Rīgas domē nopeļ iebraukšanas maksas ieceres zemo emisiju zonas izveidei
Sākotnējās izstrādes Rīgas zemo emisiju zonas ieviešanai pamatā paredz tikai iebraukšanas maksas ieviešanu pilsētas centrālajā daļā un nav izmantojamas projekta tālākai virzīšanai, uzskata Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs (AS).
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa, komitejas vadītājs sola zemo emisiju zonas ieviešanas projektu papildus izvērtēt, jo uzskata, ka piedāvātie scenāriji paredzēti galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, nevis automašīnu skaita samazināšanai pilsētā un gaisa kvalitātes uzlabošanai.
Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA "Ernst & Young Baltic" zemo emisiju zonas izstrādātie alternatīvie scenāriji Rīgas gadījumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai, skaidro Bergholcs.
"Skaidri redzams, ka nav veikti pietiekami precīzi aprēķini. Uzskatu, ka šis ir kārtējais pašvaldības projekts, kura īstenošanā, iespējams, ir izšķērdēti līdzekļi," pauda deputāts.
Līdz šim projekta izpētē izlietoti 253 616 eiro un rīcības plāna izstrādei rezervēti vēl vairāk nekā 155 000 eiro, taču vienlaikus nav izvērtēta iecerēto satiksmes ierobežojumu finansiālā ietekme uz visām iesaistītajām pusēm, nav identificēti finansējuma avoti, nav izstrādāts ieņēmumu izlietojuma plāns, kā arī nav analizēta citu pašvaldības projektu ietekme uz satiksmes intensitāti pilsētā, uzsver Bergholcs.
"Sabiedrībai šis projekts tiek pasniegts kā veiksmīgs risinājums, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, taču tā ieguvumi tiek pārspīlēti, jo daudzviet pasaulē šādas zonas nav devušas cerētos rezultātus," saka komitejas vadītājs.
Starptautiskā pieredze rāda, ka sastrēgumu mazināšanas maksas primāri samazina satiksmes intensitāti, savukārt gaisa kvalitātes uzlabojumi esot sekundārs efekts.
"Citās pilsētās ieņēmumi tiek novirzīti konkrētiem pilsētas attīstības mērķiem, piemēram, sabiedriskajam transportam vai ceļu infrastruktūras izbūvei, kas piedāvā alternatīvu privātajām automašīnām, taču Rīgai šāda plāna nav," piebilst Bergholcs.
Runājot par alternatīvām, viņš akcentē, ka sastrēgumu mazināšana Rīgā ir ne vien pilsētas, bet arī valsts līmeņa jautājums un tas jārisina abām pusēm. Piemēram, attīstot Rīgas apvedceļu, tranzīta satiksme un sastrēgumi centrā būtiski samazinātos, kas esot galvenais mērķis.
Bergholcs norāda, ka vēlas izvērtēt alternatīvus risinājumus tranzīta plūsmas mazināšanai, ko varētu dot tādi projekti kā apvedceļa izbūve un Ziemeļu šķērsojums, nevis ieviest jaunus maksājumus un papildu slogu autovadītājiem un rīdziniekiem.
