Labklājības ministrija: no Siliņas nav saņemts uzdevums izstrādāt likumu par vardarbības izskaušanu

Ministrijas pārstāve klāstīja, ka LM kopā ar citām iesaistītajām ministrijām no Siliņas esot saņēmušas tikai uzdevumu sagatavot Ministru kabinetam (MK) izvērtējumu par Saeimas aicinājumu izstrādāt šādu likumprojektu. Izvērtējums ticis sagatavots un valdība to aizsūtījusi Saeimai. "Bet uzdevuma izstrādāt likumu mums no MK, Ministru prezidentes šobrīd nav," situāciju traktēja LM pārstāve.

Viņa atkārtoja jau pausto, ka atbildē Saeimai secināts, ka patlaban gan nacionālais, gan starptautiskais regulējums ir atbilstošs un pietiekams, bet, lai izveidotu vienu jaunu normatīvo aktu, nepieciešams ilgāks laiks nekā iepriekš noteiktais 1. marts.

Vēl vakar ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA apgalvoja, ka likumprojekts vardarbības izskaušanai, kura izstrāde uzticēta LM, vēl šajā sasaukumā tikšot skatīts Saeimā.

Politiķis pauda, ka valdība ir izvērtējusi Saeimas lēmumu un atbalsta to, bet kvalitatīva likuma izstrādei nepieciešams ilgāks laiks. Labklājības ministrija lūgusi papildus iesaisti no juridiskās jomas speciālistiem un turpinot darbu pie likuma. "ZZS vēl šajā sasaukumā nodrošinās šī likuma kvalitatīvas redakcijas skatīšanu Saeimā," pauda politiķis.

Arī labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) Latvijas Televīzijā pauda, ka jauno visaptverošo vardarbības izskaušanas likumu LM plāno izstrādāt līdz rudenim, tajā īpašu uzmanību pievēršot labākai starpnozaru sadarbībai starp ministriem un iestādēm. Pagarinājums likumprojekta izstrādei bijis nepieciešams, lai tas netaptu sasteigts un būtu pārdomāts, sacīja Uzulnieks.

Siliņas komunikācijas padomnieks Sandris Sabajevs aģentūrai LETA uzsvēra, ka premjeres nostāja vienmēr ir bijusi skaidra - Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir būtisks priekšnosacījums vardarbības pret sievietēm un ģimenē izskaušanai, un Latvijai tajā ir jāsaglabā dalība.

Komentējot Saeimā un valdībā pieņemtos lēmumus vardarbības izskaušanai, Sabajebvs skaidroja, ka Siliņa pagājušā gada 6. novembra rezolūcijā uzdeva LM un citām atbildīgajām ministrijām izvērtēt Saeimā 2025. gada 16. oktobrī pieņemtajā Deklarācijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu ietverto priekšlikumu - izstrādāt Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likumu - ņemot vērā jau spēkā esošo tiesisko regulējumu, starptautiskās saistības, likumu piemērošanas praksi, politikas plānošanas dokumentus, un sniegt savus priekšlikumus.

Šā gada 24. februārī valdība izskatīja un nosūtīja arī Saeimai LM un citu ministriju sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā tika secināts, ka spēkā esošais starptautiskais un nacionālo tiesību regulējums nosaka plašu prevencijas un aizsardzības pasākumu kopumu vardarbības izskaušanai, bet tai pat laikā neizslēdz, ka pilnveidojumi nākotnē varētu būt.

Vienlaikus informatīvajā ziņojumā tika uzsvērts, ka ir būtiski sagaidīt Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu uzraudzības komitejas ziņojumu, kas sniegs padziļinātu un neatkarīgu izvērtējumu par esošo normu piemērošanas efektivitāti un esošā tiesiskā aizsardzības mehānisma pilnveides nepieciešamību.

Plānots, ka Latvija to saņems šā gada rudenī.

Jau ziņots, ka šādu likumprojektu 2025. gada 16. oktobrī valdībai uzdeva izstrādāt Saeima, pieņemot deklarāciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu. Deklarācija tika pieteikta kā alternatīva Stambulas konvencijai, izstāšanos no kuras pērn atbalstīja parlamenta vairākums, tostarp koalīcijā ietilpstošā ZZS. Pēc likuma atgriešanas otrreizējai caurlūkošanai Saeima lēma atstāt tā vērtēšanu nākamajam sasaukumam.

3. novembrī ZZS valde nāca klajā ar paziņojumu, ka atbalsta labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (ZZS) iniciatīvu nekavējoties pildīt Saeimas lēmumu un organizēt visaptveroša Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likumprojekta izstrādi. ZZS toreiz uzsvēra, ka Saeimas lēmumi ir jāpilda, un likumprojekta izstrāde nedrīkst kavēties.

Jau 2026. gada pavasarī LM paziņoja, ka tā neredz iespēju līdz 1. martam izstrādāt visaptverošu vardarbības novēršanas un izskaušanas likumprojektu, turklāt secinājusi, ka virkne Saeimas uzdevumu jau tiek īstenot vai ir paredzēti plānošanas dokumentos.

Kā skaidro Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji - ja Saeimas dotais uzdevums nav izpildīts, šāda rīcība ir vērtējama valsts konstitucionālo orgānu savstarpējās sadarbības principa kontekstā. Saeimai šādā gadījumā ir tiesības izmantot parlamentārās kontroles instrumentus pār izpildvaras darbību.

