“Progresīvie” nesteidz nosaukt aizsardzības ministra kandidātu; vispirms gaida sarunu ar premjeri
"Progresīvie" par iespēju virzīt savu aizsardzības ministra kandidātu varētu lemt pēc trešdien paredzētās tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), izriet no partijas Saeimas frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva sacītā.
Vaicāts, vai "Progresīvie" varētu virzīt savu kandidātu aizsardzības ministra amatam, politiķisnorādīja, ka "Progresīvie" vispirms vēlas sarunu ar Siliņu par lēmumiem un politisko procesu kopš pagājušās ceturtdienas. "Tad arī lemsim par tālāko," teica Šuvajevs.
Jau ziņots, ka Siliņa otrdien pēc tikšanās ar šim amatam pašas virzīto pulkvedi Raivi Melni norādīja, ka patlaban atrast labāku aizsardzības ministra amata kandidātu būtu grūti.
"Tāpēc tas būtu arī Saeimas izšķiršanās jautājums, tajā skaitā, iespējams, arī opozīcijai izvērtēt, vai viņi var piedāvāt labāku kandidātu un vai viņš varēs atnest rezultātu, kurš mums visiem, arī man, šobrīd ir vajadzīgs," viņa teica.
Valdības vadītāja uzsvēra, ka ir gatava par šo jautājumu runāt ar frakcijām, tajā skaitā ar opozīciju, ar kuru līdz šim sarunas neesot bijušas.
Siliņai tika vaicāts, kā viņa tulko ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumu, ka "Progresīvajiem" nekavējoties jāuzņemas atbildība par aizsardzības nozari. Valainis paziņojis, ka risinājumi varot būt divi - nekavējoties virzīt jaunu aizsardzības ministra kandidātu ar skaidru redzējumu un spēju stabilizēt nozari vai arī atzīt, ka partija nevēlas turpināt atbildēt par aizsardzības jomu.
Premjere skaidroja, ka nevarēs nokomentēt, ko teicis Valainis, jo šī paziņojuma izplatīšanas laikā gatavojās valdības sēdei un tikās ar Melni, bet "viennozīmīgi "Progresīvajiem" ir jāuzņemas atbildība par aizsardzības nozari". "Manuprāt, neviens negrib palikt ar tām sekām, kādas šobrīd piedzīvojam, kad "Progresīvie" īsti nav uzņēmušies atbildību par aizsardzības nozari. Viņi viņu ir vadījuši, bet, vai viņi ir uzņēmušies atbildību? Jo arī, ministram atkāpjoties, izrādās, ka atbildība ir kaut kur citur," viņa pauda.
Siliņa arī skaidroja, ka ir svarīgi, lai amatā ir cilvēks, kuram ir zināšanas un nav vajadzīgs "iešūpošanās" laiks.
Viņa atzina, ka nebija nekādu ilūziju, ka demisijas pieprasījums iepriekšējam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) varētu tikt atsaukts un arī pats Sprūds vairs neesot vēlējies pienākumus pildīt.
Premjere vairākas reizes izcēla Meļņa pieredzi Ukrainā, uzsverot, ka ir nozīmīgi to ieviest arī Latvijā.
Kā vēstīts, pašlaik nav skaidrs, vai premjerei vēl ir strādājoša koalīcija, jo pēc politiķes lēmuma atbrīvot no amata Sprūdu partija "Progresīvie" ir paziņojusi, ka Siliņa nespēj atbildīgi vadīt valdību. Vienlaikus politiskais spēks trešdien plāno tikšanos ar Siliņu, pirms paziņot gala lēmumu par turpmāko rīcību.
"Jaunās vienotības" (JV) vadība pašlaik nedod skaidru redzējumu, kā iecerēts sakārtot saspringtās attiecības ar "Progresīvajiem", lai turpinātu eksistēt Siliņas valdības koalīcija, tā vietā uzsvaru cenšoties likt uz jauna aizsardzības ministra apstiprināšanu.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) otrdien norādījusi, ka no "Progresīvajiem" sagaida ātru un atbildīgu rīcību. Vienlaikus ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka par potenciālā aizsardzības ministra amata kandidāta Meļņa atbilstību amatam ZZS deputāti spriedīs pēc tikšanās ar viņu, kas varētu notikt nākamnedēļ.
Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.
JV piesauc arī citus "nopietnus iemeslus, kas krājušies ilgākā periodā", proti, Sprūdam tiek pārmesta "augsta (ap 40%) personāla mainība Aizsardzības ministrijā un divu valsts sekretāru nespēja sastrādāties ar ministru".
Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs. Vienlaikus turpinās izvērtējums par Nacionālo bruņoto spēku rīcību pēc incidentiem, kā arī darbs pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas.
