Saeimas komisija noraida pašnodarbinātības aizliegumu ārzemniekiem, bet atbalsta stingrāku studentu kontroli
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien neatbalstīja Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu, kas paredzēja liegt ārzemniekiem ar termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātām personām.
Komisija turpināja darbu pie jaunā Imigrācijas likuma projekta pirms trešā lasījuma.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) norādīja, ka ir dažādas problēmas ar pašnodarbinātā statusu, piemēram, saistībā ar nodokļu nomaksu. Tāpat neesot iespējams konstatēt, vai persona nepārsniedz noteikto darba stundu skaitu.
Pret NA priekšlikumu iebilda Iekšlietu ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Iekšlietu ministrijas pārstāvis norādīja, ka ministrijas ieskatā tas ir cita likuma jautājums. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs aicināja nošķirt noteikumu apiešanu no nodarbinātības formas. Viņš sacīja, ka "pašnodarbinātais" ir atļauta nodarbinātības forma valstī, kas neveicina automātisku noteikumu apiešanu. Viņš arī norādīja, ka efektīvāk pārkāpumu novēršanu varētu panākt ar izmaiņām citos likumos.
Arī LTRK pārstāvis Krišs Zvirbulis pievienojās Gorkša viedoklim, norādot, ka, ieviešot šādu priekšlikumu, darba tirgus zaudētu elastību, pasliktinātos starptautiskā konkurētspēja, tiktu veicināta ēnu ekonomika un nelegālā nodarbinātība.
Komisija otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu, kas attiecināms uz studiju procesu un studentiem no trešajām valstīm. Ja līdz šim augstskolām bija pienākums ziņot Valsts robežsardzei par ārzemju studentu tad, ja lekcijas neattaisnotu iemeslu dēļ bija kavētas 14 dienas, komisijā atbalstītais priekšlikums kavēto dienu skaitu saīsina līdz trīs dienām.
Kopumā uz trešo lasījumu likumprojektam iesniegti 175 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa ir redakcionāli. Līdz šim komisija izskatījusi lielāko daļu priekšlikumu. Daļa no tiem tika noraidīti vai arī atsaukti.
Kā ziņots, lai stiprinātu trešo valstu pilsoņu kontroli Latvijā, Iekšlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi apjomīgu priekšlikumu paketi likumprojektam. Daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem papildina Iekšlietu ministrijas jau izstrādāto un Ministru kabinetā apstiprināto rīcības plānu trešo valstu pilsoņu kontroles stiprināšanai.
Kā norādījusi ministrija, strādājot Saeimas komisijās un dažādos starpnozaru formātos, ministrija ir nonākusi pie priekšlikumiem, kas veicinās stingrākus un skaidrākus noteikumus, kā arī papildinās jau Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu kontroles mehānismu stiprināšanu.
Ministru kabinetā jau akceptētajā rīcības plānā ir virkne pasākumu trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontrolei, piemēram, nodarbinātības jomā plānots ierobežot darba devēju iespējas uzaicināt trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās, paredzot šādu iespēju vienīgi A klases uzņēmumiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta reitingu sistēmas, kā arī, sekojot 14 citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēram, liegt piesaistīt trešo valstu pilsoņus darbā iekārtošanās uzņēmumiem.
Tāpat ir paredzēts izstrādāt grozījumus regulējumā, palielinot sankcijas par ārzemnieku izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Arī studiju jomā kontrole tiek stiprināta - tiek aicināts noteikt depozīta iemaksu, kas nodrošinātu ar ārvalstnieka izraidīšanu saistīto izmaksu segšanu gadījumos, kad vīza vai uzturēšanās atļauja tiek anulēta, kā arī noteikt liegumu ģimeņu apvienošanai bakalaura un maģistra līmeņa studentiem no valstīm ārpus NATO.
