Kura šogad būs labākā TV aktrise - Doveika, Daudziņa vai Skulte? Nobalso!

Daudzus gadus esat Helēna Felzenbahere seriālā „UgunsGrēks”, kas nu novērtēts, jūs izvirzot Nacionālās TV skatītāju balvas „Zelta vilnis” nominācijai „Gada pašmāju seriālu aktrise”. Teicāt, ka Helēnas lomai piekritāt, jo uzzinājāt, ka viņas papucīti Vadimu Felzenbaheru atveidos Jakovs Rafalsons. Kas viņā tik īpašs?

Jakovs ir brīnišķīgs cilvēks. Bezgala sirsnīgs un uzmanīgs. Esam daudz runājuši par dzīvi, un mums vienmēr ir viegli saprasties. Turklāt es viņu ļoti cienu un augsti vērtēju kā izcilu aktieri ar brīnišķīgām režisora dotībām. Viņam vienmēr ir idejas, kā darbu pārvērst piedzīvojumā, tāpēc ar viņu nekad nav garlaicīgi.

Bija laiks, kad Helēnas nākotne „UgunsGrēkā” bija lielā neziņā tīta. Kā jutāties, saprotot, ka Helēna var neatgriezties?

Ak, šajā ziņā esmu gājusi cauri daudziem un dažādiem emocionālajiem pavērsieniem. Dažkārt, kad man rakstītu epizožu bija ļoti maz, gribēju šim darbam pielikt punktu, tomēr gadu gaitā abas ar Helēnu esam kļuvušas gandrīz nedalāmas. Ar to gan negribu sacīt, ka man būtu personības dalīšanās. (Smejas.) Viens gan ir skaidrs, ka Helēnas tēlā ir iespēja realizēt manu spontānumu, bērnišķīgumu, ārišķību, dusmas un tik vētrainas kaislības, kam manā dzīvē īsti nav vietas. Es rēķinos, ka nekas šajā dzīvē nav mūžīgs – arī Helēnas loma ne. Savas šķiršanās asaras jau esmu izraudājusi, tāpēc ceru, ka, reiz piedzīvojot seriāla beigas, man vairs nebūs jāiet cauri dīvainām sērām.

Zane, vai joprojām kādam tas ir atklājums, ka neesat krieviete un runājat latviski bez akcenta?

Jā, ik pa laikam kādu šādu neviltoti izbrīnītu cilvēku satieku.

Šajā ziņā piederu aktieriem, kuri ar baudu veido formu, lai tad pamazām to apdzīvotu un padarītu organisku. Tādēļ man vieglāk un aizraujošāk ir meklēt kolorītu raksturu, kas nesakrīt ar manu būtību.

Ļoti skaista un piepildīta. Varens notikums bija piedalīšanās ar monoizrādi „Tāda es esmu” Starptautiskajā teātra festivālā „Belaya Vezha” Baltkrievijā. Spēlēšanas apstākļi bija ārkārtīgi nepateicīgi – skatītāju pārpildītā, pieelpotā zālē bez gaisa kondicioniera, kad tulka balss skanēja nevis austiņās, bet gan pilnā skaļumā uz skatuves, bet mēs ar izrāžu apvienības „PANNA” kolēģiem to paveicām. Tā ir liela laime strādāt komandā, kas sarežģītās situācijās mobilizējas un darbojas nevainojami kā labs pulkstenis. Pašlaik mūsu teātrī ir tapusi jauna izrāde „Kukulis”, kuras pirmizrāde notika 16. oktobrī Jelgavā. Drīzumā izrādi varēs skatīties arī Ventspilī, Valmierā, Ādažos un Rīgā.

Režisora Jura Rijnieka un izrāžu apvienības „Panna” komandā spēlēsiet ne pirmo reizi. Jūsu kontā ir lomas izrādēs: „Tāda es esmu”, „Puse no sirds”, „Gribu bērnu”, nu arī komēdija „Kukulis”. Kas esat šoreiz?

Spēlēju žurnālisti Renāti Leimani, kas ar lielu pārliecību cīnās pret korupciju, bet, kad sastopas ar dedzīgām jūtām, ir gatava pieņemt pašas vajātā korumpanta bildinājumu. Ļoti cilvēcisks stāsts.

Kas jūs saista stand-up formāta izrādēs?

