
Panikai nav pamata, bet pret infekcijām jāizturas nopietni! Kas jāzina par grauzēju izplatītajām slimībām Latvijā

Pavisam nesen sabiedrībā un sociālajos tīklos uzvirmoja pamatīgs satraukums saistībā ar ziņām par bīstamu hantavīrusa uzliesmojumu uz kāda Nīderlandes kruīza kuģa. Līdztekus bažām par veselību, interneta vidē strauji izplatījušās arī dažādas sazvērestības teorijas, piemēram, ka vīruss "tiek kaisīts no gaisa". Bet kā ir patiesībā – vai šīm bažām ir reāls pamats un vai mums patiešām ir iemesls satraukumam?
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galvenā ārste Baiba Rozentāle portālam Jauns.lv norāda, ka sabiedrībā valdošais satraukums un dažādās konspirācijas teorijas par to, ka infekcijas tiek izplatītas mākslīgi, ir pilnīgi nepamatotas. "Pirmkārt, mums jāpaskatās uz to statistiku, kāda ir Latvijā," norāda profesore, aicinot atgriezties pie faktiem, nevis minējumiem.
Slimības ir, bet mediķi tās labi pazīst
Viņa skaidro Latvijā faktiski ir sastopamas divas grauzēju pārnēsātas infekcijas, kas norit ar hemorāģiskā drudža izpausmēm: baktēriju izraisītā leptospiroze un vīrusu ierosinātā hantavīrusa infekcija, kas pēc slimības attīstības būtības un asinsvadu bojājumu komplikācijām ir ļoti līdzīgas.
Ārste skaidro, ka saslimušo skaits ar leptospirozi gadu no gada atšķiras, taču pērn Latvijā kopumā reģistrēti 60 šīs slimības gadījumi.
No šiem pacientiem 26 ārstējās Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, no kuriem 20 palīdzību saņēma tieši stacionārā "Latvijas Infektoloģijas centrs". Profesore norāda, ka nevienam no šiem 20 pacientiem slimība nebeidzās letāli, tomēr viņa neslēpj, ka slimība var būt nāvējoša, jo kopējā valsts statistikā starp visiem 60 saslimušajiem ir fiksēti trīs nāves gadījumi.
Runājot tieši par hantavīrusu, reģistrēto gadījumu skaits ir vēl mazāks: "No 2000. līdz 2025. gadam ieskaitot, kopā ir reģistrēti 19 gadījumi. Piemēram, 2025. gadā tie bija seši gadījumi, 2024. gadā – četri, 2023. gadā – divi, 2022. gadā – tikai viens," precīzu statistiku iezīmē Rozentāle.
Abas šīs slimības mediķiem ir labi zināmas un atklājamas, izmantojot specifisku laboratorisko diagnostiku.
Analīzēs – visbiežāk urīnā vai asinīs – tiek meklētas vai nu pašas slimības ierosinātāja (vīrusa vai baktērijas) daļiņas jeb antigēni, vai arī fiksēta organisma aizsargreakcija. Proti, mediķi nosaka imūnsistēmas izstrādātās antivielas: imūnglobulīnus M, kas liecina par akūtu infekciju, un imūnglobulīnus G, kas organismā veidojas atveseļošanās posmā un var saglabāties vēl vairākus gadus.
Andu hantavīruss: kāpēc tas ir bīstamāks?
Ja vīrusi eksistē arī pie mums, kāpēc ziņas par hantavīrusu uz kruīza kuģa izklausās tik biedējoši? Infektoloģe skaidro, ka pasaulē eksistē dažādi hantavīrusa apakštipi, gluži kā tas ir gripai vai kovidam. "Vienkāršāk sakot, Eiropā ir sastopami divi varianti, kas, par laimi, norit salīdzinoši vieglāk. To pamatkomplikācija ir nieru bojājums.
Varētu jautāt – vai tiešām tā ir nenozīmīga komplikācija? Tā neapšaubāmi ir ļoti nopietna, taču to var sekmīgi ārstēt, ja vien nav attīstījusies izteikta akūta nieru mazspēja.
Daudz bīstamāks ir Dienvidamerikas apakšvariants, ko sauc par Andu hantavīrusu. Tam raksturīga vēl nopietnāka komplikācija, jo šis vīruss izraisa ne tikai nieru, bet arī smagus plaušu bojājumus ar akūtu elpošanas mazspējas attīstību," atšķirību uzsver profesore, piebilstot, ka Latvijā šādu plaušu komplikāciju hantavīrusa pacientiem faktiski nav.
Vēl viens biedējošs faktors, ka Andu vīruss ir vienīgais zināmais hantavīrusa paveids, kas spēj izplatīties ne tikai no grauzējiem, bet arī no cilvēka uz cilvēku. Tomēr infektoloģe steidz nomierināt tos, kuri baidās saslimt, vienkārši izejot uz ielas, skaidrojot, ka pārnešana cilvēku starpā notiek tikai ļoti cieša un ilgstoša kontakta rezultātā. Visticamāk, tieši tāpēc uz kruīza kuģa notikusi saslimšana, cilvēkiem, piemēram, ilgstoši atrodoties vienā kajītē.
Kā sērga nokļuva uz kruīza kuģa?
