Mazāk reisu, mazāk iespēju - vai tiešām šāda realitāte gaida autobusu pasažierus reģionos?
Situācija pasažieru pārvadājumu nozarē ir sarežģīta, un paziņojums par “Ecolines” autobusu komercreisu samazināšanu reģionos atklāj vairākas problēmas. Pasažieri zaudē plašākas iespējas pārvietoties ar komfortu, savukārt pārvadātāji runā par valsts nespēju operatīvi risināt dažādus ar sabiedrisko transportu saistītus jautājumus.
Samazinoties reisu skaitam, reģionu iedzīvotājiem var kļūt sarežģītāk nokļūt darbā, skolā vai pie ārsta. Kaut arī “Ecolines” autobusi no 18. aprīļa komercpārvadājumus reģionos vairs neveiks, amatpersonas sola, ka cilvēki bez transporta nepaliks. Latvijā reģionālajos autobusu maršrutos ir valsts dotētie reisi.
Par saprātīgu konkurenci
“Norma-A” (autobusu pārvadātājs, kas strādā ar zīmolu “Ecolines”) valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs uzsvēris, ka valsts, neraugoties uz līdzekļu trūkumu, turpina tos tērēt maršrutos, kuros pasažieru plūsma būtu pietiekama, lai darbotos tikai komercpārvadātāji, nevis līdzekļus novirza maršrutos, kuros bez subsīdijām pārvadājumi nav iespējami. Komercreisi tiek izpildīti paralēli valsts dotētajiem maršrutiem, kuru kustības saraksti bieži pārklājas, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Latvijā joprojām nav izstrādāta skaidra un ilgtspējīga valsts stratēģija komercreisu attīstībai. Tāpēc uzņēmums aicina atbildīgās institūcijas izstrādāt skaidru un ilgtspējīgu regulējumu komerciālo pasažieru pārvadājumu jomā, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un caurspīdīgu kompensāciju sistēmu. Ja tiks sakārtota normatīvā vide un nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kompānija apsvērs iespēju atgriezties vietējā tirgū.
Problēmu kopums
Tik tālu par “Ecolines” argumentiem, bet gūzma problēmu ir arī pārvadātājiem, kas apkalpo valsts dotētos reisus. Tās saistās ar degvielas cenu kāpumu, darbaspēka trūkumu un atalgojumu un neelastīgu valsts rīcību, laikus nesamaksājot un nepārskatot dotāciju sistēmu.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” uzsver, ka ir nepieciešams politisks lēmums tuvināt biļešu tarifus ekonomiski pamatotām izmaksām, nevis mākslīgi turēt tos zemu politisku motīvu dēļ, kas tikai palielina nepieciešamās valsts dotācijas un kropļo konkurenci ar komercpārvadātājiem.
Tāpat arī jāpārskata cenu indeksācijas principi. Nozare aicina pārņemt Igaunijas pieredzi, kur degvielas cenas tiek indeksētas reizi ceturksnī. Latvijā ir citādi.
“Pašreizējie desmit gadu ilgtermiņa līgumi paredz pirmo cenu indeksāciju pārvadātājiem tikai pēc četriem gadiem un tikai divas reizes visā desmit gadu periodā. Turklāt indeksācija attiecas tikai uz turpmākajām izmaksām, nesedzot iepriekšējos zaudējumus,” skaidro LPPA prezidents.
Aptuveni 25–30% no pārvadātāju izmaksām veido degvielas izmaksas, un tās, ņemot vērā karadarbību Tuvajos Austrumos, ir būtiski pieaugušas. Patlaban noslēgtie ilgtermiņa līgumi nespēj kompensēt straujas izmaksu svārstības un nesedz jau radušos zaudējumus. Pārvadātāji no savas kabatas apmaksā pakalpojumu sniegšanu tādā apjomā, kāds tas ir, jo valsts dotācija neatbilst faktiskajām izmaksām.
Savukārt attiecībā uz komercpārvadājumiem asociācijas prezidents atzīmē, ka valsts tiem ir uzlikusi pienākumu bez maksas pārvadāt noteiktas pasažieru grupas (I un II grupas invalīdus, bāreņus u.c.), taču kompensāciju izmaksa par to no valsts bieži vien kavējas. Līdzīga problemātika ir aktualizēta arī citās Eiropas Savienības valstīs, kur tiesu praksē nostiprināts princips, ka valsts uzlikti sabiedriskā pakalpojuma pienākumi pārvadātājiem ir pilnībā jākompensē.
Ar finansējumu tieši saistīts arī darbinieku jautājums. Nozarē ir šoferu trūkums; aptuveni divas trešdaļas vadītāju ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Ilgtermiņa līgumos fiksētās bāzes algas ir pārāk zemas, lai piesaistītu darbiniekus. Piemēram, pārvadātājs AS “Talsu autotransports” šoferu trūkuma dēļ 27. februārī bija atcēlis kopumā 11 autobusu reisus Jelgavas virzienā.
Budžeta plānošanas “mīts”
Vēl arī būtiska problēma ir tā, ka gadu no gada budžetā tiek ieplānots mazāks finansējums, nekā nepieciešams reālajam maršrutu tīklam. Piemēram, šogad nepieciešamo 62 miljonu eiro vietā piešķirti tikai 53 miljoni, radot maldīgu priekšstatu, ka pārvadātāji gada beigās atkal prasa papildu naudu, lai gan tā ir tikai neiedotā pamatfinansējuma daļa.
“Satiksmes ministrijai un Autotransporta direkcijai ir nopietnas problēmas ar savlaicīgu lēmumu pieņemšanu krīzes situācijās,” Ivo Ošenieks ir tiešs.
“Tā vietā, lai ātri reaģētu, lēmumi tiek pārapdrošināti no visām juridiskajām pusēm, un rezultātā pārvadātāji reģionālajā satiksmē faktiski apmaksā valsts pasūtījumu no savas kabatas. Turklāt sabiedrībā veidojas mīts, ka pārvadātāji pastāvīgi prasa papildu naudu. Patiesībā problēma ir cita – gada sākumā pārvadātājiem netiek piešķirta pilna nepieciešamā summa, lai nosegtu plānoto maršrutu tīklu. Nauda bieži tiek piešķirta tikai gada beigās, sedzot iepriekšējā gada deficītu. Nākamajā gadā atkal sākas tas pats – naudas trūkst jau no paša sākuma.
Autotransporta direkcija pati labi zina aptuveno nepieciešamo summu jau gada laikā, jo maršrutu apjoms ir iepriekš saplānots. Tomēr esošā kārtība nemainās jau gadiem. Visi ministri ir atzinuši, ka sistēma ir nepareiza un to vajag mainīt, taču ministri mainās ātrāk nekā pati naudas piešķiršanas kārtība.”
Satiksmes ministrijā “Kas Jauns Avīzei” paskaidroja, ka 2026. gadā, balstoties uz Sabiedriskā transporta padomes lēmumu, ir pieņemts lēmums saglabāt sabiedriskā transporta maršrutu tīklu 2025. gada apjomā. Autotransporta direkcija ir veikusi detalizētas finanšu aplēses, kas apliecina papildu 9,19 miljonu eiro nepieciešamību. Jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu esot paredzēts skatīt Ministru kabinetā 2026. gada 4. ceturksnī, informē ministrija.
Bez transporta nepaliks
Tajā pašā laikā nozares pārstāvji uzsver, ka cilvēki reģionos bez transporta nepaliks. “Paliek regulārie pasažieru pārvadājumi, ko valsts pasūtījusi, bet tiek samazināta pieejamība un vairs nav tik plašas iespējas, kā bija līdz šim,” skaidro LPPA prezidents. “Autotransporta direkcija norāda, ka būs vietā, bet mēs neesam tādi optimisti nozarē, ka pie šādām degvielas cenām kāds pārvadātājs turpinās komercpārvadājumus Latvijā.”
Savukārt Autotransporta direkcija (ATD) “Kas Jauns Avīzi” informēja, ka šobrīd papildus valsts dotētie reisi savienojumos nav plānoti, jo reisu skaits pirms komercreisu atklāšanas minētajos savienojumos bijis atbilstošs pasažieru pieprasījumam.
“ATD turpinās analizēt statistiku par pārvadāto pasažieru skaitu un nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei par izmaiņām. Vienlaikus ATD norāda, ka ikviens pārvadātājs ir aicināts pieteikties uz jaunu komercreisu atklāšanu šajos apstiprinātajos maršrutos. Piemēram, pārvadātājs PSIA “Ventspils reiss” jau ir pieteicies uz jaunu komercreisu atklāšanu maršrutā Rīga–Ventspils,” informēja Autotransporta direkcijā.
Vēl arī ATD norāda, ka, stājoties spēkā ilgtermiņa sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem, tika nodrošināti augstākas kvalitātes autobusi nekā iepriekš. “Norma-A” savus komercreisus atklāja salīdzinoši nesen, kā rezultātā iedzīvotājiem tika palielinātas mobilitātes iespējas un savienojumu skaits. Tomēr statistika līdz komercreisu atklāšanai šajos maršrutos parādīja, ka esošais piedāvājums bija pietiekams pret pasažieru pieprasījumu.
Izstrādās komercpārvadājumu stratēģiju
Savukārt Satiksmes ministrija pavēstīja, ka ATD iepirkuma ceļā noslēgusi līgumu ar auditorkompāniju SIA “KPMG Baltics” par autobusu komerciālo maršrutu stratēģijas izstrādi. Tajā esot iesaistīti visi pārvadātāji, kas atsaucās aicinājumam piedalīties stratēģijas izstrādes procesā un izrādīja interesi.
Komercmaršrutu stratēģijas mērķis ir noteikt komerciālo maršrutu tīkla attīstības principus, kritērijus maršrutu atklāšanai, finansiālo ilgtspēju, pakalpojumu kvalitāti un regulējumu, lai veicinātu efektīvus, pieprasījumam atbilstošus un konkurētspējīgus sabiedriskā transporta reģionālos maršrutus, kuri darbojas pēc komerciāliem principiem.
Pēc minētās stratēģijas izstrādes un iegūtajiem rezultātiem varēs precīzāk definēt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kā arī komerciālo maršrutu iekļaušanos kopējā reģionālās nozīmes maršrutu tīkla nodrošināšanā ar mērķi veicināt iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Līguma summa ir 30 000 eiro bez PVN.
