Kritiski svarīgās interneta vietnes "112.lv" kapacitāte palielināta pēc ķibeļu novēršanas
Pēc novērstajām problēmām interneta vietnes "112.lv" kapacitāte ir palielināta līdz 10 000 vienlaicīgo pieslēgumu, taču Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs turpinot meklēt risinājums vēl lielākam kapacitātes pieaugumam.
Otrdien pēc Ministru kabineta krīzes vadības sēdes, medijiem komentējot paveikto pēc tam, kad 30. martā konstatētās tehniskas problēmas vietnei "112.lv", centra vadītājs Āris Dzērvāns informēja, ka divu nedēļu laikā centrs pilnveidojis sistēmas konfigurācijas un ir veikti drošības risinājumu uzlabojumi.
Sintētiskie testi liecina, ka interneta vietnes kapacitāte ir palielināta līdz 10 000 vienlaicīgo pieslēgumu. "Tātad 10 000 cilvēku vienlaicīgi šajā mājaslapā varēs darboties. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā bija tad, kad šī mājaslapa pārstāja strādāt. Tālāk mēs turpinām strādāt pie tā, lai vēl vairāk palielinātu kapacitāti. Meklējam tehnoloģiskos risinājumus un nepieciešamos resursus," paziņoja Dzērvāns.
Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) uzdeva atbildīgajiem iekšlietu dienestiem operatīvi risināt tehniskās nianses, kas 30. marta vakarā uz īsu brīdi liedza piekļūt informācijai vietnē "112.lv".
30. marta vakarā Latvijas armija konstatēja ārvalsts bezpilota lidaparātu netālu no Latvijas-Krievijas robežas, Ludzas un Balvu novadu teritorijas tuvumā. Iedzīvotāju operatīvai informēšanai attiecīgajos reģionos tika iedarbināta šūnu apraide.
Lidaparāts neielidoja Latvijas gaisa telpā. Tam attālinoties no Latvijas robežas, šūnu apraidē tika izsūtīta ziņa par apdraudējuma beigām.
Kā novēroja aģentūra LETA, sākotnējā informācija ar aicinājumu Balvu novada un Ludzas novada iedzīvotājiem, pamanot zemu lidojošu, aizdomīgu vai bīstamu objektu, netuvoties tam, bet zvanīt pa tālruni 112, bija atrodama arī mobilajā lietotnē "112 Latvija" un interneta mājaslapā "112.lv", taču vēlāk minētā mājaslapa uz laiku nedarbojās.
Tāpat ziņots, ka marta beigās visās trijās Baltijas valstīs ielidoja un eksplodēja droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Latvijas gaisa telpā drons ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.
Pēc tam publiskajā telpā raisījās diskusijas par nepieciešamību šādos gadījumos laicīgi izsūtīt iedzīvotājiem brīdinājumus, izmantojot šūnu apraides ziņojumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēstīja, ka attiecīgs ziņojuma teksts par gaisa telpas apdraudējumu tam jau ir sagatavots.
