Gruduļu ģimene Murmastienē: "Nevajag vienam otru zāģēt, jo mēle ir asākais ierocis"

Valentīna Grudule atklāj, ka visu darba mūžu ir strādājusi saimniecībā “Murmastiene” par grāmatvedi, tā bijusi pirmā darbavieta pēc skolas beigšanas 1969. gadā. Savukārt vīrs Andrejs ir vietējais, Murmastienes puisis, strādājis par šoferi.

Pēc kopsaimniecību likvidācijas viņa ir strādājusi savā specialitātē Murmastienes pagasta pārvaldē, uzņemoties arī zemes lietu speciālistes pienākumus. Pelnītā atpūtā ir devusies 2017. gadā, nu jau astotais gads, kā var darīt visu, ko vēlas.

Abi ar Andreju jaunībā iepazinušies Murmastienē, dejojot tautisko deju kolektīvā. Kaut nav dejojuši vienā pārī, kopā braukuši ar kolektīvu uz skatēm, koncertiem, dejojuši arī Dziesmu svētkos Madonā, Varakļānos, Gulbenē un Rīgā. Pirms trim gadiem Valentīna un Andrejs nosvinēja zelta kāzu jubileju.

Uz jautājumu, kas ir vajadzīgs, lai ilgus gadus saticīgi nodzīvotu kopā, Valentīna teica: — Nevajag vienam otru zāģēt, jo mēle ir asākais ierocis.

Laukos darāmā netrūkst

— Pensija ir, var dzīvot, — konstatē Valentīna.

Kādreiz piemājas saimniecībā esot turējuši pat trīs slaucamās govis, pienu iepirka AS “Preiļu siers”, kā arī ģimenes uzturam pietika dažādu piena produktu.

— Tagad pienācis laiks, kad piens jāpērk veikalā, bet no rītiem vairs nav agri jāceļas, lai dotos uz kūti. Toties joprojām ir dažas bišu saimes, savs medus. Vectēvs visu mūžu turēja bites, pēc tam dažas saimes turēja mamma un tagad arī es. Tie ir tikai daži stropi, bet mūsu ģimenei medus pietiek. Ir dārzs, kur izdodas arī ko izaudzēt. Ir savi gurķi, ko konservēju arī ziemai, ir arī ogas, īpaši zemenes. Patīk puķes, kas pie mājas ir audzētas un tiek stādītas no jauna gadu gadiem. Skaisti zied hortenzijas. Kādreiz audzēju gladiolas, bija daudzu šķirņu kolekcija, savulaik arī mārrutki, kāposti pārdošanai bija, — ar saimniekošanas virzieniem iepazīstina Valentīna.

Toties ģimene katru gadu atrod laiku un iespējas, lai paceļotu tepat pa Latviju. Ar dēla ģimeni bijuši Rundāles pilī, Mežotnes pilī, ar mazbērniem Cesvainē, ceļš 14. augustā ved arī uz Aglonu. Brīvajā laikā patīk palasīt žurnālu “Mājas Viesis”, tiek abonēts arī laikraksts “Stars”.

Vaļasprieks — cimdu un zeķu adīšana

— Kad auga bērni, gribējās kādu džemperīti, ko tolaik veikalos nevarēja nopirkt. Tad arī ņēmu rokās adatas, dziju un adīju. Savus bērnu apadīju. Tagad adu lielākoties zeķes un cimdus. Adīt iemācīja mamma, kura arī savulaik daudz adīja. Mēs uzaugām četras māsas. Tas bija Jaunmurānos, toreizējā Viļānu rajonā. Pabeidzu Zeltiņu astoņgadīgo skolu, pēc tam iestājos un absolvēju Malnavas tehnikumu, kur apguvu specialitāti grāmatvedībā. Paralēli grāmatvedības darbam, kā tikai radās brīvāks brīdis, rokas meklēja ko citu. Arī adīšana tika likta lietā, izvēloties košas krāsas rakstainiem cimdiem, zeķēm. Vairāk adu tad, kad beidzas dārza darbi. Tagad neko lielu vairs neadu, jo praktiski visu jau var nopirkt. Esmu iemācījusies aust uz rāmja lakatus, jo piedalījos projekta nodarbībās, kas notika pagastā. Man gan nevajag kompānijas un pēc plāna organizētas nodarbības, lai strādātu rokdarbus. Adu tad, kad ir brīvāks laiks, un rakstainu dūraiņu un krāsainu, strīpainu zeķu joprojām ir daudz saadīts. Tos saviem ģimenes locekļiem, draugiem dāvinu svētkos, — iepazīstina Valentīna, parādot rokdarbu pūru, arī uz mazajām galda stellēm austu jostu.

