Finanšu izlūkošanas dienests: vairāki Latvijas uzņēmumi krāpjas ar "zelta vīzu" shēmām
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir identificējis vairāk nekā 20 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kas izmantoti šķietami fiktīvu ieguldījumu shēmās nolūkā iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Raidījums ziņo, ka šo uzņēmumu pamatkapitālā aptuveni 200 ārvalstnieku ieguldījuši vairāk nekā desmit miljonus eiro.
Raidījums atgādina, ka ārzemnieki var pretendēt uz uzturēšanās atļauju Latvijā, uzņēmuma pamatkapitālā ieguldot 50 000 vai 100 000 eiro. Šī programma pērn piesaistījusi nepilnus sešus miljonus eiro. Vairāk nekā 50 no viņiem jau saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, tās piešķirtas arī vairāk nekā 25 ģimenes locekļiem, bet kopējais ģimenes locekļu skaits, kas atļaujas jau saņēmuši vai tām pieteikušies, pārsniedz 100.
Kopumā šajā kārtībā uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmusi 341 persona - investori un viņu ģimenes locekļi.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka interese par šo programmu pieaug. Pērn iesniegti 109 pieteikumi, kas ir vairāk nekā pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu. Vienlaikus pozitīvs lēmums pieņemts aptuveni trešdaļā gadījumu.
FID priekšnieks Toms Platacis "de facto" norādīja, ka atsevišķos gadījumos likumā noteiktā 50 000 eiro summa iemaksāta ar vieniem un tiem pašiem līdzekļiem, piemēram, "desmit tūkstošus, maksājot piecas reizes pa apli".
FID konstatējis gadījumus, kad ārvalstnieki veikuši šķietami fiktīvus ieguldījumus, bet nauda reālā biznesā nav palikusi - tā novirzīta shēmas organizatoriem, piemēram, aizdevumu, atlīdzības vai fiktīvu darījumu veidā, izmantota īpašumu vai transportlīdzekļu iegādei vai pārskaitīta citām personām bez reāla ekonomiska pamata.
Raidījums kā piemēru min pirms pusotra gada dibināto uzņēmumu "L Hotels", kura deviņiem investoriem pērn lūgtas uzturēšanās atļaujas. Uzņēmuma akcionāru sarakstā ir 30 personas no tādām valstīm kā Indija, Afganistāna, Pakistāna, Turcija, Čīle, Malāvija, Sīrija, Vanuatu un citām. Lielākoties katrs ieguldījis 100 000 eiro, taču šiem investoriem piešķirtas "B" kategorijas akcijas, kas saskaņā ar statūtiem nedod balsstiesības.
Ekonomikas ministrija raidījumam norāda, ka trešo valstu investorus rūpīgi pārbauda atbildīgās iestādes un drošības riski tiek atsijāti. Turklāt agresorvalstu pilsoņiem šādas uzturēšanās atļaujas nepiešķir kopš 2022. gada. Tomēr Valsts drošības dienests brīdina - arī pārbaude negarantē, ka investors neradīs draudus Latvijas drošībai. Kopš 2012. gada pēc dienesta ieteikuma "melnajā sarakstā" iekļauti vairāk nekā 30 cilvēki ar uzturēšanās atļaujām.
Aizdomas, ka atsevišķu uzņēmumu vienīgais mērķis varētu būt nevis saimnieciskā darbība, bet termiņuzturēšanās atļauju iegūšana, gan Uzņēmumu reģistrs, gan FID pauduši arī Saeimas parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, atgādina raidījums.
