Rīgas svētku lielformāta baneri pārtop par jaunās kultūrvietas jumtu Bolderājas bibliotēkas pagalmā
Rīgas valstspilsētas pašvaldības aprites ekonomikas stratēģijā līdz 2040. gadam viens no izvirzītajiem mērķiem ir veidot infrastruktūru un pakalpojumus, kas motivē rīdziniekus kļūt atbildīgākiem pret vidi, un iesaistīt viņus pārejā no lineārās ekonomikas uz aprites ekonomiku.
Lai redzētu, kā tas notiek praksē un kā pati pašvaldība realizē šos principus, viesojamies “Sadarbnīcā” Rīgā, K. Valdemāra ielā 145, kur vienā telpā iespējams organizēt seminārus par aprites ekonomiku, savukārt otrā bez iedzīvotāji maksas var salabot vai gatavot no jauna dažādas mēbeles.
Rīgas Enerģētikas aģentūras starptautisko projektu koordinatore Ieva Kalniņa skaidro – tas, ko mēs saprotam kā tradicionālo ekonomiku, ir lineārā ekonomika, proti, mēs iegūstam resursus, kaut ko saražojam, patērējam un izmetam ārā. Tas ir vienkārši, lēti, saprotami, komfortabli un ļoti labi baro vēlmi pēc iepirkšanās labsajūtas. Savukārt aprites ekonomiku var dēvēt par saprātīgu saimniekošanu, kad cilvēks ciena resursus un to, kas jau reiz ir iegūts vai saražots, izmanto ilgāk, jēgpilnāk, daudzpusīgāk un efektīvāk.
Vairākus piemērus, kā pašvaldība šajā ziņā rāda priekšzīmi, var redzēt uz vietas. “Šeit mums ir brīnišķīga liela plauktu sistēma, kādi deviņi metri platumā. Šīs plauktu konstrukcijas kādreiz bija garderobe, un tā bija pēc aprites ekonomikas principiem ražota, jo meistars varēja vienkārši atskrūvēt, sadalīt pa daļām, piegriezt vajadzīgo garumu, saskrūvēt un nokrāsot. Un, lūk, mums ir plauktu sistēma. Šis materiāls ceļoja tikai trīs kilometrus. Kas notiktu lineārajā ekonomikā? Šis tiktu nodots atkritumu apsaimniekotājam, tad vests uz pārstrādi, turklāt metāla pārstrāde ir ļoti energoietilpīga. Pēc tam to vestu uz ražotni, kur tiktu ražots kaut kas jauns, tad – loģistikas centri, tālāk uz veikalu, un tad mēs par milzu naudu nopirktu vietā šādu vai kādu citu risinājumu. Cik daudz tur būtu dažādu darbību, posmu un izmaksu!” skaidro Ieva Kalniņa.
Dažkārt gadās saskarties ar greizu priekšstatu par aprites ekonomiku – ka tā ir tikai atkritumu apsaimniekošana vai ka otrreizēja materiālu izmantošana ir kaut kas “nabadzīgs” vai neglīts. Ieva Kalniņa uzsver, ka šādā saimniekošanas modelī liela loma ir produktu dizaineriem un viņu vīzijai, kā kādu lietu var pārveidot vai lietot ilgi un daudzpusīgi, demonstrējot cieņu pret resursiem.
“Kā var prasīt kādam ko labot mūsdienās, ja nav piedāvātas iespējas to darīt? Šajā darbnīcas telpā ir trīs lietas – telpa, padoms un instrumenti. Ikviens pat bez priekšzināšanām var nākt labot savas lietas, atjaunot, pārveidot vai pat taisīt no jauna. Mēs zinām, ka restauratora pakalpojumi ir dārgi un ne visi var to atļauties, bet šeit ceturtdienās un sestdienās ir pieejams ļoti zinošs meistars, kas dos padomu, parādīs, kā kas jādara. Bet jādara gan būs pašam.”
Lineārajā ekonomikas modelī prasmes pašam strādāt ar rokām zūd un dzīvot ir ērti, viegli un lēti, bet, pašam veidojot, taisot, slīpējot un skrūvējot, lietas vērtība mainās. Visbiežāk rīdzinieki šeit pārveido un atjauno koka galdus un krēslus, bet nesen kāda ģimene šajā darbnīcā no jauna izgatavoja virtuves iekārtu.
Mūsu viesošanos noslēdzam Bolderājas bibliotēkas pagalmā, kur tapis jauns paviljons, kas kalpos kā kultūrvieta vietējiem iedzīvotājiem un viesiem. Ieva Kalniņa skaidro: “Daudzfunkcionalitāte arī ir viens no aprites ekonomikas principiem, kad vienu un to pašu vietu var izmantot dažādiem nolūkiem. Lielākoties šeit notiks kultūras pasākumi, jo ir skatuves zona ar jumtu, kur var patverties no lietus, ja nepieciešams. Bet ir arī lielais galds ar taburetēm, jo bieži uz bibliotēku nāk arī bērni un jaunieši, un te varēs rīkot arī dažādas darbnīcas un nodarbības. Turklāt visas sienas ir viegli atveramas un aizveramas.”
Liela daļa materiālu, kas izmantoti jaunā paviljona izveidei, ir no Rīgas pašvaldības saimniecības, nevis pirkti jauni būvniecības preču veikalā. Piemēram, griesti ir veidoti no lielformāta baneriem, ar ko pilsēta rotājas dažādos svētkos. Parasti tie nav izmantojami atkārtoti un vienkārši krājas, aizņemot vietu, bet tagad baneri ir sagriezti, sapīti un skaisti dekorē griestus.
Jaunās Bolderājas bibliotēkas pagalmā esošā daudzfunkcionālā paviljona svinīgā atklāšana notiks 29. maijā, un īpaši tiek gaidīti Bolderājas iedzīvotāji, kuri aktīvi iesaistījās projekta ideju ģenerēšanā un sekoja līdzi arī visam paviljona izveidošanas procesam.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