Viņas adītie cimdi un zeķes bijuši apskatāmi arī Murmastienes pagastā rīkotājās rokdarbu izstādēs, jo pagastā ir vairākas čaklas rokdarbnieces.

Mazmeitas atklāj, ka katru gadu arī mājās uz Lieldienām tiek gatavota pašiem sava rokdarbu izstāde, jo katram brīvajā brīdī ir tapis kāds darbiņš.

— Man liekas ka ome ir vienīgā, kas šai izstādei gatavojas visnopietnāk. Visi pārējie kaut ko uzzīmē, vai sasit dēļus kopā kādā putnu būrīti, bet omei ir vesels adījumu pūrs, — tā mazmeita Zane.

Ome un mazbērni

Valentīnas un Andreja Gruduļu ģimenē ir izaudzināti divi bērni, prieks par pieciem mazbērniem, kuri regulāri brauc pie omes ciemos.

Meitas Dainas ģimenē, kas dzīvo Garkalnē, ir izaugušas trīs meitas — Renāte, Elza un Zane. Rēzeknē dzīvo dēla Kaspara ģimene, kam ir divi bērni — Anete un Kristers.

Mūsu sarunas laikā Murmastienē pie vecvecākiem uzturējās Zane, Elza un Kristers. Mazmeitas todien palīdzēja iestādīt piemājas dobēs zemenes. No ogām cieņā ir arī avenes, ko ome lūdz izravēt gluži kā puķes, un tas arī tiek izdarīts — viss tiek burtiski izlaizīts. Tāpēc arī raža ir tik liela, lai varētu ievārījumus vārīt. Ome joprojām arī ravē, un izturībā viņai esot grūti turēt līdzi.

Savukārt Kristeram patīk tehnika, un, ja opaps brauc ar traktoru, arī mazdēlu iepazīstina ar tehniku.

Elza studē RTU  3. kursā uzņēmējdarbības loģistiku. Viņa stāsta, ka omi apciemo ne tikai vasarās, bet vismaz reizi mēnesī. Tas tikai liecina, ka Valentīna Grudule daudz laika, sirds siltuma un mīlestības velta mazbērniem.

Savu omi raksturojot, mazmeita Zane uzsvēra: — Man liekas, ka tas ir talants, kā ome pievēršas jebkuram darbam. Kad mēs atbraucam un ir norunāts, ka jāsakrauj malka, tad to arī izdarīsim, vienalga, kāds laiks. Viņa visu laiku darbojas, un tas liek arī visiem pārējiem ļoti censties. Novērtējam, ka viņa mums ir iemācījusi darba tikumu. Taču tas nav ar piespiešanos — ja mums nepatiktu, nerautos šurp katrā brīvajā brīdī.

Uz vaicājumu, vai jūt, ka no omes ir mantots kāds adītājas gēns, viņa atbildēja: — Laikam dzīvē vēl nav pienācis tāds brīdis, kad varētu mobilizēties adīšanai. Vienreiz mēģināju uzadīt džemperi, bet vēl tagad adījums nav pabeigts (smaida).

No pavadītā brīvlaika pie omes un praktiskās dzīves vērojumiem tiek arī zināšanas par laukiem.

Kad notika LTV notika raidījuma “VIP” fināls, kur piedalījās Zane, visu izšķīra jautājums “Kāds ir vidējais izslaukums no govs gadā?” Pateicoties tam, ka vasaras tika pavadītas pie omes laukos un omei bija gotiņa, tad atbilde bijusi gandrīz precīza (vidējais izslaukums no govs gadā ir 8000 kg). Tad arī vadītājs sacīja, ka spēles rezultātu izšķīrusi Pērse (tieši tā sauca vienu omes gotiņu).

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem