12. Baltijas Endokrinologu kongresā Rīgā veicinās sadarbības tīklu veidošanu
No 16. līdz 18. aprīlim Rīgā norisināsies nozīmīgākais notikums Baltijas endokrinoloģijā – 12. Baltijas Endokrinologu kongress. Pasaules līmeņa eksperti, ārsti un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm pulcēsies, lai stiprinātu kopīgu nozares redzējumu, aktualizētu mūsdienīgas ārstēšanas pieejas un dalītos starptautiskā pieredzē.
Baltijas endokrinologu kongress notiek reizi divos gados, un tā norises vieta rotē starp Baltijas valstīm – Latviju, Lietuvu un Igauniju. Šogad tas notiek Latvijā, un šī gada kongresa programma ir veltīta reproduktīvajai endokrinoloģijai un pārejai no bērnu uz pieaugušo aprūpi, vienlaikus radot telpu Baltijas mēroga diskusijām un kopīgu klīnisko rekomendāciju attīstībai.
Pastāstīt vairāk par kongresa saturu un nozīmi aicinājām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes profesori Ilzi Konrādi, kura ir 12. Baltijas Endokrinologu kongresa organizācijas komitejas vadītāja.
Ar ko Baltijas endokrinologu kongress ir nozīmīgs un kāpēc šāda mēroga tikšanās ir nepieciešama?
– Šī kongresa būtība balstās sadarbībā. Mūsdienās reto endokrīno slimību diagnostikā nepieciešamās izmeklēšanas kļūst arvien specifiskākas, dārgākas un prasa augstu kompetenci. Tāpēc viens no galvenajiem kongresa mērķiem ir veicināt komunikāciju un kopīgu Baltijas līmeņa risinājumu izstrādi. Piemēram, tiek diskutēts par Baltijā vienotu pacientu plūsmu izmeklēšanai ar ļoti specifiskiem izotopiem pozitronu emisijas tomogrāfijā jeb PET, kā arī par diagnostikas standartu precizēšanu reto endokrīno audzēju gadījumos, tostarp hipofīzes adenomu precīzu plāšāku, standartizētu histoloģisko diagnostiku. Tāpat ir panākta vienošanās par kopīgu zinātnisko sadarbību. Īpaši reto slimību gadījumā pacientu skaits katrā atsevišķā valstī ir neliels, taču, apvienojot datus Baltijas mērogā, iespējams iegūt daudz nozīmīgākus pētījumu rezultātus. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka kongress dod iespēju uzaicināt augsta līmeņa ekspertus un nodrošina platformu jaunajiem speciālistiem mācīties no labākajiem.
Kas ir kongresa auditorija un vai tas varētu būt noderīgs plašākam medicīnas speciālistu lokam?
– Primārā auditorija, protams, ir endokrinologi, jo kongress paredz iedziļināšanos specifikā. Tomēr būs daudz aplūkoto tēmu, piemēram, androloģijas, otrā tipa cukura diabēta vai aptaukošanās, kas ir aktuālas arī internistiem, ģimenes ārstiem, ginekologiem un citiem speciālistiem. Tāpēc aicināti ir visi mediķi, kuriem interesē endokrinoloģija, lai gan programmas saturs saglabā izteikti profesionālu un dziļu fokusu.
Un kādas ir šā gada kongresa galvenās tēmas un kāpēc tās šobrīd ir īpaši aktuālas?
– Viena no centrālajām tēmām ir reproduktīvā endokrinoloģija, īpašu uzmanību pievēršot vīriešu veselībai, kur tiks skarti jautājumi no vides piesārņojuma līdz konkrētai diagnostikai un risinājumiem ārstēšanā, kur standarti mainās ļoti strauji. Visaugstākajā līmenī mums būs iespēja iepazīties ar Eiropas vadošo androloģijas centru rekomendācijām gan diagnostikai, gan ārstēšanai. Patlaban aktuāla visā pasaulē ir aptaukošanās, un mēs runāsim arī par jaunajām Eiropas vadlīnijām un iespējām, risinājumiem, tāpat vesela diena mums ir veltīta tēmām, kuras ir aktuālas Baltijas endokrinoloģiskajā zinātnē, piemēram, neiroendokrīniem audzējiem, 2. tipa cukura diabēta aprūpei, feohromocitomai un citām tēmām. Starp tām ir jautājumi, kuri ir aktuāli ne tikai endokrinologiem, bet arī plašākam ārstu lokam ikdienas praksē.
Vai šogad programmā ir kas īpašs vai līdz šim nebijis?
– Šogad uzsvars ir uz tīklošanos Baltijas mērogā gan diagnostikā, gan zinātnē, gan kopīgu risinājumu izstrādē. Programmas īpašo vērtību veido arī augsta līmeņa starptautiskie lektori. Kongresā piedalīsies Eiropas Androloģijas asociācijas prezidents, profesors Hermanis Bēre (Hermann Behre) no Vācijas, kā arī profesors Henriks Grops (Henrik Groop) no Somijas, kurš ir vadošais eksperts diabētiskās nefropātijas un tās ārstēšanas stratēģiju jomā, bet tātad lielākais uzsvars likts uz Baltijas mēroga sadarbību un kopīgiem risinājumiem.
Kādi šobrīd ir lielākie izaicinājumi endokrinoloģijā?
– Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir reto endokrīno slimību diagnostikai nepieciešamie izmeklējumi, kuri kļūst arvien specifiskāki un sarežģītāki, daudz tiek izmantota kodolmedicīna, kas nozīmē augstas izmaksas un nepieciešamību pēc šauras specializācijas un kompetencēm. Otrs būtisks izaicinājums ir strauji pieaugošais pacientu skaits ar metabolām slimībām, īpaši aptaukošanos un agrīnu otrā tipa cukura diabētu. Tas rada papildu slodzi veselības aprūpes sistēmai un prasa efektīvāku resursu plānošanu. Trešais izaicinājums ir tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Īpaši pirmā tipa cukura diabēta pacientiem arvien plašāk tiek izmantoti sensori, insulīna pumpji un viedās ierīces, kas palīdz precīzāk dozēt terapiju un uzlabot slimības kontroli.
Kā jūs vērtējat Latvijas un Baltijas vietu endokrinoloģijā Eiropas un pasaules kontekstā?
– Mēs noteikti neesam līderi, taču kopumā endokrinoloģiskās diagnostikas un ārstēšanas standarti Latvijā un Baltijā ir vērtējami kā labi un tuvi Eiropas līmenim. Medikamentu pieejamība lielākajā diagnožu spektrā Baltijā un Latvijā ir vērtējama apmierinoši, tomēr mums petrūkst gan diagnostikas iespēju, gan medikamentu retajām slimībām, kuru izmaksas ir augstas. Tāpēc šis kongress ir būtisks kā reģionālā sadarbība. Attīstot kopīgus risinājumus, piemēram, kodolmedicīnas vai specializētas laboratoriskās diagnostikas jomā, iespējams efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Šāds kongress ir nozīmīgs solis šajā virzienā. Kā teicis Laodzi: “Liels ceļš rodas no daudziem soļiem, kas sperti kopā.”
12. Baltijas Endokrinologu kongresu organizē Latvijas Endokrinologu asociācija. Kongresu atbalsta “Eli Lilly (Suisse) S.A.” pārstāvniecība Latvijā, “AstraZeneca Latvija”, “Novo Nordisk Latvia”, “Boehringer Ingelheim” Latvijas filiāle, “Berlin-Chemie / Menarini Baltic”, “Sandoz”. Plašāka informācija: https://balticendo.lv/
