Gatavošanās vēlēšanām norit raiti, bet izplatās apdraudoši vēstījumi, ziņo Valsts kanceleja

Valdībā otrdien izskatīts informatīvais ziņojums par starpinstitūciju grupas darbu, lai novērstu iespējamus drošības apdraudējumus demokrātiskai un godīgai oktobrī paredzēto Saeimas vēlēšanu norisei.

Ziņojumā kā būtiskākie riski akcentēti ārēja sabiedrības ietekmēšana ar dažādiem naratīviem, kiberuzbrukumi, fiziski draudi kandidātiem un amatpersonām un to izmantošana informācijas operācijās, politisko personu negodīga, neētiska rīcība, slēpta finansēšana un balsu pirkšana, kā arī alternatīvu risinājumu izmantošana vēlēšanu platformas moduļu nepieejamības dēļ.

Kā informē Valsts kancelejā, analizējot ārējās ietekmes veidus, ziņojumā apskatītas arī ārvalstu iejaukšanās galvenās taktikas, piemēram, rekrutēšana un tīklošanās digitālajā vidē, starpplatformu ietekmes kampaņas, viltota institucionālā identitāte un maldināšana, koordinēta neautentiska rīcība, sintētiskie jeb mākslīgi radītie mediji un mākslīgā intelekta radīts saturs, manipulēšana ar sabiedrības viedokli, izmantojot dalīšanās modeļus sociālajos medijos. Uz šādām taktikām ir norādījuši arī Valsts kancelejas starptautiskie sadarbības partneri.

Valsts kancelejā uzsver, ka Latvijas institūcijas aktīvi strādā, lai šādas taktikas ne tikai identificētu un atmaskotu, bet arī preventīvi informētu un izglītotu Latvijas iedzīvotājus. Tādējādi tiek veicināta sabiedrības noturība pret dezinformāciju, vienlaikus atturot ietekmētājus no mēģinājumiem šīs taktikas pielietot, apgalvo iestādē.

Tajā arī informē, ka starpinstitūciju darba grupa līdz vēlēšanām turpinās risku vadību un plašāk informēs sabiedrību par novērojumiem un risinājumiem. Jau šobrīd tiek izmantoti dažādi monitoringa rīki, kas ļauj savlaicīgi identificēt neautentisku uzvedību digitālajā vidē, tostarp koordinētu darbību, viltotu kontu izmantošanu un mākslīgi pastiprinātu satura izplatīšanu.

Tāpat ziņojumā ir identificēti galvenie vēstījumi, kas var apdraudēt vēlēšanu integritāti. Līdz šim pastāvīgi veiktā informatīvās vides monitoringa analīze parāda vairākus plašāk izplatītākos naratīvus, kas grauj uzticību demokrātiskajiem procesiem, akcentē Valsts kancelejā. Kā viens no tiem ir vēlēšanu bezjēdzīguma naratīvs - apgalvojumi, ka "viss jau ir izlemts", "nav jēgas balsot".

Fiksēti arī vēstījumi pret vēlēšanu procesu, minot "atbildīgo institūciju nekompetenci, pieredzi ar iepriekšējo pašvaldības vēlēšanu IT sistēmu, korupcijas un/vai nodevības stāstus".

Novērojamas arī vēstījumu kopas, kas atbalsta Krievijas intereses un spējas, cenšoties radīt šķelšanos sabiedrībā par Latvijas atbalstu Ukrainai, Eiropas Savienības un NATO saistībām. Ne mazāk izplatīts naratīvs ir arī baiļu ģenerēšana, izmantojot apgalvojumus par nestabilitāti valstī, drošības draudus, valsts "nespēju nodrošināt kārtību" vēlēšanās.

Valsts kancelejā atgādina, ka par maldinošas informācijas izplatīšanu par vēlēšanām ir iespējams piemērot sodu, kas paredzēts vairākos Krimināllikuma pantos.

Pēc Valsts kancelejā sniegtās informācijas, lai plašāk vēstītu par vēlēšanām kā demokrātijas stūrakmeni, nepieciešamību ikvienam vēlētājam piedalīties vēlēšanās un skaidrotu vēlēšanu un balsu skaitīšanas procesu, novēršot sabiedrībā valdošās bažas, darba grupa veido koordinētas komunikācijas plānu, apkopojot visu vēlēšanu procesā iesaistīto institūciju galvenās komunikācijas aktivitātes.

Attiecībā uz ārējiem apdraudējumiem informatīvajā vidē jau šobrīd var atrast informāciju tīmekļvietnē "Melns uz balta", taču no 1. jūnija tajā būs pieejama speciāla sadaļa.

Kā akcentē Valsts kancelejā, darba grupa lielu nozīmi piešķir arī vēlēšanu norisē nepieciešamo IT platformu pilnveides gaitai. 28. aprīlī Ministru kabineta Krīzes vadības sēdē tika izskatīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvais ziņojums "Par Vēlēšanu platformas pilnveidi Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada vēlēšanām".

Lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem, kā arī ievērotu noteiktos izstrādes termiņus, pēc VARAM ierosinājuma vēlēšanu sistēmu pielāgošana tika uzticēta trim uzņēmumiem, kuros ir valsts līdzdalība. Patlaban izstrādes darbi notiek pēc plāna un atbilstoši iepriekš saskaņotajam grafikam, apgalvo Valsts kancelejā.

Starpinstitūciju grupas uzdevums ir koordinēt informācijas apmaiņu par ārējo ietekmi Latvijas informatīvajā vidē un pasākumus ārējās ietekmes novēršanai, jautājumus saistībā ar Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešamo informācijas tehnoloģiju sistēmu noturību un drošību pret ārēju ielaušanos to darbībā, kā arī sekmēt vienotas komunikācijas stratēģijas īstenošanu sabiedrības informēšanai par vēlēšanām un ārējās ietekmes apdraudējuma mazināšanai.

Kopš darba grupas izveides šī gada janvārī notikušas sešas sanāksmes, nākamā sanāksme plānota jūnija sākumā. Darba grupā darbojas pārstāvji no Valsts kancelejas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Valsts digitālās attīstības aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts policijas, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv", VARAM, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas un citām vēlēšanu norisē iesaistītajām institūcijām.

Kā ziņots, Ministru kabinets krīzes vadības sēdē aprīļa beigās nolēma vēlēšanu sistēmu izstrādi nodot valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), SIA "Tet" un "Latvijas valsts meži" (LVM).

LMT jāizstrādā Vēlēšanu platformas vēlēšanu informācijas sistēmas pilnveidojumus. VARAM iepriekš skaidroja, ka šie uzlabojumi atvieglos vēlēšanu iecirkņu darbu, tostarp uzlabos rezultātu apkopošanu, tādējādi saīsinot rezultātu apkopošanas un publiskošanas laiku.

Savukārt "Tet" iesaist;as Vēlēšanu platformas moduļu nepieciešamo pielāgojumu izstrādē, nodrošinot Vēlēšanu platformas auditu veikšanu. LVM veic Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra moduļa papildinājumu izstrādi un nodrošinās tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas ļaus vēlētājiem balsot jebkurā iecirknī.