Visā Eiropā sūdzas par augstajām pārtikas cenām, taču Latvija izceļas īpaši
Inflācija samazinās, un kara ar Irānu blakusparādības pagaidām izdodas noturēt kontrolē. Kāpēc tad iepirkšanās lielveikalā joprojām atgādina nelielu finansiālu katastrofu? "Euronews" mēģināja analizēt šīs situācijas cēloņus, īpaši izceļot Latviju.
Kāpums sešu gadu laikā
Kad analītiķi saka, ka pārtikas inflācija ir "samazinājusies līdz 2,8%", tas nozīmē, ka pārtikas cenas pieaug lēnāk, nevis kļūst zemākas. Inflācijai samazinoties, cenas neatgriežas iepriekšējā līmenī — tās vienkārši pārstāj augt tik strauji. Kalns paliek savā vietā, pat ja kāpiens kļūst mazāk stāvs.
Saskaņā ar Eurostat harmonizētās statistikas datiem pārtika un bezalkoholiskie dzērieni pēdējās desmitgades laikā Eiropas Savienībā sadārdzinājušies vairāk nekā jebkura cita patēriņa preču kategorija. No 2016. līdz 2025. gadam to cenas pieaugušas par 33,2% — vairāk nekā energoresursu, pakalpojumu vai jebkuras citas patēriņa groza sastāvdaļas cenas.
Savukārt visā pasaulē, pēc OECD datiem, pārtikas cenas līdz 2025. gada vidum bija gandrīz par 46% augstākas nekā 2019. gada decembrī. Tik ievērojams cenu kāpums noticis vien sešu gadu laikā, kamēr pirms pandēmijas līdzīgam pieaugumam bija nepieciešami aptuveni sešpadsmit gadi.
Liela nozīme ir arī psiholoģiskajiem faktoriem. Eiropas Centrālās bankas (ECB) patērētāju gaidu pētījums liecina, ka tieši pārtikas cenas visvairāk ietekmē cilvēku kopējo inflācijas uztveri.
Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki pārtiku iegādājas bieži, izdevumi par pārtiku veido būtisku daļu no mājsaimniecību budžeta, turklāt iespējas atteikties no šiem pirkumiem vai aizstāt tos ar ko citu ir ļoti ierobežotas.
Saskaņā ar ECB datiem šobrīd katrs trešais eirozonas iedzīvotājs ir nobažījies par to, vai varēs atļauties iegādāties pārtikas produktus, kurus vēlas.
Šoks vēl tikai priekšā
Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gada pirmajā ceturksnī piena cenas gada griezumā pieauga par 12,6%, olu cenas — par 10,7%, bet graudaugu cenas — par 9,6%.
Tie ir pamatprodukti, un līdz veikalu plauktiem to cenu kāpuma ietekme nonāk ar vairāku mēnešu nobīdi. Tikmēr no 64 pārtikas produktu kategorijām, kurām seko Eurostat, 2025. gadā sadārdzinājušās visas, izņemot astoņas. Šokolādes cenas pieaugušas par 17,8%, saldētu augļu cenas — par 13%, bet liellopa un teļa gaļas cenas — par 10%.
Piecās Eiropas Savienības valstīs olu cenas pieaugušas par 20% vai vairāk, tostarp par 29% Čehijā un par 27% Slovākijā.
Arī piegādes ķēdēs atkal veidojas jauni riski. Pasaules Bankas 2026. gada pārtikas drošības pārskatā, kas publicēts aprīlī, norādīts uz gandrīz 46% lielu karbamīda — viena no galvenajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem — cenas lēcienu mēneša laikā. To izraisījuši traucējumi enerģijas tirgos konflikta Tuvajos Austrumos dēļ.
Eiropas Centrālā banka (ECB) tieši norāda uz "iepriekšējo pasaules pārtikas preču tirgu cenu kāpuma novēloto ietekmi" kā vienu no iemesliem, kādēļ pārtikas inflācija saglabāsies paaugstināta vismaz līdz 2027. gadam. Saskaņā ar ECB ekspertu prognozēm tā visā šajā periodā saglabāsies "nedaudz virs 2%".
Starp ražošanas izmaksu pieaugumu lauksaimniekiem un cenu kāpumu veikalos parasti paiet zināms laiks. Cenu šoki, kas pavasarī skar lauksaimniecības nozari, līdz patērētājiem visbiežāk nonāk tikai rudenī.
Kur situācija ir vissmagākā?
Kopējais pārtikas inflācijas rādītājs Eiropas Savienībā 2025. gadā — aptuveni 2,8% — izklausās samērā pieņemams, vismaz tad, ja dzīvojat Parīzē vai Romā. Taču aina kļūst daudz drūmāka, ja dzīvojat Bukarestē vai Rīgā.
Francijā pārtikas inflācija 2025. gadā bija tikai 0,7%, savukārt Rumānijā tā sasniedza 6,7%. Tomēr gada inflācijas rādītāji atspoguļo tikai cenu izmaiņu tempu. Pilnīgāku priekšstatu par to, kādā līmenī cenas atrodas pašlaik, sniedz Eurostat harmonizētais patēriņa cenu indekss pārtikai (HICP), kas uzkrāti seko cenu līmenim kopš 2015. gada.
Ungārijā šī indeksa vērtība ir 204,56, kas nozīmē, ka pārtikas cenas tur salīdzinājumā ar 2015. gadu ir vairāk nekā dubultojušās. Igaunijā indekss sasniedz 180, Lietuvā — 177, bet Polijā — 174. Salīdzinājumam, Francijā tas ir 135.
Īpaši sarežģītu situāciju rada tas, ka Austrumeiropas valstīs pārtikas izdevumi veido ievērojami lielāku daļu no mājsaimniecību budžeta nekā Rietumeiropā. Tas nozīmē, ka cenu kāpumu iedzīvotāji izjūt daudz sāpīgāk, pat ja ienākumi pieaug.
Rumānijā mājsaimniecības pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērē aptuveni 25% no saviem ienākumiem, liecina Eurostat nacionālo kontu dati. Bulgārijā šis rādītājs ir aptuveni 21%, bet Latvijā — 20%.
Salīdzinājumam — Vācijā pārtikai tiek atvēlēti 11,5% no ienākumiem, Luksemburgā tikai 9,3%, bet Nīderlandē — 11,7%.
Tas nozīmē, ka pārtikas cenu kāpums Austrumeiropas valstīs, tostarp Latvijā, mājsaimniecību budžetus skar daudz smagāk nekā turīgākajās Rietumeiropas valstīs, kur pārtikas iegādei tiek tērēta ievērojami mazāka daļa no ienākumiem.
"Valsts, kurā pārtikas cenas ir 2,5 reizes augstākas nekā 2015. gadā un kurā ceturtā daļa mājsaimniecību ienākumu tiek tērēta pārtikai, dzīvo pavisam citā realitātē nekā Francija — pat ja abas valstis formāli atrodas eirozonā, kur Eiropas Centrālā banka cenšas noturēt inflāciju ap mērķa 2% līmeni," norāda "Euronews".
