“Sinfonietta Rīga” jaunais mākslinieciskais vadītājs sola orķestrim plašāku klātbūtni Eiropā

Kā aģentūrai LETA pauda Eltss, kamerorķestra tuvākais mērķis ir paplašināt auditoriju, jo īpaši, gaidot koncertzāles renovāciju un iespēju atgriezties Lielajā ģildē. Viņš pieminēja, ka nākamajā sezonā orķestris piedāvās trīs tematiskus ciklus.

Pēc Eltsa paustā, pirmais cikls būs veltīts latviešu mūzikai un ne tikai komponistiem, bet arī solistiem un diriģentiem, kas saistīti ar Rīgu, tādējādi apliecinot pilsētas nozīmi kā vienam no Eiropas mūzikas centriem. Otrs cikls būs veltīts vācu komponistam Ludvigam van Bēthovenam, kuram šogad aprit 256 gadi. Eltss raksturoja Bēthovenu kā "visrevolucionārāko komponistu mūzikas vēsturē", kura mūzika katrai paaudzei skan no jauna. Trešais cikls būs franču mūzikas programma. "Sinfonietta Rīga" jaunais mākslinieciskais vadītājs atzīmēja, ka latviešu auditorijai ir interese par šādu repertuāru.

Runājot par starptautisko darbību, Eltss atzīmēja, ka koncertturneju organizēšana patlaban kļūst arvien sarežģītāka, taču kultūras eksports valstij ir stratēģiski svarīgs. Viņaprāt, latviešu mūziķu skola un muzikālā kultūra ir unikāla gan ģeogrāfiskā stāvokļa, gan vēstures un tradīciju dēļ, un valstij būtu aktīvi jāatbalsta tās eksports, kā to dara Skandināvijas un citas Rietumeiropas valstis.

Eltss arī uzsvēra, ka, neraugoties uz nosaukumu, "Sinfonietta Rīga" nav tikai Rīgas orķestris. Nākamajā sezonā plānots uzstāties pēc iespējas vairākās vietās Latvijā, ne tikai galvaspilsētā.

Jautāts, kas padara "Sinfonietta Rīga" par īpašu ansambli, jaunais mākslinieciskais vadītājs minēja vairākus iemeslus, tostarp latviešu stīgu skolu un skanējumu, kas atšķiras no Igaunijas un Lietuvas tradīcijām, orķestra vēsturisko aizrautību ar laikmetīgo mūziku, kuru veidojis kamerorķestra dibinātājs Normunds Šnē, un ansambļa spēju domāt vienoti.

Savukārt līdzšinējais "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē, runājot par Eltsu, pauda pārliecību, ka jaunais mākslinieciskais vadītājs amatu pildīs labi. Viņš raksturoja igauņu diriģentu kā ideju pārpilnu mākslinieku ar tematisku pieeju programmu veidošanā un spēju saskatīt sakarības starp komponistiem.

Taujāts, kāpēc tika pieņemts lēmums par mākslinieciskā vadītāja maiņu, Šnē atzīmēja, ka kamerorķestrim ir pienācis laiks pārmaiņām repertuārā un sadarbībā ar klausītājiem. Viņš sprieda, ka strādāt vienā orķestrī 20 gadus ir neparasti ilgs laiks, jo parasti diriģenti mainās biežāk. Līdzšinējais "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs uzsvēra, ka viņam kopš kamerorķestra dibināšanas bija svarīgi panākt stabilitāti, kurā orķestris spēj nospēlēt jebko.

Šnē atsaucās uz teicienu "pastāvēs tas, kas pārvērtīsies". Pēc viņa paustā, ir nepieciešams jauns virziens gan repertuārā, gan skatā uz sadarbību ar klausītāju. Viņš uzsvēra, ka no mūzikas viņš nepazudīs un "puķes dārziņā neaudzēs".

Šnē uzsvēra, ka "Sinfonietta Rīga" galvenā vērtība ir absolūtā atvērtība, jo orķestris vienā sezonā spēlē gan austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbus, gan amerikāņu komponista Frenka Zapas mūziku, gan džezu un skaņdarbus no kinofilmām, un tas bijis viņa galvenais mērķis mākslinieciskā vadītāja amatā.