Šī ir iespēja parādīt gandrīz visu aktiera dotību spektru – no traģiskā līdz komiskajam, no dziesmām un dejām līdz filozofiskām pārdomām par dzīvi. Šis žanrs nodrošina arī ciešu un ļoti patiesu kontaktu ar skatītāju, kad ir iespēja dažbrīd pat elpot visiem vienā ritmā. Tās lielākoties ir izrādes, kurās var no sirds izdauzīties un vienlaikus just jēgpilnu gandarījumu.

Jekaterinas loma seriālā „Viņas melo labāk”, par ko esat nominēta TV skatītāju balvai „Zelta vilnis” kā „Gada pašmāju seriālu aktrise”, pārsteidza daudzus, jo nezinu nevienu skatītāju, kas pirmajā mirklī tajā būtu pazinis jūs, Maija...

Protams, Jekaterinas vizuālais tēls ir ārkārtīgi atšķirīgs no manis. Tas ir patīkami, īpaši, ja runa ir par cietumnieci. (Smejas.) Lielākais gandarījums man kā aktrisei ir tajā, ka vari pārsteigt skatītāju ar ko negaidītu, un ne tik daudz vizuāli, cik iekšēji spēj iemiesoties pilnīgi citā, sev neraksturīgā tēlā. Ja daudziem televīzijas skatītājiem es asociējos ar Elizabeti no seriāla „UgunsGrēks”, tad Jekaterinas loma man bija kā malks dzestra gaisa, kurā varēju mainīties un iekšēji attālināties no sevis.

Noteikti daudziem skatītājiem Jekaterina bija pārsteigums. Interesanti, ka mammas māsa, kura ir kundze gados, teica, ka tā cietumniece viņai daudz labāk patīkot par Elizabeti. Tas ir tiešām uzjautrinoši!

Tas ir kompliments jums kā aktrisei...

Jā, tas ir kompliments! Ja kāds jaunietis to teiktu, tas šķistu saprotami, bet, ja to saka vecāks cilvēks, tas tiešām ir kompliments.

Pirms seriāla sezonas izteicāties, ka Jekaterinas loma ar savu īstumu jums bijusi ļoti tuva. Kādas attiecībā uz šo lomu ir izjūtas pašlaik, kad seriāls aiz muguras?

Ar mazliet satrauktu sirdi gaidīju Jekaterinas parādīšanos ekrānā. Satraukums bija tieši šī atšķirīguma un izaicinājuma dēļ. Kad man izteica piedāvājumu spēlēt uz nāvi slimu, rūdītu noziedznieci, labu brīdi domāju... Seriāla veidotāji mani medīja un pacietīgi gaidīja to brīdi, kad atbildēšu. Kādu brīdi izvairījos, nedaudz baidījos šai lomai ķerties klāt gan šā tēla – slimās sievietes – diagnozes, gan nedrošības, vai varēšu ar lomu tikt galā, dēļ. Tomēr izaicinājums bija tik saldi nešpetns un vilinošs! Es ļoti priecājos, ka piekritu, ka režisors bija apmierināts, ka man pašai bija ne tikai interesanti, bet, šķiet, diezgan veiksmīgi ar to tikām galā. Pašlaik, skatoties ar laika distanci, atklājas, ka tas tiešām bija labi. Satiekoties ar režisoru, mums ir tāda nostalģija un maza smeldze par to, ka loma ir „beigusies” un tai vairs nebūs turpinājuma. Tur vairs neko nevar darīt. Jekaterina nomira...

Ko atveidot ir vieglāk – sev līdzīgu vai pilnīgi atšķirīgu tēlu?

Teikšu tā, un tas izklausīsies jocīgi, bet vieglāk ir spēlēt tēlu, kas tev ir interesants. Nav nekā sarežģītāka, kā darīt to, kas tev ir garlaicīgi un nekairina tavus nervu galus. Tāpēc tādu Jekaterinu veidot ir viegli, jo ir interesanti. Cits stāsts ir par to, ka ir jāpārvar daudzi šķēršļi, daudzas domas galvā un ir jānomaina un daudzas izjūtas pret pasauli. Lai cik tas dīvaini būtu, man viegli nozīmē –  interesanti.

Kāda izvērtusies jūsu rudens sezona?

