
Pirmie laureāti saņem Eiropas Nopelnu ordeni; starp tiem arī Latvijas pārstāve

Latvijas hematoloģe, profesore un akadēmiķe Sandra Lejniece otrdien Strasbūrā uzņemta par Eiropas Nopelnu ordeņa biedri, kļūstot par vienu no pirmajām 20 apbalvotajām personām.
Ceremonijā Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola uzsvēra, ka ordenis godina tos, kuri Eiropas vērtības aizstāv visās dzīves jomās - "parlamentos vai samitos, ārstu kabinetos un sporta laukumos, ziņu redakcijās un tiesas zālēs, laboratorijās un koncertzālēs". Viņaprāt, aiz Eiropas vienmēr stāvējuši neskaitāmi cilvēku darbi, kas katrs savā veidā virzījuši Eiropas Savienību (ES) uz priekšu.
Metsola atgādināja, ka Eiropa nav tikusi pasniegta gatava, tā ir veidota līgumu pēc līguma, krīzi pēc krīzes, izvēloties solidaritāti pret aizdomām un ilgstošu sadarbību pret īslaicīgu pašlabumu. Šo mantojumu viņa raksturoja kā "lielāko politisko sasniegumu cilvēces vēsturē". EP priekšsēdētāja uzrunāja arī nākamās paaudzes, aicinot tās uzdrošināties sapņot par kaut ko lielāku.
Apbalvošanas ceremonijā, uzrunājot EP deputātus, Lejniece uzsvēra, ka ir dzimusi laikā, kad Latviju bija okupējusi Krievija un neatkarīga valsts pastāvēja tikai vecvecāku atmiņās. Viņaprāt, pirms vairāk nekā 30 gadiem atgūtā neatkarība bija kā sapņa piepildījums, taču līdzi nāca arī darbs - valsts veidošana un attīstīšana līdz līmenim, kas ļāva tai kļūt par ES dalībvalsti.
Zinātniece akcentēja, ka to varēja darīt, gan iesaistoties politiskajos procesos, gan sasniedzot izcilību savā profesijā un tādējādi īstenojot kopīgās Eiropas vērtības. Lejniece rezumēja, ka apbalvojums ir ne tikai viņas personīgā darba novērtējums, bet arī atzinība par ieguldījumu viņas kolēģiem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Zinātņu akadēmijā.
Jau rakstīts, ka ordenis godina cilvēkus, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu Eiropas integrācijā vai Eiropas vērtību veicināšanā un aizsardzībā.
Par ordeņa īpaši pagodinātajiem biedriem iecelta bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, bijušais Polijas prezidents un kustības "Solidaritāte" vadītājs Lehs Valensa un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Lejniece iecelta ordeņa biedra statusā līdzās, piemēram, šefpavāram un nevalstiskās organizācijas "World Central Kitchen" dibinātājam Hosē Andresam, basketbolistam Jannim Adetokunbo, cilvēktiesību juristei Oleksandrai Matvijčukai, bijušajai Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietniecei Vivjenai Redingai un grupas "U2" mūziķiem.
Ordeņa biedrus izraudzījusi atlases komiteja, kuru veido Metsola, EP priekšsēdētājas vietnieces Sofija Vilmesa un Eva Kopača, kādreizējais ES komisārs Mišels Barnjē, agrākais EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu, iepriekšējais ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels un bijušais Itālijas premjerministrs Enriko Leta. Kandidatūras izvirzīja valstu un valdību vadītāji, parlamentu priekšsēdētāji un ES iestāžu vadītāji.
Par ordeņa pagodinātajiem biedriem iecelts bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, agrākais Polijas premjerministrs un EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, kādreizējais Portugāles prezidents un premjerministrs Anibals Kavaku Silva, bijušais Somijas prezidents un parlamenta priekšsēdētājs Sauli Nīniste, kardināls un Svētā Krēsla valsts sekretārs Pjetro Parolins, iepriekšējā Īrijas prezidente un ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mērija Robinsona, Moldovas prezidente Maija Sandu, bijušais ES augstais pārstāvis ārlietās Havjers Solana, kādreizējais Austrijas kanclers Volfgangs Šisels un agrākais Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē.
Pērn EP prezidijs nolēma izveidot ordeni, atzīmējot Šūmana deklarācijas 75. gadadienu.