Skaidrojot, kā sērga nokļuva uz kruīza kuģa, galvenā ārste iezīmē divus pilnīgi reālus scenārijus: vai nu uz klāja pārtikas meklējumos pa tauvošanās trosēm iekļuva inficētas žurkas, vai arī kāds pasažieris uzsāka ceļojumu vēl slimības slēptajā jeb inkubācijas fāzē, kas var ilgt pat 41 dienu. Tālāku vīrusa nodošanu no cilvēka uz cilvēku veicināja tieši slēgtā vide un ilgstošā dzīvošana vienā kajītē. Situāciju pasliktināja arī tas, ka kruīzos bieži dodas seniori ar dažādām blakusslimībām. Ja novājinātam organismam "nāk infekcija virsū, hroniskās slimības to dekompensējas", būtiski paaugstinot traģiska iznākuma risku.
Tā kā šis hantavīrusa paveids ir lipīgs cieša kontakta gadījumā, starptautiskie drošības noteikumi prasa, ka kuģim jāatrodas stingrā karantīnā 41 dienu kopš pēdējā fiksētā saslimšanas gadījuma.
Kā notiek inficēšanās?
Gan leptospiroze, gan hantavīruss ir tipiskas zoonozes, kur infekcijas avots galvenokārt ir grauzēji. Kā skaidro profesore, leptospirozes galvenais vaininieks ir žurkas, kamēr hantavīrusus biežāk izplata peles. Ierosinātājs vidē nonāk ar inficēto dzīvnieku urīnu un izkārnījumiem.
"Mēs, cilvēki, inficējamies vai nu caur bojātu ādu, vai gļotādām," norāda Rozentāle. Iespējas "noķert" slimību sadzīvē ir pavisam ikdienišķas: "Tātad mēs varam iedzert inficētu ūdeni, mēs varam apēst ābolu, kur ir bijis grauzējs ar leptospirām vai hantavīrusu... un tas nonāk kuņģa-zarnu traktā, nebojātā gļotādā, un uzsūcas."
Tāpat vīrusu vai baktēriju var vienkārši ieelpot kopā ar putekļiem telpās, kur mitinājušies grauzēji un izkaltuši to izkārnījumi.
Īpaša uzmanība jāpievērš profilaksei. Tā kā vakcīnas pret šīm slimībām šobrīd nav pieejamas un ārstēšana ir vērsta tikai uz bojāto orgānu funkciju atbalstīšanu un kompensēšanu (piemēram, nieru darbības aizstāšanu), vissvarīgākā ir piesardzība.
Ārste uzsver, ka slimību novēršanai "ir jābūt ļoti stingriem deratizācijas pasākumiem". Viņa pauž nožēlu, ka diemžēl gan pilsētās, gan laukos šī grauzēju iznīcināšana bieži netiek veikta pietiekamā apjomā, ļaujot infekcijas izplatītājiem netraucēti savairoties.
Slimības sākums un vieglais scenārijs
Neatkarīgi no tā, kurš ierosinātājs izraisījis saslimšanu, infekcija vienmēr sākas akūti – ar drudzi un augstu temperatūru, ko var pavadīt stipras galvassāpes. Leptospirozes gadījumā īpaši izteiktas ir sāpes ikru muskuļos, kuras ir tik spēcīgas asinsizplūdumu veidošanās dēļ. Tālākā slimības gaita ir atkarīga no vairākiem faktoriem: cilvēka imunitātes, blakusslimībām un inficējošās devas.
Pēc dažām dienām pacientam ar vidēji smagu vai smagu formu var parādīties spēku izsīkums un stipra intoksikācija — grūtības noturēt priekšmetu rokā, nevēlēšanās ēst, grūtības piecelties.
Leptospirozei raksturīgas arī aknu bojājuma pazīmes — dzeltena āda un acu āboli. Paralēli tam samazinās urīna daudzums, kas ir nepārprotams signāls, ka sākusies bīstama nieru mazspēja.
Taču svarīgi saprast, ka daudzos gadījumos slimība norit viegli un neatšķiras no parastas saaukstēšanās. Tādos gadījumos cilvēks pat nenojauš, ka bijis inficēts ar hantavīrusu vai leptospirozi. "To infekciju mēs vienkārši izstaigājan," atzīst Rozentāle . Tā kā šie cilvēki nemeklē medicīnisko palīdzību un netiek veikta specifiska laboratoriskā diagnostika, šie gadījumi neparādās kopējā statistikā. Slimnīcu un infektologu redzeslokā nonāk tikai tie pacienti, kuriem slimība attīstījusies vidēji smagā vai smagā formā.
Kad jāsauc ātrā palīdzība?
Noslēgumā infektoloģe atgādina, ja pēkšņi parādās akūta, augsta temperatūra (ap 39 grādiem), spēcīgas galvassāpes, izteiktas muskuļu (īpaši ikru) sāpes un pazūd ēstgriba - īpaši pēc uzturēšanās laukos, atgriešanās no eksotiskiem ceļojumiem utt., ir jārīkojas nekavējoties.
Turklāt Rozentāle uzsver, ka saslimušais var pat nezināt, ka bijis saskarsmē ar grauzējiem.
Šādās situācijās pašārstēšanās mājās nav pieļaujama. Cilvēkam ir "jāsauc neatliekamā palīdzība", jo stacionāros ir viss nepieciešamais aprīkojums un zinoši speciālisti, kas spēs palīdzēt. Atspēkojot sociālajos tīklos klejojošās baumas, ārste rezumē, ka panikai un sazvērestības teorijām šajā gadījumā nav vietas, taču uzsver: "Pret jebkuru infekciju ir jāizturas ļoti nopietni."










