Kā pavasaris, tā svilst zāle - Latvijā joprojām neliekas mierā kūlas dedzinātāji
Foto: LETA/Zane Bitere
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes priekšniece Ilze Dāme uzsver: kūlas dedzināšana ir bīstama un nav pieļaujama.
Sabiedrība

Kā pavasaris, tā svilst zāle - Latvijā joprojām neliekas mierā kūlas dedzinātāji

Guna Kārkliņa

Kas Jauns Avīze

Pavasaris Latvijā ik gadu nāk ne tikai ar sauli un atmodu dabā, bet arī ar bīstamu un aizliegtu paradumu – kūlas dedzināšanu. Neraugoties uz atkārtotiem brīdinājumiem un bargākiem sodiem, ugunsgrēku skaits joprojām ir augsts, un to sekas skar gan cilvēkus, gan vidi.

Kā pavasaris, tā svilst zāle - Latvijā joprojām ne...

Par situāciju šobrīd, riskiem un sabiedrības atbildību “Kas Jauns Avīzei” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes priekšniece Ilze Dāme.

Cik plaša patlaban Latvijā ir kūlas dedzināšanas problēma? 

Šogad (laikraksta tapšanas laikā, līdz marta pēdējām dienām – aut.) Latvijā dzēsti jau vairāki simti kūlas ugunsgrēku, bet par to, kāda būs šī sezona, vēl pāragri spriest, jo labvēlīgos laikapstākļos tieši aprīlī tiek reģistrēti plašākie, postošākie kūlas ugunsgrēki un to skaits ir vislielākais.

Sabiedrība vienmēr pavasaros tiek brīdināta: nededziniet kūlu! Kādas tendences vērojamas?

2025. gadā ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 956 kūlas ugunsgrēkus, kas salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad reģistrēti 440 ugunsgrēku, ir vairāk nekā divreiz. Kūlas ugunsgrēkos pērn izdega 689 hektāri teritorijas. Kūlas ugunsgrēkos cieta viens cilvēks un nodega 17 ēkas vai būves, bet dega vēl 30 ēkas vai būves. Aizvadītais gads diemžēl apliecināja, ka kūlas ugunsgrēku skaitu visvairāk ietekmē laikapstākļi, nevis cilvēku uzvedības maiņa. Arī šogad redzam, ka vienā Latvijas daļā iedzīvotāji gatavojās plūdiem, kamēr citviet jau pirmajās saulainajās dienās tiek dedzināta pērnā gada sausā zāle. 

Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Diemžēl ir daļa cilvēku, kuri neapzinās un nepilda savus pienākumus. 

Foto: Gatis Dieziņš/LETA
Šogad jau dzēsti vairāki simti kūlas ugunsgrēku.
Šogad jau dzēsti vairāki simti kūlas ugunsgrēku.

Kuri ir biežākie riski un sekas? 

Ja pirmie kūlas ugunsgrēki parasti izceļas nelielās platībās, tad, apkārtējai videi kļūstot sausākai, degšanas platības strauji palielinās, un liesmas var pārmesties uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu. Šādos notikumos cieš un bojā iet arī cilvēki. 

Maldīgs ir priekšstats, ka kūlas ugunsgrēku iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var strauji mainīties, savukārt liesmas īsā laikā var izplatīties plašumā un pārmesties uz ēkām un citiem objektiem. 

Arī dabai tiek nodarīts kaitējums.

Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai – tiek iznīcināti vērtīgi augi, kukaiņi, sīkdzīvnieki un putnu ligzdas. Vislielākais kaitējums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas un sadētas olas. 

Sabiedrībā joprojām izplatīti mīti, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku vai palīdz cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kas neatbilst patiesībai. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un padara ekosistēmu vienveidīgāku. Pēc dedzināšanas virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar spēcīgu sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrāk daudzveidīgo sugu vietā. Tādējādi izzūd retās vai tikai dabiskajiem zālājiem raksturīgās sugas. 

Kādi ir lielākie izaicinājumi jūsu darbiniekiem kūlas ugunsgrēku dzēšanā?

Kūlas ugunsgrēku dzēšana ugunsdzēsējiem glābējiem ir fiziski smags un ilgstošs darbs! Šiem ugunsgrēkiem ir raksturīgas lielas degšanas platības, dzēšana pārsvarā iespējama tikai ar rokām. Uz vietām, kur kūla deg, ceļi nereti ir neizbraucami. Katrs kūlas ugunsgrēks rada papildu slodzi ugunsdzēsējiem glābējiem un vienlaikus apdraud cilvēkus, viņu īpašumu un apkārtējo vidi. Jāsaprot, ka šie ir ugunsgrēki, ko izraisa paši cilvēki, apzināti rīkojoties un aizdedzinot zāli. Kūlas ugunsgrēku nebūtu, ja iedzīvotāji apzinātos, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un nav pieļaujams teritorijas sakopšanas veids. No ēkām, automašīnām vai sadzīves priekšmetiem neatbrīvojas, tos nodedzinot. 

Kāds būtu jūsu aicinājums sabiedrībai saistībā ar kūlas dedzināšanu? 

Kūlas dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt uz tālruņa numuru 112.