Valdība lemj pastiprināt uzraudzību īstermiņa aizdevuma izsniegšanai "airBaltic"
Valdība pirmdien lēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic", pastiprinot aizdevuma izsniegšanas prasības un nosakot stingrāku uzraudzību, pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Pirmdien Siliņa bija sasaukusi ārkārtas valdības sēdi par situāciju aviācijā un "airBaltic".
Siliņa uzsvēra, ka ir skaidrs, ka krīze Hormuza šaurumā tik drīz vēl nebeigsies, tādēļ valdībai bija jārunā par aviācijas nozari.
Ministri uzklausīja informatīvo ziņojumu par Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz aviācijas nozari. Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots sekot līdzi šai ietekmei, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot tiesību akta projektu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, lai nodrošinātu savlaicīgu un koordinētu valsts rīcību krīzes ietekmes mazināšanai un novērstu iespējamos apdraudējumus.
Siliņa atzina, ka daudzas valstis saskaras ar aviācijas nozares nepietiekamību, un gataviem uz ko tādu jābūt arī Latvijā. SM būs jāizstrādā prioritizējošs plāns, ja tāds risks iestātos, skaidroja premjere.
Savukārt, skatot jautājumu par "airBaltic", pēc Siliņas teiktā, vairāku nozaru pārstāvji apliecinājuši, ka lidsabiedrības vērtība nav tikai tajā, cik lielus nodokļus tā ienes valsts budžetā, bet arī tās radītajās konsekvencēs vairākās nozarēs.
"Mēs esam lēmuši papildināt iepriekšējo lēmumu par papildus informāciju, kas būtu iesniedzama, lai kā tilta finansējums tiktu nodrošināts īstermiņa aizdevums," sacīja Siliņa.
Viņa arī uzsvēra, ka "airBaltic" ir svarīgi izstrādāt jaunu biznesa plānu atbilstoši tai ģeopolitiskai situācijai, kāda šobrīd valda.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši SM skaidrotajam ārējie faktori - konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana - ir būtiski ietekmējuši "airBaltic" izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums.
Taču valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl nav atbalstījusi. Komisija pie jautājuma atgriezīsies otrdien.
ZZS Saeimas frakcija solījusi lēmumu par aizdevumu pieņemt pēc tikšanās ar satiksmes ministru otrdien.
"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.
