta attīstītājus: “Komisijā ir bijis incidents, kad iedzīvotāju pārstāvei vienkārši netika dota iespēja izteikties, neskatoties uz to, ka viņa lūdza vārdu.”