Jāsāk ar to, ka rudens man sācies ar vienu labu vēsti – uzaicinājumu kļūt par Nacionālā teātra štata aktrisi. Tas nozīmē, ka man ir ārkārtīgi daudz darba un labas lomas šajā sezonā. Pavisam drīz, novembra sākumā, būs skatāma autora Migela de Unamuno un  režisores Indras Rogas iestudētā izrāde „Migla” – eksistenciāla komēdija. Tam sekos darbs pie režisora Kirila Serebreņņikova izrādē „Par Raini”, kas, protams, ir nopietns un intelektuāls izaicinājums. Vēlāk strādāšu kopā ar režisoru  Elmāru Seņkovu, tā ka domāju, ka man šajā sezonā Nacionālajā teātrī ir tiešām apskaužami labi darbi un lomas.

Vēl šajā sezonā turpinām draudzību, sadarbību un ēverģēlības kopā ar režisoru Juri Rijnieku pie jaunās izrādes „Kukulis”, kuru „uzcepušas” scenāristes Inta Bernova un Gunta Kalniņa.

Režisora Jura Rijnieka un izrāžu apvienības „Pannas Teātris” komandā spēlēsiet ne pirmo reizi. Jūsu kontā ir naivas skolotājas loma izrādē „Gribu bērnu!”, nu – arī komēdijā „Kukulis”. Kas jūs būsit šoreiz?

Jā, ar „Pannu” esmu sadraudzējusies no pagājušā gada, kad piekritu piedalīties izrādē „Gribu bērnu!”. Kopā ar kolēģiem Zani Daudziņu, Mariju Bērziņu, Aldi Siliņu un Ģirtu Ķesteri esam bijuši ļoti daudzās Latvijas pilsētās un sajutuši milzīgu skatītāju atsaucību un mīlestību. Garās autogrāfu mednieku rindas pēc izrādēm brīvdabas estrādēs un ziedu klēpji, ko saņemam no jaukajiem cilvēkiem, vien ir ko vērts! Autores (Gunta Kalniņa un Inta Bernova) izrādes tekstā ielikušas pareizo smieklu radīšanas kodu, tādēļ katra izrāde, atšķirībā no televīzijas projektiem, sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti. Tu jūti uzreiz – skatītāji pieņem!

Jaunajā izrādē „Kukulis” esmu īsta latviešu meitene, maiznīcas īpašniece Lauma Ezeriņa, kura ar godīgiem līdzekļiem vēlas atgūt mantotās dzirnavas, ko iecerējuši mantkārīgi ļaudis. Jau 16. oktobrī pirmizrādē Jelgavā būsim kopā ar kolēģiem un nu jau draugiem – Zani Daudziņu, Ģirtu Ķesteri, Aldi Siliņu. Mūsu „bērnu gribētāju” pulciņam šajā izrādē pievienojies vēl viens atraktīvs tēls Juris Lisners. Izrāde paredzēta muzikāla ar ļoti lipīgām dziesmām, tā ka būs riktīga muzikāla dzīves spēle!

Jurim (rež. Juris Rijnieks) sanāk uztaustīt it visā to jautro stīgu, kas pat tik nopietnu tematiku kā kukuļdošana spēj pārvērst jokā un vienlaikus likt aizdomāties par dzīves vērtībām.

Kas jūs saista komēdijas žanra izrādēs?

Komēdijā, piemēram, izrādē „Gribu bērnu!” man patīk, ka es varu ļauties savam, kaut kādam iekšējam temperimentam, savām dullībām un jautri pavadīt laiku uz skatuves – neciešot, nemokoties un pārlieku nedomājot. Varu spēlēt brīvi, atraktīvi, dauzonīgi, ķircinot savus skatuves partnerus. Turklāt komiskās lomas atšķiras no tevis paša. Man vienmēr vairāk interesējuši tēli, nevis varoņi. Grūtāk, ja varonis ir spēlēts ilgstoši un jau nedaudz apnicis gan pašam, gan citiem. Tad gribas skatītājus pārsteigt, izaicināt, apdullināt, apžilbināt, sasmīdināt un uzrunāt citādi!

Dažkārt skatītājs smejas tik gardi, ka pat neticas, ka ir tik smieklīgi! Kopā ar skatītāju vienmēr atklāju izrādi un pati sevi no jauna. Televīzijā tūlītējs novērtējums ir grūtāk iegūstams –  ir tikai atsauksmes. Tieši tāpēc tas, ka esmu nominēta saistībā ar lomu televīzijā man ir milzīgs pārsteigums un prieks. Es to nemaz neuzzinātu, ja nebūtu šīs intervijas!

