“Apvienotais saraksts” aicina valdību apturēt jaunu vēja enerģijas staciju projektu apstiprināšanu
28. aprīļa valdības sēdē plānots akceptēt vairāku lielu vēja parku celtniecību. Lēmums tiek virzīts neskatoties uz plašiem sabiedrības un vietējo kopienu iebildumiem, kā arī trūkstot atbilstošam normatīvajam regulējumam. “Apvienotā saraksta” (AS) deputāti aicina apturēt Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par jaunu vēja enerģijas staciju (VES) projektu akceptēšanu.
Šobrīd Latvijā atbilstoša tiesiskā regulējuma neesamības dēļ var konstatēt stihisku un nepārdomātu VES projektu virzību, pret ko iebilst būtiska Latvijas iedzīvotāju daļa. Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pieņemšana ir radījusi būtiskas pārmaiņas VES jomā - lēmumus par vēja parku izbūvi ar kopējo jaudu virs 50 MW tagad pieņem Ministru kabinets, samazinot pašvaldību faktisko ietekmi līdz formālai iepriekšējai līdzdalībai.
Vienlaikus lielākā daļa no aptuveni simts aktuālajiem projektiem pārsniedz šo jaudu slieksni, tādējādi lēmumu pieņemšana faktiski ir koncentrēta Ministru kabinetā.
Minētais likums paredz arī atvieglotu kārtību, nosakot VES par nacionālo interešu objektu, saīsinot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, atvieglojot būvatļauju izsniegšanu un daļēji ierobežojot teritoriālā plānojuma nozīmi, kā arī nosakot, ka pārsūdzība neaptur projekta īstenošanu, kas rada tiesiskas paļāvības riskus, uzskata “Apvienotais saraksts”.
Šī likuma pārejas noteikumu 3. punkts uzdod Ministru kabinetam reizi divos gados iesniegt Saeimai izvērtējumu par likumā paredzēto prasību efektivitāti un to turpmākas piemērošanas nepieciešamību, skaitot termiņu no likuma spēkā stāšanās dienas (2022. gada 5. oktobra). Neskatoties uz šo likumā noteikto uzdevumu, šāds izvērtējums Saeimai līdz šim nav iesniegts.
Tāpat nav izpildīti Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija protokolā Nr. 32 noteiktie uzdevumi ar izpildes termiņu 2023. gada 1. jūnijam:
1) izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas reglamentē trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību;
2) sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā regulējuma projektu par vēja un citu pie elektroenerģijas pārvades tīkla pieslēgto atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu (elektrostaciju) demontāžas kārtību un ietekmētās vides, tai skaitā zemes platību, rekultivācijas nosacījumiem, novecojušo vēja parku jaudas atjaunošanas kārtību, tajā skaitā šīm darbībām nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu.
Vienlaikus joprojām nav izstrādātas vadlīnijas risku novēršanai VES avāriju un ugunsgrēku gadījumā, un pēc 2022. gada grozījumiem Aizsargjoslu likumā, ar kuriem tika atceltas VES drošības aizsargjoslas, nav noteikta alternatīva drošības zonu kārtība. Tas rada papildu riskus iedzīvotājiem, VES apkalpojošajam personālam un glābējiem.
“Valdība nav izpildījusi tos darbus, kas cilvēkiem radītu pārliecību, ka viss notiek saprātīgi un jēgpilni, cilvēku un valsts interesēs. Tā vietā ļaudis redz alkatības dzītu jaunu ”zelta drudzi”, haosu un visatļautības sajūtu, kopienu prasību ignorēšanu, vides vērtību neatgriezenisku zaudēšanu. Prasījām ieviest kārtību jau pirms pusgada, taču darīts nav nekas un bezatbildības ceļa rullis turpina velties,” paziņoja AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Ņemot vērā normatīvā regulējuma trūkumu, būtiskos drošības un tiesiskos riskus, kā arī to, ka vairāki stratēģiski uzdevumi nav izpildīti, šobrīd ir nepieciešams nepieļaut Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par jaunu VES projektu akceptēšanu, līdz tiek pieņemti attiecīgie tiesību akti un sagatavotas vadlīnijas VES avāriju un ugunsgrēku gadījumā risku novēršanai.
26. aprīlī nogāzusies vēja turbīna bija ražota deviņdesmitajos gados, un pēdējos trīs gadus tā elektrību neražoja.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) otrdien, 28. aprīlī, preses konferencē informēs par izaicinājumiem un izmaiņām vēja parku attīstības regulējumā un turpmākajiem soļiem. Vienlaikus Melnis informēs arī par galvenajiem secinājumiem un plānotajām rīcībām attiecībā uz vēsturiski izbūvētām vēja elektrostacijām Latvijā.
Uzņēmuma SIA "Jaunmiki" īpašnieks Jānis Meisters aģentūrai LETA minēja, ka ap plkst. 8 saņemta informācija no "Sadales tīkla" par elektroenerģijas pārtraukumu, bet pusdienlaikā vēja parka apsaimniekotājs ziņojis, ka viena no turbīnām ir nokritusi. Notikuma vietā nekavējoties atslēgta elektroenerģijas padeve. Pirmdien plānots sākt seku novēršanas darbus. Viņš lēš, ka turbīna, visticamāk, nogāzusies stipra vēja dēļ, un par ļaunprātīgu rīcību aizdomu pagaidām nav. Precīzs negadījuma cēlonis vēl tiks noskaidrots.
Vēja parkā atrodas piecas nelielas jaudas turbīnas, katra ar jaudu 200 kilovati, un kopējā parka jauda ir viens megavats. Turbīnas uzstādītas pirms aptuveni 15 gadiem, bet pašreizējais īpašnieks tās iegādājies pirms pieciem līdz sešiem gadiem.
Iepriekš turbīnām bijušas tehniskas problēmas, un tās nav bijušas darba kārtībā. To atjaunošanai būtu nepieciešami būtiski ieguldījumi, tādēļ nolemts par vēja parka pārdošanu, teica Meisters, piebilstot, ka vienošanās ar potenciālo pircēju bija plānota jau šā gada maijā. Zaudējumu apmērs patlaban vēl tiek vērtēts.
