Klimata pārmaiņas un veselība: kā pasargāt sevi mainīgajā vidē
Mūsdienu pasaulē klimata pārmaiņas vairs nav tikai abstrakts nākotnes scenārijs, bet gan realitāte, kas tieši ietekmē mūsu ikdienu – no fiziskās pašsajūtas līdz pat garīgajam stāvoklim.
Diskusijā par šo tēmu alergoloģe Signe Puriņa un psihologs Edmunds Vanags uzsver, ka vides piesārņojums, urbanizācija un straujās klimata svārstības rada jaunus izaicinājumus cilvēka organismam, veicinot gan alerģiju izplatību, gan mentālās veselības riskus.
Alerģiju bums un modernais dzīvesveids
Pēdējo desmitgažu laikā alerģisko saslimšanu skaits attīstītajās valstīs ir strauji pieaudzis, atsevišķos gadījumos izplatība pēdējos 20 gados pat dubultojusies. Signe Puriņa norāda uz būtisku saikni starp mūsu dzīvesveidu un imūnās sistēmas reakcijām. “Vārdā “vide” ietilpst ļoti daudz kas: urbanizācija, modernais dzīvesveids un nosacīti sterilie apstākļi, kas samazina kontaktu ar dabisko vidi. Alerģiju attīstību veicina ne tikai gēni, bet arī pārmērīga higiēna un pārstrādātas pārtikas lietošana, kas nelabvēlīgi ietekmē mūsu mikrobiomu.”
Interesanti, ka pētījumi, salīdzinot dažādus reģionus, parāda krasas atšķirības saslimstībā. Piemēram, Somijas Karēlijā alerģiju ir ievērojami vairāk nekā Krievijas daļā, kur dominē agrārs dzīvesveids. Alergoloģe skaidro, ka pārāk sterila vide un pārmērīga sadzīves ķīmijas lietošana padara ādu un gļotādu trauslāku. Viņa uzsver nepieciešamību pēc “tīrajiem netīrumiem”, atgādinot, ka dārzkopībai un saskarei ar augsni ir ļoti pozitīvs efekts, jo “baktērijas, kas ir augsnē, dod signālu baktērijām uz mūsu ādas, un imūnā sistēma tās neuztver kā ienaidnieku”.
Mentālā veselība un klimata kontrasti
Klimata pārmaiņas ietekmē arī mūsu prātu un noskaņojumu. Psihologs Edmunds Vanags skaidro, ka pastāv gan īstermiņa ietekme, piemēram, karstuma viļņu radītas uzvedības maiņa, gan ilgtermiņa sekas, kas saistītas ar domām par nākotni. Reģionos ar izteiktām klimata katastrofām depresijas risks var būt augstāks, taču cilvēka spēja pielāgoties ir apbrīnojama.
Runājot par ziemeļu reģioniem, tostarp Latviju, psihologs atzīst, ka gaismas trūkums un garie tumsas periodi var būt riska faktors suicidālai uzvedībai un depresijai. Viņš gan piebilst, ka risinājums ne vienmēr ir pārcelšanās uz siltajām zemēm. “Nav tiešu pierādījumu, ka, pārceļoties uz Kanāriju salām, mēs visi kļūtu priecīgāki.” Svarīgāk ir veidot aizsargkārtu ap sevi, izmantojot pareizu apgaismojumu telpās, fiziskas aktivitātes un dabas klātbūtni ikdienā. Edmunds Vanags uzsver, ka pat telpaugu kopšana mājās var kalpot kā aizsargfaktors pret mentālās veselības riskiem.
Kā sagatavoties neizbēgamajam
Nākotnes prognozes liecina, ka Latvijā klimats var kļūt mērenāks, taču kontrastaināks, ar iespējamiem plūdiem vai karstuma viļņiem. Eksperti uzskata, ka galvenais ir sabiedrības izglītošana un savlaicīga pielāgošanās. Edmunds Vanags velk paralēles ar vēsturi: “Kādreiz mūs biedēja ar atomkaru un tam gatavoja, veidojot patvertnes. Kaut ko līdzīgu mums vajadzētu darīt arī tagad, gatavojoties klimata riskiem.”
Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz veselību, Signe Puriņa iesaka pievērst uzmanību ikdienas paradumiem. “Liela nozīme ir mazajām izvēlēm – ar ko mazgājamies, ko ēdam un kādu vidi radām telpās.” Ieteicams lietot D vitamīnu, rūpēties par zarnu trakta mikrobiomu, izvairīties no pārmērīgas antibiotiku lietošanas un telpās nelietot spēcīgus aromātus vai gaisa atsvaidzinātājus. Galu galā veselība ir kompleksa sistēma, kurā saskaņa ar dabu un apzināta rīcība ir galvenie priekšnoteikumi labsajūtai mūsdienu mainīgajā pasaulē.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
