Aizsardzība, imigrācija un stingrāka attieksme pret Krieviju: lūk, kādas ir Kulberga valdības deklarācijas prioritātes
Potenciālā premjera Andra Kulberga (AS) topošās valdības deklarācijā kā galvenā prioritāte izvirzīta drošības stiprināšana, novirzot 5% no IKP aizsardzībai.
Drošības jomā paredzēts nodrošināt pilnu atbalstu aizsardzības un iekšlietu dienestiem, stiprinot robežu, pretgaisa aizsardzību un valsts kopējo noturību. Plānots aizsardzībai novirzīt 5% no IKP, vienlaikus attīstot vietējo militāro industriju un sadarbību ar sabiedrotajiem, kā arī paplašinot NATO klātbūtni Latvijā.
Tāpat valdība iecerējusi plašāk ieviest modernās tehnoloģijas, tostarp bezpilota sistēmas, pilnveidot pretgaisa aizsardzību un elektroniskās karadarbības spējas, kā arī izveidot dronu detekcijas sistēmas. Īpašu uzmanību paredzēts pievērst pierobežas reģioniem.
Deklarācijā uzsvērts, ka Latvija turpinās sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai un stiprinās sankciju politiku pret Krieviju, nemīkstinot jau noteiktos ierobežojumus. Vienlaikus paredzēts lemt par Ukrainas civiliedzīvotāju turpmāko tiesisko statusu Latvijā.
Iekšpolitikas jomā paredzēta stingrāka imigrācijas kontrole, tostarp ierobežojot jaunu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, kā arī pastiprinot uzraudzību pār izsniegto atļauju izmantošanu.
Budžeta politikā valdība iecerējusi virzīties uz sabalansētu budžetu līdz 2030. gadam, veicot izdevumu pārskatīšanu visās ministrijās un palielinot caurspīdīgumu publiskajos iepirkumos. Plānots arī pārskatīt prēmiju izmaksas sistēmu un nodrošināt atklātu pieeju budžeta datiem.
Tautsaimniecības attīstībā paredzēts izstrādāt nacionālo mākslīgā intelekta stratēģiju, stiprināt uzņēmumu konkurētspēju un veicināt eksporta attīstību. Vienlaikus iecerēts pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju, koordinējot rīcību ar citām reģiona valstīm.
Sociālajā jomā valdība plāno stiprināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, attīstīt mājokļu pieejamības programmas un ieviest bāzes pensiju, pakāpeniski palielinot piemaksas par darba stāžu. Tāpat prioritāte būs veselības aprūpes finansējuma palielināšana un slimnīcu tīkla reforma.
Deklarācijā arī paredzēta Uzraudzības pastiprināšana pār lielajiem projektiem, tostarp "Rail Baltica" īstenošanu un "airBaltic" attīstību, kā arī darba turpināšana pie valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijas.
Nulles tolerance pret pārkāpumiem
Demisionējušās premjeres Evikas Siliņas (JV) valdībā koalīcijas līguma pārkāpumi bija regulāra parādība, īpaši pēdējā pusgada laikā, bet reālas sekas šādiem pārkāpumiem nesekoja, partijām vien palamājot vienai otru un turpinot darboties.
Kulberga topošās valdības sadarbības līgumā uzsvērta kopīga politiskā atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un to skaidrošanu sabiedrībai, kā arī pienākums ievērot demokrātijas, tiesiskuma un valsts drošības principus, tostarp Latvijas eiroatlantisko kursu.
Īpaša uzmanība dokumentā pievērsta tiesiskuma jautājumiem, nosakot, ka koalīcijā netiks pieļauta iecietība pret likumpārkāpumiem, interešu konfliktiem vai koruptīvu rīcību. Līgumā paredzēts, ka šādas situācijas netiks tolerētas politisku apsvērumu vai koalīcijas stabilitātes vārdā.
Vienlaikus partneri vienojušies, ka būtiskus jautājumus, tostarp tos, kas ietekmē valsts budžetu, nodokļu politiku, konstitucionālos pamatus, drošību vai starptautiskās saistības, var virzīt tikai ar visu koalīcijas partneru vienprātību.
Dokuments nosaka arī konkrētus pienākumus ministriem - katram ministram neilgi pēc valdības apstiprināšanas jāiesniedz prioritāro darbu plāns ar konkrētiem uzdevumiem, termiņiem un sasniedzamajiem rezultātiem, par kuru izpildi valdības vadītājam būs tiesības regulāri pieprasīt informāciju. Tāpat līgumā paredzēts, ka Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt ministra demisiju, ja tas zaudējis uzticību, nepilda uzdevumus vai rīkojas pretēji valsts interesēm.
Sadarbības līgums ir politiska vienošanās, kas ir saistoša visiem partneriem kopā ar valdības deklarāciju un būs spēkā līdz attiecīgās valdības pilnvaru beigām, teikts dokumentā.
Nākamās valdības sastāvs
Jau ziņots, ka Kulberga pārstāvētais "Apvienotais saraksts" (AS) finanšu ministra amatam virza Māri Kučinski, tieslietu ministra amatam izvirzīts Edvards Smiltēns, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju gatavs vadīt Edgars Tavars.
No "Jaunās vienotības" (JV) jaunajā valdībā amatus saglabās ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri, uz aizsardzības ministra amatu tiks virzīts Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raivis Melnis, bet par satiksmes ministru - līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Nacionālā apvienība (NA) vadīs Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu un Klimata un enerģētikas ministrijas. NA valde kā jaunās valdības ministru amata kandidātus attiecīgi virza Saeimas deputātus Ilzi Indriksoni, Nauri Puntuli, Jāni Dombravu un Jāni Vitenbergu.
No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) jaunajā valdībā amatus saglabās ekonomikas ministrs Viktors Valainis un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, bet zemkopības ministra amatu ieņems bijušais labklājības ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis. Tāpat no ZZS amatu saglabās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
