Kulbergs: mums atvēlēts īss laika posms, kas būs darba pilns

Premjers uzsvēra, ka jaunajai valdībai būs jāstrādā bez ierastā ieskriešanās perioda, koncentrējoties uz tūlītēju rezultātu sasniegšanu un intensīvu darba tempu.

Kulbergs norādīja, ka valdības darbs sāksies nekavējoties ar konkrētiem uzdevumiem un saspringtu grafiku, tostarp starptautiskām tikšanām un valdības sēdēm jau tuvākajā laikā. Viņš akcentēja, ka galvenais uzsvars tiks likts uz praktisku darbu, nevis diskusijām, paredzot skaidrus termiņus un izmērāmus rezultātus.

Topošais valdības vadītājs pauda ieceri mainīt līdzšinējo politisko kultūru, stiprinot ētikas un atbildības standartus, kā arī ieviešot citādu pieeju valsts pārvaldē. Viņš norādīja, ka krīzes apstākļos nepieciešama koncentrēta un mērķtiecīga rīcība, kas ļautu sasniegt labākus rezultātus.

Atbildot uz jautājumiem par komandas veidošanu, Kulbergs atzina, ka tās sastāvs vēl nav pilnībā nostiprināts, uzsverot nepieciešamību ierobežotā laika periodā piesaistīt pēc iespējas spēcīgākus kandidātus. Aģentūrai LETA zināms, ka uz ceturtdienas vakarā gaidāmo sanāksmi par Kulberga biroju piedalīties aicināts arī bijušais Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadītājs Mārtiņš Brencis.

Vienlaikus Kulbergs pauda viedokli, ka lēmumu pieņemšanas procesā svarīga ir efektivitāte un pilnvērtīga diskusija, akcentējot nepieciešamību pēc formālas lēmumu apstiprināšanas valdības sēdēs, vienlaikus izvairoties no neproduktīvām debatēm.

Komentējot paredzamo koalīcijas darbu kopumā un to, ka pret viņa valdību nobalsoja arī koalīcijas deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV), Kulbergs uzsvēra, ka jaunajai valdībai būs stabils vairākums Saeimā, kas ļaus pieņemt lēmumus pārliecinošāk un izvairīties no situācijām, kad balsojumi tiek apdraudēti nepietiekama deputātu skaita dēļ.

Viņš norādīja, ka valdības darba intensitāte saglabāsies arī vasaras periodā, neizslēdzot nepieciešamību sasaukt ārkārtas Saeimas sēdes, lai virzītu būtiskus lēmumus.

Kulbergs uzsvēra nepieciešamību mainīt valsts finanšu pārvaldības pieeju, lielāku uzmanību pievēršot izdevumu lietderībai un ilgtermiņa atdevei.

Tāpat premjers norādīja, ka Latvijā daudzās jomās vērojama neefektīva līdzekļu izmantošana, tostarp publiskajos iepirkumos, infrastruktūras projektos un informācijas tehnoloģiju risinājumos. Politiķis kritizēja līdzšinējo praksi koncentrēties uz Eiropas Savienības fondu apguvi kā pašmērķi, nepietiekami izvērtējot šo investīciju ietekmi uz tautsaimniecību un to spēju radīt pievienoto vērtību.

Valdības vadītājs uzsvēra, ka nepieciešams pāriet uz pieeju, kur prioritāte ir Latvijas intereses un spēja ar ieguldījumiem radīt ekonomisku atdevi nākotnē. Viņš arī norādīja uz risku, ka valsts pārāk paļaujas uz ārējo finansējumu, un uzsvēra nepieciešamību stiprināt spēju pašai pelnīt un veidot ilgtspējīgu izaugsmi.

Jaunais premjers akcentēja, ka būtiskas ietaupījumu iespējas paveras publisko iepirkumu jomā, kā arī pārskatot ar augstākā līmeņa ierēdniecību saistītos izdevumus, tostarp atalgojumu un papildu bonusus. Tāpat viņš norādīja uz sezonāliem tēriņu pieaugumiem, kas, viņaprāt, bieži nav pamatoti.

Vienlaikus Kulbergs uzsvēra, ka valsts budžetā vienmēr iespējams rast ietaupījumus, ja izdevumi tiek rūpīgi salāgoti ar ienākumiem un izvērtēti pēc to efektivitātes.

Jau ziņots, ka par Kulberga valdību nobalsoja 66 deputāti, pret balsoja 25 deputāti. Pret Kulberga valdību balsoja deputāti no "Progresīvajiem", "Stabilitātes", un partijas "Latvija pirmajā vietā". Tāpat pret Kulberga valdību nobalsoja "Jaunās vienotības" (JV) deputāts Daugavietis.

Par Kulberga valdību nebalsoja Jānis Patmalnieks (JV), kā arī izjukušās "Stabilitātei" Saeimas frakcijas deputāti Igors Judins un Amils Saļimovs.

Līdz ar to ir beigušās demisionējušās premjeres Evikas Siliņas (JV) valdības pilnvaras. Valsts kancelejā aģentūrai LETA skaidroja, ka tās beidzās brīdī, kad Saeima apstiprina jauno Ministru kabinetu.

Jauno valdību veido "Apvienotais saraksts" (AS), Nacionālā apvienība (NA), JV un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

AS pārziņā valdībā ir Finanšu, Tieslietu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Finanšu ministra amatā apstiprināts Māris Kučinskis, tieslietu ministra amatā - Edvards Smiltēns, bet viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā - Edgars Tavars.

No JV valdībā amatus saglabājuši ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri. Par aizsardzības ministru apstiprināts Raivis Melnis, savukārt satiksmes ministra amatā iecelts līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

NA vada Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas. Par izglītības un zinātnes ministri kļuvusi Ilze Indriksone, iekšlietu ministrs būs Jānis Dombrava, kultūras ministrs - Nauris Puntulis, bet klimata un enerģētikas ministra amatā apstiprināts Jānis Vitenbergs.

Savukārt no ZZS valdībā amatus saglabājuši ekonomikas ministrs Viktors Valainis un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, bet zemkopības ministra amatā apstiprināts Uldis Augulis.

Amatu saglabājusi arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Kulbergam uzticēja veidot jaunu valdību pēc tam, kad demisionēja līdzšinējā premjere Siliņa.