JV gatava sarunām par jaunu valdību, bet izslēdz sadarbību ar Šlesera un Rosļikova partijām
Pēc premjeres lēmuma demisionēt ir jāuzklausa viņas viedoklis par situāciju un kopā jāpieņem tālākie lēmumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, vaicāts, vai gaidāmajās vēlēšanās JV premjera kandidāte būs esošā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Mēs esam demokrātiska partija, kas pieņem lēmums demokrātiskā ceļā. No sākuma vēlētos uzklausīt esošās Ministru prezidentes redzējumu. Skaidrs, ka situācija pēc vakardienas ir cita nekā aizvakar," viņš teica.
Runājot par potenciālo sadarbību jaunā valdībā līdz vēlēšanām, Jurēvics uzsvēra, ka JV neveidos koalīciju ar deputātiem, kas ievēlēti no Aināra Šlesera un Alekseja Rosļikova partijām. Viņš teica, ka vēlas dzirdēt no pārējām piecām partijām skaidru nostāju, ka šādas sadarbības nebūs.
Komentējot Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Apvienotā saraksta" (AS) konceptuālo vienošanos par sadarbību jaunas valdības izveidē, pieļaujot iespēju kā ceturto partneri aicināt JV, politiķis teica, ka JV ir gatava sarunāties.
Vienlaikus viņš pauda, ka, piemēram, AS politiķi sakot, ka jāiet strādāt, bet "trīs ceturtdaļas piedāvājums ir, ka "Jaunā vienotība" ir slikta". Viņaprāt, tas neliecina par nopietnu pieeju vēlmei strādāt kopā.
Kā vēstīts, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien Rīgas pilī sāks politiskās konsultācijas ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai vienotos par tālāko rīcību valdības krīzes apstākļos.
Ministru prezidente ceturtdien paziņoja par savu lēmumu demisionēt un vēl pirms tam atbrīvoja no amata zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).
Valdības koalīcijā ietilpstošie "Progresīvie" trešdien aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. "Progresīvie" paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas - Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību. Pēc dienas pauzes Siliņa izvēlējās demisionēt, negaidot Saeimas lēmumu par viņas gāšanu.
Konflikts starp premjeres pārstāvēto JV un "Progresīvajiem" samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.
Tikmēr iniciatīvu jaunas valdības veidošanā jau uzņēmusies NA, ZZS un AS, kas esot konceptuāli vienojušies par sadarbību jaunas valdības izveidē. Kā ceturtais partneris tiekot apsvērta JV, bet ar to sarunas notikšot vēlāk.
Saeimas kuluāros kā potenciālais premjera amata kandidāts tiek minēts Māris Kučinskis (AS), kuram jau ir bijusi pieredze šajā amatā, tikmēr viņš pats atrunājas, ka par to runāt esot pāragri.
NA frakcijā pašlaik ir 12 deputāti, AS - 13, bet ZZS - oficiāli 16, tomēr partija rēķinoties ar 18 balsīm, tātad bez ceturtā partnera vairākumu nodrošināt nav iespējams. JV frakcijā pašlaik ir 25 deputāti, "Progresīvo" - deviņi, bet LPV - astoņi, bet 17 deputāti skaitās pie frakcijām nepiederoši, tomēr vairums no viņiem pamatā sadarbojas ar kādu no esošajām sešām frakcijām.
