FOTO: Kuldīgā pils būvdarbu laikā atklātas unikālas vēstures liecības

Kā norāda Kuldīgas novada pašvaldība, unikālās vēstures liecības izdevies atrast, uzsākot pils telpas konservācijas darbus kopā ar Šilutes H. Šoja muzeju Lietuvā. "Atrastās liecības sniedz jaunu ieskatu Kuldīgas pils vēsturē un apliecina šīs vietas nozīmi ne vien pilsētas, bet arī visas Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā," pauž pašvaldība.

Šobrīd tiek atrakts pils telpas velves ārējais apjoms, lai būtu iespējams veikt velves mūra izšuvošanu un hidroizolācijas izbūvi. Konservācijas darbu ietvaros paredzēts stiprināt pārseguma velvi un mūra sienas, attīrīt un aizpildīt šuves telpas iekšpusē, pārmūrēt neoriģinālās atbalsta sienas pie ieejas, ierīkot jaunu elektroinstalāciju, kā arī atjaunot ārdurvis un iekšējās kāpnes.

Norokot Pilsētas dārza centrā esošo uzbērumu, atklājās ne vien mūra konstrukcijas, bet arī ļoti labi saglabājies flīzētas grīdas fragments. Uz atsevišķām māla flīzēm redzami dzīvnieku pēdu nospiedumi, kas sniedz dzīvu ieskatu pils pastāvēšanas laika ikdienā.

Pils kādreiz bija galvenais Livonijas ordeņa atbalsta punkts Kurzemē

Kuldīgas mūra pils, zināma arī kā "Goldingen",  tika uzcelta Ventas kreisajā krastā pie rumbas laika posmā no 1242. līdz 1245. gadam kā galvenais Livonijas ordeņa atbalsta punkts Kurzemē. Viduslaikos tā bija Livonijas ordeņa komtura pils, reģiona administratīvais un militārais centrs, kas atradās nozīmīgā ceļa tuvumā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanas 1561. gadā pils kļuva par hercogu rezidenci un tika vairākkārt pārbūvēta un remontēta. Vēlāk, Lielā Ziemeļu kara laikā, pils tika izpostīta un pamesta, bet tās akmeņi 18. un 19. gadsimtā izmantoti Kuldīgas māju būvniecībā. 19. gadsimta otrajā pusē pils vietā tika izveidots parks.

Jāpiemin, ka lai gan pils savulaik spēlēja būtisku lomu Kurzemē, līdz šim tās teritorija ir pētīta salīdzinoši maz. Kā norāda pašvaldība, 20. gadsimta 30. gados materiālus par pili apkopoja novadpētnieks Valfrīds Fromholds-Treijs. Bet arheoloģiskā izpēte nelielos laukumos pils teritorijā tika veikta 21. gadsimta sākumā arheologa Mārtiņa Lūsēna vadībā. Arī šobrīd atsegšanas darbi notiek arheologa uzraudzībā, un jau pirmie atklājumi apliecina, ka zem uzbēruma saglabājušās bagātīgas vēstures liecības.

Konteksts

Darbi notiek projekta Nr. LL-00230 “Mantojuma stāsti: Švekšna un Kuldīga toreiz un tagad” ietvaros. Tā mērķis ir saglabāt, atjaunot un atvērt kultūras mantojuma objektus sabiedrībai, vienlaikus veicinot kultūras pārrobežu tūrismu Švekšnā un Kuldīgā, kā arī izveidojot tūrisma maršrutus, kas savienos abas vietas.

Kuldīgā šī projekta ietvaros pašvaldība ir uzsākusi pils telpas konservācijas darbus un digitālas ekspozīcijas izveidi. Kuldīgas mūra pils ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas atrodas Kuldīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, savukārt kopš 2023. gada Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tādēļ katra jaunatklātā liecība šajā vietā ir īpaši nozīmīga gan no pētniecības, gan sabiedrības izglītošanas viedokļa.

Konservācijas darbus objektā veic SIA “Būvfirma INBUV”, arheoloģisko uzraudzību nodrošina arheologs Mārtiņš Lūsēns, būvuzraudzību veic IK “FM Grupa”, savukārt konservācijas dokumentācijas izstrādātājs un autoruzraugs ir SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”. Kopējās darbu izmaksas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir 179 428,88 eiro bez PVN. Projektu līdzfinansē Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programma 2021.–2027. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 748 701,44 eiro, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 598 961,15 eiro apmērā.