“Cilvēki ir nobijušies!” Rinkēvičs mudina ES atbalstīt dronu apdraudētos reģionus
Intervijā medijam "Euractiv" Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis Eiropas Savienību atbalstīt reģionus, kurus skāruši dronu incidenti pie Krievijas robežas.
Prezidents norādīja, ka pēdējās nedēļās austrumu pierobežā vairākkārt izsludinātās gaisa trauksmes ne tikai ietekmējušas iedzīvotāju ikdienu, bet arī radījušas ekonomiskas sekas vietējiem uzņēmumiem.
“Tas ietekmē vietējo ekonomiku, tas ietekmē vietējos iedzīvotājus. Cilvēki ir nobijušies, un tam ir ļoti labs iemesls,” intervijā pauda Rinkēvičs.
Prezidents atzina, ka dronu incidentu dēļ traucēta arī ikdienas dzīve — dažviet nācies pārtraukt skolu eksāmenus, bet viesmīlības nozare saskārusies ar rezervāciju atcelšanu. Baltijas valstu līderi šo jautājumu otrdien Viļņā apsprieduši ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, un tagad tiek gaidīti konkrēti Eiropas Komisijas priekšlikumi.
“Šis nav tikai aizsardzības jautājums,” sacīja Latvijas prezidents. “Tas saistīts arī ar plašākiem jautājumiem, kuros iespējama Eiropas Savienības iesaiste un finansējums.” Rinkēvičs arī uzsvēra, ka nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā aizsardzībai un drošībai būtu jāparedz ievērojami lielāks finansējums nekā līdz šim.
Komentējot Eiropas Komisijas piedāvāto budžeta projektu 2028.–2034. gadam, kurā aizsardzībai un kosmosam paredzēti 131 miljards eiro, prezidents uz jautājumu, vai finansējumam vajadzētu būt vēl lielākam, atbildēja kodolīgi: “Jā!", uzsverot, ka ģeopolitiskā situācija kopš iepriekšējām ES budžeta sarunām ir būtiski mainījusies.
“Mēs visi esam sapratuši, ka aizsardzībai, drošībai un austrumu reģioniem jāpievērš daudz nopietnāka uzmanība,” sacīja Rinkēvičs. Viņš arī pauda uzskatu, ka Austrumeiropai prioritāri nepieciešams stiprināt novērošanas sistēmas, radaru pārklājumu un pret-dronu aizsardzības spējas.
“Šobrīd Eiropas Savienības un NATO ziemeļaustrumu reģions ir daudz vairāk pakļauts šādiem draudiem nekā, piemēram, Spānija, Kipra vai Grieķija,” uzsvēra prezidents.
Tāpat Rinkēvičs atzina, ka Latvija, Lietuva un Igaunija joprojām saskata nepilnības novērošanas un pretdronu sistēmās, neskatoties uz NATO gaisa patrulēšanas misiju reģionā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstība notiek ļoti strauji, tāpēc gan NATO, gan valstu valdībām nākas nepārtraukti pielāgoties jaunajiem draudiem.
“Tas, kas vēl pirms gada tika uzskatīts par efektīvu līdzekli cīņā pret droniem, šodien vairs nav pietiekami efektīvs,” sacīja Latvijas prezidents, uzsverot, ka aizsardzības plānošanai un bruņojuma iepirkumiem jākļūst daudz elastīgākiem.
