Pasaulē pieaug spiediens ierobežot bērnu piekļuvi sociālajiem tīkliem; Latvijā brīdina par riskiem

Viņa norāda, ka pēdējā laikā arvien skaļāk izskan aicinājumi aizliegt sociālos medijus pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam. Arī Latvijā ir sākusies diskusija par vecuma sliekšņa paaugstināšanu.

Katkovska atzīmē, ka lielākajā daļā sociālo mediju platformu pastāv 13 gadu vecuma ierobežojums. Tomēr praksē tas bieži vien ir tikai formāls nosacījums. Vadot nodarbības Latvijas skolās un jautājot bērniem līdz 13 gadu vecumam, cik daudzi no viņiem ir reģistrējušies platformās "TikTok", "Instagram", "Snapchat" vai citās sociālo mediju un spēļu platformās, vidēji 80% paceļ rokas.

Tas parāda, ka vecuma sliekšņa paaugstināšana bez efektīviem vecuma pārbaudes un kontroles mehānismiem neko būtisku nemainīs. Bērni un jaunieši atradīs veidus, kā apiet vienkāršu apliecinājumu "man ir 16" vai vecuma noteikšanas mākslīgā intelekta rīkus, vēsta Katkovska.

Viņa norāda, ka Austrālija ir kļuvusi par pirmo valsti, kas tiesiski nostiprinājusi 16 gadu vecuma slieksni sociālo mediju lietošanai, bet kritiķi un bērnu tiesību aizstāvji norāda uz vairākiem riskiem. Politiķi nereti izvēlas vienkāršāko risinājumu - aizliegt, nevis prasīt, lai uzņēmumi un platformu izstrādātāji uzņemtos lielāku atbildību.

Vienlaikus Katkovska uzsver, ka Austrālijas pieredze rāda, ka jaunieši, lai varētu izmantot sociālos medijus, ātri iemācās apiet aizliegumus, piemēram, izmantojot virtuālos privātos tīklus (VPN) vai sejas pārveidošanas paņēmienus. Jaunieši publiski dalās ar ieteikumiem vienaudžiem par to, kā izdevies apiet aizliegumus.

Tāpat jaunieši dažu dienu laikā no aizliegtajām platformām var pārcelties uz citām, mazāk kontrolētām un nedrošākām sociālās saziņas platformām, kas nav iekļautas regulējumā par minimālo vecumu sociālajos medijos. Tas vēl vairāk pakļauj bērnus drošības riskiem internetā, norāda Katkovska.

Viņa atzīmē, ka pilnīgs aizliegums novērš uzmanību no platformu atbildības un galvenajām problēmām - sociālajos tīklos joprojām trūkst bērnu drošībai atbilstošas satura moderēšanas.

Katkovska vēsta, ka arī paši jaunieši dažādās diskusijās ir norādījuši, ka ziņošana par problēmsituācijām sociālo mediju platformās nereti šķiet bezjēdzīga, jo platformas reti reaģē pietiekami ātri un efektīvi. Jaunieši vēlētos, lai satura filtru pielāgošana bērnu vecumam, moderēšana un palīdzības sniegšana bērniem būtu daudz augstākā līmenī nekā pašlaik.

Eiropas interneta drošības eksperti norāda, ka svarīgāk būtu likt uzņēmumiem labot agresīvos un atkarību izraisošos algoritmus, kā arī nodrošināt bērnu vecumam atbilstošu saturu. Ja bērniem pilnībā aizliegs atrasties platformās, pašām platformām var zust motivācija un pienākums padarīt savu vidi drošu nepilngadīgajiem, min Katkovska.

Viņa uzsver, ka problēma nav pašos sociālajos tīklos, bet gan to dizainā un saturā. Eiropas Komisija (EK) saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu ir sagatavojusi pamatnostādnes nepilngadīgo aizsardzībai, kas paredz, ka platformām drošības risinājumi jāievieš jau izstrādes posmā.

Šīs vadlīnijas ietver vairākus būtiskus soļus. Pirmkārt, tās paredz ierobežot atkarību izraisošu dizainu. Otrkārt, tās paredz aizsardzību pret kiberterorizēšanu un kaitīgu saturu. Tāpat jāparedz iespēja atteikties no agresīviem satura ieteikšanas algoritmiem. Treškārt, privātumam jābūt nodrošinātam pēc noklusējuma - bērnu kontiem automātiski jābūt privātiem un neredzamiem svešiniekiem, norāda Katkovska.

Vienlaikus Katkovska atzīmē, ka, reaģējot uz neseniem skandāliem ar sociālā medija "X" mākslīgā intelekta rīku "Grok", EK pašlaik vērtē iespējas Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta ietvaros aizliegt dziļviltojumu, tostarp kailuma ģenerēšanas lietotnes, ar kurām bez personas piekrišanas iespējams radīt manipulatīvus attēlus, kas apdraud arī nepilngadīgos.

Katkovska norāda, ka Latvijas tiesiskajā regulējumā ir sperts būtisks solis, lai sodītu personas, kas ļaunprātīgi izplata citas personas kailfoto, tostarp attēlus, kas ģenerēti ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību. Kopš 16. aprīļa Krimināllikumā ir ietverts pants, kas par citas personas kailfoto izplatīšanu paredz arī brīvības atņemšanu.

Viņa atzīmē, ka sociālo mediju aizliegums bērniem līdz 16 gadu vecumam nav panaceja. Tā vietā platformām ir jārada droša vide pēc noklusējuma.

Latvijas Drošāka interneta centrs darbojas kopš 2006. gada, izglītojot un informējot sabiedrību par bērnu drošību internetā un nodrošinot iespēju ziņot par atklātajiem pārkāpumiem internetā.