Apgabaltiesa atstāj spēkā starptautiskajā meklēšanā izsludinātajam Rosļikovam piemēroto apcietinājumu

Starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Rosļikovs šobrīd neatrodas apcietinājumā, jo ir aizbēdzis uz Baltkrieviju.  Viņš pats apgalvo, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo Latvijā viņam un ģimenei it kā pastāvot draudi. Prokurors aicināja šādus Rosļikova izteikumus vērtēt kritiski.

Kad atbildīgās iestādes noskaidros viņa atrašanās vietu, tad tiesa lems par kriminālprocesa izskatīšanas atjaunošanu. Iespējams, ka krimināllietu tiesa izskatīs bez viņa klātbūtnes.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā 9. aprīlī nolēma grozīt Rosļikova drošības līdzekli, piemērojot viņam apcietinājumu. Šādu lūgumu bija pieteicis prokurors Kaspars Andruškins, tiesai sanākot uz sēdi krimināllietā, kurā Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā naida kurināšanu. Vienlaikus apsūdzēto nolemts izsludināt meklēšanā, un tiesas procesā pasludināts pārtraukums līdz viņa atrašanai.

Rosļikovs atzina, ka atrodas Baltkrievijā, un skaidroja, ka neieradās uz tiesas sēdi un neatgriezās Latvijā, jo baidījies par savu dzīvību, jo bija saņēmis telefoniskus draudus no cilvēkiem, kas draudējuši "nogriezt viņam galvu". Pēc Rosļikova vārdiem, Valsts drošības dienests esot piedāvājis viņam pusgadu dzīvot slēptā dzīvoklī, bet viņš atteicies, jo negribēja sagaidīt, kad izteiktie draudi tiks realizēti. Prokurors paziņoja žurnālistiem, ka par šiem notikumiem iepriekš nebija informēts.

Tiesa februārī bija saņēmusi Rosļikova pieteikumu ar lūgumu ļaut viņam no 8. marta līdz 10. martam izbraukt uz Šveici, lai piedalītos konferencē "Justice pour Tous Internationale". Atļauja tika izsniegta, jo tiesa saņēma apstiprinošus dokumentus no pasākuma rīkotājiem. Prokurors žurnālistiem norādīja, ka pēc šī izbraukuma Rosļikovs nebija ieradies noteiktajā iestādē, lai paziņotu par atgriešanos.

Marta beigās prokurors guva apstiprinājumu, ka Rosļikovs neatrodas Latvijā, un lūdza tiesai mainīt tiesas sēdes laiku. Tiesnese atzina, ka Rosļikovs, lūdzot atļauju izbraukt no valsts, sniedza nepatiesu informāciju un pārkāpa piemēroto drošības līdzekļu nosacījumus - neatgriezās Latvijā un nepaziņoja par savas dzīvesvietas maiņu. Viņa neierašanās uz tiesas sēdi atzīstama par neattaisnotu, līdz ar to tiesa nolēma atslēgt Rosļikovu no videokonferences.

Konteksts

Prokuratūrainformēja, ka 2025. gada 2. jūnijā atsevišķu Saeimas frakciju deputāti Saeimas Prezidijam iesniedza lēmuma projektu, saskaņā ar kuru tā autori aicināja Saeimu uzdot Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas izstrādātu visaptverošu rīcības programmu rusifikācijas lingvistisko seku novēršanai un sagatavotu nepieciešamos normatīvo aktu projektus.

Apsūdzētais 2025. gada 4. jūnijā, būdams Saeimas deputāts, ar nodomu izraisīt nacionālo un etnisko naidu un nesaticību starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem sociālajos tīklos publicēja videoierakstus un to paskaidrojošus aprakstus, kuros krievu valodā apzināti tendenciozi un nepatiesi informēja gan par konkrēto lēmuma projektu, interpretējot to kā neonacisma izpausmi, gan par 2025. gada 5. jūnijā plānoto Saeimas sēdi, kurā tas tiks skatīts.

Videoierakstos apsūdzētais apzināti iekļāva Krievijas propagandas medijos tradicionāli lietotos nepatiesos apgalvojumus par neonacismu Latvijā, uz nesaticību provocējošus, naidīgi vērstus apgalvojumus par Latvijā veiktu krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un apspiešanu, kā arī pauda nepatiesus apgalvojumus par pilnīgu krievu valodas lietošanas aizliegumu Latvijas krievvalodīgajiem, uzsverot, ka šī būs "cīņa starp cilvēcisko un zvērisko", informēja prokuratūrā.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, 2025. gada 5. jūnijā apsūdzētais, piedaloties Saeimas kārtējā sēdē, pieteicās izteikties par konkrēto lēmuma projektu.Prokuratūra uzskata, ka savā uzrunā viņš tīši un apzināti iekļāva paša izdomātus, patiesībai neatbilstošus apgalvojumus ar mērķi Latvijas politisko eliti pārstāvošās partijas un sabiedrību, kas atbalsta valsts konstitucionālās vērtības, tostarp latviešu valodu un tās aizsardzību, attēlot kā naidīgi noskaņotu pret krievvalodīgajiem, krievu kultūru un valodu, gatavu pret krievvalodīgajiem veikt represijas.

Ar savu runu apsūdzētais apzināti un nepārprotami lika domāt, ka krievvalodīgie Latvijā ir apdraudēti un pret viņiem tiek veikti cilvēktiesību pārkāpumi, savukārt likumdevējvara tika attēlota kā teroristi, kas regulāri un neatlaidīgi vajā krievvalodīgos, vēlas izveidot speciālu rezervātu un iezīmēt krievvalodīgos ar īpašiem apzīmējumiem un simboliem.

Savu uzrunu no Saeimas tribīnes apsūdzētais noslēdza ar šādu frāzi krievu valodā: "Mēs esam vairāk! Krievu valoda - mūsu valoda!", pēc kā divreiz parādīja nicinošu, pazemojošu, nepiedienīga rakstura žestu.

Pēc savas uzstāšanās apsūdzētais sociālajos tīklos publicēja videoierakstu, kurā, vēršoties pret Saeimas deputātiem, emocionāli sakāpinātā un provocējošā manierē turpināja izkliegt frāzes krievu valodā, bet pēc izraidīšanas no Saeimas ēkas turpināja uzkurināt naidīgas emocijas krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pavēstīja prokuratūrā.

Prokuratūra uzskata, ka tādējādi apsūdzētā darbības un izteikumi bija vērsti uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu sabiedrībā, veidojot bailes krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pretnostatot tos latviešiem un liekot maldīgi domāt, ka pret viņiem tiek veiktas represijas.

Uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju pārsvaru un nepieciešamību mobilizēties, pretoties un cīnīties, apsūdzētais šajā sabiedrības daļā veicināja neapmierinātības un aizvainojuma pieaugumu pret latviešu tautu un Latvijas valsti, polarizējot sabiedrību un apdraudot valsts integritāti un mierīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem.

Rosļikovs uzskata, ka lieta pret viņu esot politisks pasūtījums, kas turklāt izirstot, jo līdz lietas iesniegšanai prokuratūrā no tās esot pazudusi sadaļa par politiķa iespējamo sadarbību ar Krieviju, kas, pēc Rosļikova teiktā, bijis "smagākais pants".