LM gatavotajā šī pavasara ziņojumā pausts, ka deklarācijā ietvertais aicinājums regulēt Latvijas starptautisko sadarbību visu veidu vardarbības novēršanā un apkarošanā Vardarbības novēršanas likumā pēc būtības paredz spēkā esošu normatīvo aktu dublēšanu. Attiecīgi, lai Vardarbības novēršanas likumā varētu iekļaut normas par starptautisko sadarbību, ir jāveic rūpīga esošo tiesību aktu pārvērtēšana, lai secinātu, kādas normas ir atstājamas esošajā tiesiskajā ietvarā un kādas ir pārnesamas uz visaptverošo likumu.

Ziņojumā arī norādīts, ka deklarācijā ietverto uzdevumu izpilde ir saistīta ar plašāku starpinstitucionālu sadarbību un vairāku nozaru iesaisti, tostarp nepieciešamību izvērtēt esošo normatīvo regulējumu, institucionālo kapacitāti un pieejamos finanšu resursus. Ziņojumā uzsvērts, ka vairāki deklarācijā paredzētie pasākumi jau tiek īstenoti vai ir iekļauti plānošanas dokumentos, taču atsevišķu jaunu tiesību normu izstrādei nepieciešams papildu laiks, lai nodrošinātu kvalitatīvu un ar citām normām saskaņotu regulējumu.

Dokumentā arī akcentēts, ka vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana prasa kompleksu pieeju, kas ietver ne vien normatīvās izmaiņas, bet arī preventīvus pasākumus, atbalsta pakalpojumu stiprināšanu un sabiedrības izglītošanu.

Ziņojumā pausts, ka deklarācijā norādītie aspekti par dzimumu līdztiesības principam atbilstošu politiku ir iekļauti virknē ilgtermiņa, vidēja un īstermiņa attīstības plānošanas dokumentu, kuri nosaka attīstības virzienus un paredz pasākumus sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanai, kā arī pasākumus vardarbības mazināšanai, prevencijai un atbalsta sniegšanai.

Savukārt deklarācijā norādītie aspekti par sabiedrības informēšanu un izpratnes veidošanu par vardarbību, tās dažādajām izpausmēm un sekām, kā arī atbalsta saņemšanas iespējām ir daļa no vardarbības mazināšanas politikas un nav regulējami tiesību aktā, minēts ziņojumā. LM skaidro, ka ir nodrošināts regulārs informatīvs un konsultatīvs atbalsts gan sabiedrībai kopumā, gan mērķētām grupām.

Tāpat deklarācijā iekļautie aspekti par speciālistu sagatavošanu un atbilstoša mācību satura iekļaušanu izglītības programmās jau ir noteikti normatīvajā regulējumā, paredzot speciālistu pienākumu regulārai profesionālai pilnveidei.

Līdztekus īstenota virkne izglītojošu pasākumu, nodrošināta programmu un metodiku izstrāde, kuros integrēti ar vardarbības atpazīšanu, prevenciju, risināšanu un novēršanu saistīti jautājumi. Iespējams, vērtējama ģenerālklauzulas iekļaušana Vardarbības novēršanas likumā, kas speciālistu regulāru mācīšanos un profesionālo zināšanu regulāru apguves procesu nosaka kā pamatprincipu, norāda LM.

Ziņojumā arī skaidrots, ka Saeimas deklarācijā norādītie aspekti par tiesisko aizsardzību un sodīšanu ir iekļauti normatīvajā regulējumā, tiek veikta regulāra to pārskatīšana un pilnveidošana, lai nodrošinātu iespējami efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu ģimenē.

Vienlaikus lielākā daļa deklarācijā minēto atbalsta pakalpojumu tiek nodrošināta no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, minēts ziņojumā.

Pagaidām Latvijā atbalsts vienuviet netiek nodrošināts izvarošanas un seksuālā vardarbībā cietušajiem, taču pašreizējā posmā pirms šī pakalpojuma izveides un pilotprojekta īstenošanas nav iespējams izstrādāt normatīvo regulējumu, skaidro LM.

Ziņojumā LM atzīst, ka aspekti par starpinstitucionālās sadarbības stiprināšanu kopumā ir iekļauti normatīvajā regulējumā, taču pastāv virkne izaicinājumu ar praktisku šo normu īstenošanu.

LM norāda, ka, sākot ar šo gadu, plānots īstenot izmēģinājumprojektu starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modeļa sarežģītos vardarbības gadījumos ieviešanai. Pēc projekta īstenošanas sadarbības principa pārnesei uz praktisko ieviešanu būs nepieciešams tiesiskais regulējums, piemēram, Vardarbības novēršanas likumā.

Valdība otrdien pieņēma zināšanai LM ziņojumu un uzdeva Valsts kancelejai noformēt un nosūtīt Saeimai ziņojumu, ka likumprojekta izstrāde līdz Saeimas noteiktajam termiņam nav iespējama.

Jau ziņots, ka nestabilitāti koalīcijā Saeimas rudens sesijā radīja tajā ietilpstošās ZZS deputātu lēmums atbalstīt opozīcijas rosināto lēmumu Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas.

Vēlāk gan Saeimas deputātu vairākums pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma nolēma uz šī parlamenta sasaukuma laiku atlikt lemšanu par iespējamo izstāšanos no konvencijas.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.