Seriāla „Viņas melo labāk” otrajā sezonā jūsu varone Marta mazāk iesaistījās intrigu vērpšanā savā dzīvē un vairāk konsultēja citus. Nekļuva garlaicīgi?

Marta pavisam noteikti nav atslābusi. Kad tika pieķerta ar Daini un vīrs viņu pameta, intrigu kļuva mazāk, iestājās pārdomu laiks, kurā viņa aktīvi sniedza padomus citām meitenēm. Bet tūlīt sāksim filmēt trešo sezonu, kur būs atgriezusies tā pati vecā Marta. Tiklīdz dzīvē parādās jauna mīlestība, par ko cīnīties, tad viss atkal aiziet vecajās sliedēs.

Vīrs un bezjēdzīgais mīļākais, kas izpostīja viņas „stabilo ģimeni”, seriālā vairs neparādīsies, no tā viņa atsakās, bet sagaidīs jaunu lielo mīlestību vai pat vairākas...

Tā ir, ka, būdama Marta, spēlējāt sevi pašu? Vismaz no malas tā šķita.

Dzīvē esmu absolūti cits cilvēks, bet neatklāšu skatītājiem, cik un kas konkrēti ir no manis, kas no Martas, tas lai paliek noslēpums, jo varu būt dažāda.

Pirmās sezonas sākumā daudz spēka veltīju, lai „uztaustītu” Martas raksturu, tāpēc viegli neklājās. Otrajā sezonā katrs no mums bija atradis savu tēlu, atlika tikai ieslēgt kameru, un mēs jau bijām tas, ko režisors no mums prasa. Tik ļoti jau pierasts pie Martas tēla, ka kādā dzīves situācijā varu būt arī viņa. (Smejas.)

Ko vieglāk spēlēt – sev līdzīgu vai no sevis atšķirīgu tēlu?

Dažādi. Interesanti, kad varu spēlēt citu tēlu, izpušķot tā, kā dzīvē nekad neuzvestos. Tas palīdz aktierim eksistēt un būt brīvākam uz skatuves tēla robežās.

Pašai sevi spēlēt un runāt par savām problēmām nav nemaz tik vienkārši, tas būtu kā konsultācija pie psihoterapeita. Tomēr ir arī vērtīgā puse – sevis izzināšana.

Pašlaik teātrī mēģinu 30 gadu vecu grūtnieci, kas ir septītajā mēnesī. Uz skatuves joprojām varu spēlēt gan bērnu un jauniešu lomas, gan pieaugušas sievietes un citus tēlus. Nebūtu gan sajūsmā, ja tagad man dotu ļoti nobriedušas mātes lomu, jo gribas uzkavēties vēl mīlētājas un jaunas sievietes tēlā. Pagaidām jūtos tāpat kā 20 gados.

„Viņas melo labāk” devis pamanāmu lomu un savedis kopā ar producentu, kas nu ir jūsu dzīvesdraugs. Tāds liktenīgais seriāls laikam?

Kaut kādā ziņā, jā. Seriāls ieguvis milzīgu popularitāti, jūtu apkārtējo cilvēku attieksmi un uzmanību vairāk nekā iepriekš. Man ir liels bērnu fanu pulciņš. Esmu priecīga par komandu, kā kopā strādājam. Vislielākais ieguvums, kas man noder gan profesionāli teātrī, gan manai aktrises pašapziņai, ir darboties kopā ar lietuviešu režisoru Sigitu Rački. Viņš spēj uzteikt, priecāties par saviem aktieriem un radīt brīnišķīgu gaisotni.

Protams, esmu iepazinusi lietuviešu producentu, ar kuru sadraudzējos. Seriāls manā dzīvē ir viesis daudz pārmaiņu.

Patlaban mēģinu divos darbos teātrī. Gan pie režisora Regnāra Vaivara izrādē „10 trausli mīlas stāsti”, gan pie režisora Ģirta Ēča – „Svētku laika pārpratumi”. Aktīvi spēlēju gan „Latgola.lv 2”, gan pārējās vecajās izrādēs. Ir darbīgs posms, un līdz jaunajam gadam pavisam noteikti brīvās dienas būs jāskaita.

Vēl tikai šodien, 19. oktobrī, vari nobalsot par pretendenti, kura, tavuprāt, šogad visvairāk ir pelnījusi saņemt „Gada pašmāju seriālu aktrises” balvu. Ienāc www.zeltavilnis.lv un nobalso!