
Kā nekļūt par noziedznieku: ko drīkst un ko nedrīkst darīt, atpūšoties pie dabas
Atpūta dabā Latvijā ir populāra – cilvēki dodas pārgājienos, nakšņo teltīs, atpūšas pie ezeriem un jūras. Latvijas dabas tūrista ētikas kodekss atgādina: atpūtai dabā jānotiek, respektējot vidi un citus cilvēkus. "Likums un Taisnība" aplūko vairākas svarīgas lietas, kas jāņem vērā.
Kā atpūsties mežā
Latviešiem ir tāds sakāmais: “Ko tu kliedz? Neesi jau mežā!”, taču tas gan ir aplami. Klaigāšana un skaļa mūzika traucē dzīvniekus un atpūtniekus. Te gan jāpiebilst, ka līdz ar lāču populācijas palielināšanos dabas eksperti iesaka nedaudz patrokšņot, lai pekaiņi laikus sadzird nācēju un tikšanās izpaliek.
Svarīgi ievērot arī citus noteikumus:
*Ugunsdrošība.
Ugunskurus drīkst kurināt tikai speciāli ierīkotās vietās, jo meža zemsedze ir ļoti jutīga. Pirms aiziešanas ugunskurs pilnībā jānodzēš. Turklāt jāievēro Valsts meža dienesta izsludinātie ugunsnedrošie periodi.
*Pārvietošanās.
Ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem drīkst braukt tikai pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Braukšana pa sūnām vai jaunām audzēm nodara postu.
Kājāmgājējiem būtu vēlams pārvietoties pa jau iestaigātām takām, lai neiznīcinātu retu augu, sūnu un ķērpju dzīvotnes.
Saudzējamā kāpu zona
Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjosla (150–300 m platumā) ir viena no stingrāk uzraudzītajām zonām Latvijā. Tā pasargā mūs no erozijas, tāpēc pret to jāizturas ar īpašu rūpību.
*Nebrauc un neparkojies.
Kāpu zonā ar transportlīdzekļiem atļauts pārvietoties tikai pa ceļiem. Takas vai iebrauktas sliedes nav uzskatāmas par ceļu, un par kāpu izbraukāšanu paredzēts sods. Kāpu zonās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pārvietošanās ar transportlīdzekļiem ir stingrāk ierobežota.
*Ugunskuri.
Šajā zonā ugunskuru kurināšana ārpus speciālām vietām ir aizliegta. Tāpat aizliegts izmantot piekrastē atrastos kokus kā kurināmo, jo tie kalpo par mājvietu sugām un stiprina krastu. Arī citviet ugunskurus vajadzētu kurt tam īpaši paredzētās vietās.
*Nakšņošana.
Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā telti drīkst celt tikai speciāli ierīkotās vietās un kempingos. Savukārt ārpus kāpu zonas – pludmales smilšu joslā – īslaicīga nakšņošana ar telti ir pieļaujama, ja konkrētajā teritorijā nav noteikti papildu ierobežojumi.
Pirms telts celšanas izpēti konkrētās teritorijas noteikumus un zonējumu.
Dabas rezervātos un dabas rezervāta zonās telti celt (un siet guļamtīklu) ir aizliegts.
Guļamtīklu nesien kokos, kam ir aizsargājama dabas pieminekļa (dižkoks, aizsargājams koks) statuss. Šādiem kokiem var būt pievienota zīme – ozollapas piktogramma uz zaļa fona.
Tīri ūdeņi
Atpūšoties pie ūdeņiem, jāatceras, ka jebkāda ķīmiska viela apdraud ūdens dzīvotnes.
*Higiēna.
Nelietojiet mazgāšanas līdzekļus ūdenstilpē – mati un veļa jāmazgā tam paredzētās vietās. Vides speciālisti pat iesaka lietot iespējami maz kosmētikas pirms peldēšanās.
Dabiskās vajadzības vēlams nokārtot 30–50 metru attālumā no ūdenstilpēm.

Atkritumu savākšana
Skaidrs, ka dabā nedrīkst atstāt pudeles, plastmasas traukus un citus piknika priekšmetus. Taču nevajadzētu atstāt arī bioloģiskos atkritumus, tie nav tik nekaitīgi, kā šķiet. Izmesti āboli vai sakņu paliekas var radīt nopietnus draudus.
*Invazīvas sugas.
Ar dārzeņu vai augļu atliekām dabā var nonākt invazīvu sugu sēklas vai kaitēkļi, piemēram, Spānijas kailgliemeži.
*Savvaļas dzīvnieki.
Ēdienu atlikumi piesaista savvaļas dzīvniekus, mainot to dabisko uzvedību.
*Tikai urnās!
Atkritumus (ieskaitot iepakojumus un higiēnas preces) nedrīkst dedzināt vai norakt. Vislabāk tos nevis mest mazajās meža urnās, kuru saturu putni mēdz izkaisīt, bet aiznest līdz lielajiem konteineriem stāvlaukumos vai atvest mājās.
UZZIŅAI
Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē atrodams Latvijas dabas tūrista ētikas kodekss. Tajā plašāk par uzvedību dabā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un rezervātos.








