Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 25. maija līdz 31. maijam?
Atgriežoties pilsētā no lauku smaržām un gaisa, tā vien gribas paturpināt šo idilli un arī šīs nedēļas kultūrpieturas tērpt krāsainos, ziedošos toņos, par vadmotīvu tām izvēloties mazu epizodi no Eduarda Veidenbauma dzejas rindām – “No putekļiem ārā, no dūmiem…” Atzīšos, jau pagājušo reizi kultūrpieturās aizņēmos vienu skaistu vārdu maijmēness no dzejoļa “Jau ziediem rotātas pļavas”.
Nelaiž mani vaļā Imanta Kalniņa manuprāt skaistākā kora dziesma, un savulaik šīs dziesmas interpretācijas etalons man bija koris “Daile” maestro Gido Kokara vadībā… Bet tas zaļajā jaunībā… šoreiz izvēlos dziesmu ievietot arī kutūrpieturu prelūdijā – oboja, balss un ģitārā, brīnišķīgie mūziķi Daumants Kalniņš un Kaspars Zemītis.
Tad nu aicinu dabā un kultūrā, un te man padomā skaists notikums, kas gaidāms 26. maijā plkst.20. Babītes rododendru audzētavā Rododendru ziedēšanas svētku atklāšanas koncertā ”Ir viens vakars maigā maijā” uzstāsies pasaulslavenais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko. Kopā ar savu ilggadīgo koncertmeistari Lailu Holbergu mākslinieks sagatavojis īpašu koncertprogrammu, kurā iekļauta Jāņa Mediņa solodziesma “Ir viens vakars”, Jāzepa Vītola “Aizver actiņas”, Emīla Dārziņa “Vēl tu rozes plūc”, Antiņa ārija no Arvīda Žilinska operas “Zelta zirgs”, Riharda Štrausa “Die Nacht” u.c. īpaši skaņdarbi. Cik nācies būt rododendru dārzā, atmiņas ir jaukas, siltas un krāsainas, labprāt atkal tikšos ar Aleksandru Antoņenko mūzikas un burvīgajā ziedēšanas krāšņumā.
Katru gadu no jauna maijā dodos arī uz Dobeli, lai iegrimtu ceriņu smaržās un skaistajā vidē, ko rūpīgi lolo šī skaistā dārza komanda, došu mazu ceļakarti:v
Bet… var arī īpaši sagatavoties vizītei un noklausīties stāstus par ceriņiem un tie atrodami šeit:
Baudiet bez steigas, tas ir tā vērts….
Un maija noslēguma taktīm visnotaļ piestāv arī Ķīpsala ar savu rimto dienas kārtību, ar rīta un vakara klusumu, ar smaržām pēc lietutiņa… un jāteic, arī Ķīpsalas kaķi novērtē šo miera ostu un majestātiski bauda katru mirkli - lēni, izstaipoties un iesmaržojot… Man gan nav tik daudz laika, bet pastaigas pa Ķīpsalu kļuvušas par miera ostu un acu priecēšanas piestātni, te arī dabas un arhitektūras stiprā savienība un miers, galvenais miers… Pastaigas noslēgumā var iegriezties “Ola Foundation” un baudīt mākslu, tagad jaunākā izstāde ir mūsu izcilās Frančeskas Kirkes “Venēcijas spoguļi”, kas mirdz saules staros un arī dūmakainās dienās dod šo Venēcijas sajūtu, kura katram ir sava, bet atminama un vizualizējama…. Pievienošu arī nelielu citātu no mākslinieces vēstījuma:
“Venēcijas spoguļi” ir izaicinājums man pašai un skatītājam — meklēt veidu, kā runāt par Venēciju, izvairoties no stereotipiem. Savu Venēcijas krāsu un tekstūru kodu es atrodu spoguļu definīcijā. Venēcijas liektie spoguļi, kas, pēc zinātnieku atzinuma, saglabā informatīvi enerģētisko nospiedumu. Aprakstos atrodu, ka divi spoguļi, novietoti viens otram pretī, kļūst par “laika mašīnu” — veidojas laika koridors, kurā pazūd robeža starp pagātni un nākotni. Spoguļu atmiņa glabā gadsimtiem senus siluetus, gaismu un tekstūras, intrigas, serenādes, mīlnieku skūpstus, parfīmu aromātus, kanālu ūdens smaržu, Murāno stikla mirdzumu, zivju tirgus smaržu un amatnieku darinātās rotas — tas viss atspīd satumsušajos spoguļos.’’
Lai skaisti maija noslēguma akordi un jaunas kultūrpieturas jau jūnijā! Tiksimies.
