Padomju okupantu iznīcinātāji apšauda Lielauces skolas kori: noklusētā Latvijas vēsture
Pirms 72 gadiem Lielaucē varēja notikt viena no lielākajām traģēdijām Latvijas vēsturē miera laikos, kurā tiktu aukstasinīgi apšauti vairāki desmiti bērnu. Tikai laimīgas nejaušības dēļ no upuriem izdevās izvairīties. Gadu desmitiem tika noklusēts gadījums kā 1954. gada septembrī krievu kara iznīcinātājs raidīja šāviņus uz skolu, kurā uz mēģinājumu bija sapulcējušies desmitiem skolēnu.
Arī šobrīd par šo notikumu praktiski nav nekādu dokumentu. Šis stāsts ir izdzīvojis vienīgi pateicoties vietējo Lielauces iedzīvotāju un aculiecinieku (skolēnu un skolotāju) atmiņu stāstījumiem.
Skolas jubileja
Maija pēdējā sestdienā, 30. maijā, uz salidojumu pulcējas kādreizējās Lielauces pamatskolas skolotāji un audzēkņi, lai atzīmētu 80. gadadienu kopš mācību iestāde ieguva jauno mājvietu Lielauces pilī jeb muižā. Un atkal šis sirdi stindzinošais stāsts “izvilkts” no vēstures un atmiņu apcirkņiem.
Lai arī pirmā skola Lielaucē izveidota 1870. gadā bijušajā mežsarga mājā Cepļa meža ielokā, arī 1946. gads vietējai skolai ir nozīmīgs gadskaitlis. Pēc Otrā pasaules kara Lielauces skolu pārcēla uz vietējo pili jeb muižu, kur tā darbojās līdz pat slēgšanai 2009. gadā. Pēc tam muiža, kura līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja vācbaltiešu Pālenu dzimtai, nonāca Latvijas Lauksaimniecības Universitātes īpašumā, kura tā izmantoja kā konferenču centru ar viesu namu. Pirms četriem gadiem augstskola to par vairāk nekā 300 000 eiro pārdeva SIA “Mudia”, kuras īpašniece ir uzņēmēja Līva Jaunozola (pazīstama kā platformas “Andele Mandele” izveidotāja). Tagad tā attīstās kā svinību un kultūras pasākumu vieta. Bet stāsts ir nevis par muižas vēsturi, bet gan iespējamo traģēdiju, no kuras laimīgā kārtā izdevās izvairīties.
Ar ložmetēju pret skolas kori
1954. gadā pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma Zvārdes pagastā izveidoja armijas poligonu, kā rezultātā no dzimtajām vietām izdzina simtiem vietējo. Un jau pirmajā poligona pastāvēšanas gadā krievu kara lidotāji pieļāva liktenīgas kļūdas.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tās dokumentējis Latvijas Valsts arhīva vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Jānis Riekstiņš. 1992. gada 22. maijā viņš laikrakstā “Neatkarīgā Cīņa” raksta:
“1954. gada 20. septembri pulksten 14 un 29 minūtēs kara lidmašīna ar lielkalibra ložmetēju apšaudīja Lielauces skolu. Lodes trāpīja klases logu, kurā tobrīd atradās 48 bērni. Tikai laimīgas nejaušības dēļ lodes saurbās grīdā un bērni palika neskarti.” Jāpiebilst, ka Lielauces skola (Dobeles novads) atrodas pārdesmit kilometru attālumā no Zvārdes centra.
Vairāk par tās dienas notikumiem rakstīts biedrības “Lielauces attīstībai” izveidotajā internetā resursā lielauce.lv: “Lielauces pamatskolas vēsturē ierakstīts negadījums, kad padomju lidmašīna miera laikā mācību laikā apšaudījusi skolu. Tai laikā šo gadījumu centās noslēpt.
1954. gada 20. septembrī PSRS 15. gaisa armijas kara lidmašīna MIG-15 mācību laikā virs Zvārdes poligona ar lielkalibra ložmetēju trenējās šaušanā pa gaisa balonu. Acīmredzot, mērķis bija atpūsts virs Lielauces un, mēģinot tam trāpīt, vairākas ložmetēja kārtas izšāva skolas virzienā. Pāris lodes caur logu trāpīja fizkultūras zālē, kurā tobrīd 48 bērniem bija kora nodarbība. Pie klavierēm sēdējis skolotājs Jānis Ķirts, un viena lode ietriekusies grīdā pie viņa kājām.”
“Viena lode pārsvilpa man pār galvu,” atceras Aivars Balodis, vēlākais šīs skolas skolotājs: "Tikai laimīgas nejaušības dēļ neviens no mums necieta. Nodarbību, protams, pārtrauca. Tad ātri bija klāt karavīri no Zvārdes un izzāģēja dēli, kurā bija ieurbusies lode. Piekodināja klusēt un aizbrauca ar visu dēli. Vietā, protams, jaunu neielika.”
Okupantu lode nogalina aitu
Dokumentēti vēl vairākas citas “Staļina ērgļu” kļūdas uzreiz pēc Zvārdes poligona nodibināšanas, jo viņiem pie Saldus ierīkotais poligons likās par “šauru”.
1954. gada 27. jūlijā reaktīvā kara lidmašīna Pampāļu ciemā apšaudīja “Strazdu” mājas. Tika sašauts šķūņa jumts un nošauta aita, bet 1954. gada 28. jūlijā kara lidmašīnu grupa ar kaujas patronām apšaudīja Pampāļu ciema “Ozolnieku” māju apkārtni, 1992. gadā rakstīja “Neatkarīgā Cīņa”.
Krievu armija Zvārdes aviācijas mērķpoligonu pilnībā pameta tikai 1993. gada janvārī. Tad arī sākās pakāpeniska poligona atbrīvošana no nesprāgušās munīcijas, ceļu ierīkošana un cilvēku atgriešanās bijušajās mājās.
