"Mēs šeit vairs neesam kā saimnieki": "Rail Baltica" dēļ ģimene nevar ne pārdot, ne atjaunot savu vienīgo mājokli
"Rail Baltica" dzelzceļa projekta ieviešanas kavēšanās un neskaidrības par tehniskajiem risinājumiem apturējušas īpašumu atsavināšanas procesu, atstājot iedzīvotājus ilgstošā neziņā par viņu vienīgo mājokļu nākotni, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Saskaņā ar projekta plānu vajadzīgās zemes bija jāiegādājas jau pirms vairākiem gadiem. Ap 600 šādu īpašumu atsavināšana vēl nav pat sākusies. Process ir sākts 266 gadījumos, taču daļa no šiem darījumiem šobrīd ir apturēta.
Šādā situācijā nonākusi arī Lindas un Madara Munču ģimene Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuri savu vienīgo mājokli, kurā dzīvo ar trim bērniem, iegādājās 2018. gadā, ņemot bankas kredītu.
Sākotnēji dzelzceļa trase bija plānota 300 metru attālumā, taču vēlāk, projektējot divu līmeņu tiltu pār Daugavu gan dzelzceļam, gan autosatiksmei, trases uzbērums iestiepās ģimenes īpašumā.
Janvārī ģimene saņēma oficiālu paziņojumu par īpašuma atsavināšanu. Jūlija sākumā projekta ieviesējs "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDZL) paziņoja par apstiprinātu atlīdzību, taču jau jūlija beigās process tika apturēts saistībā ar iespējamām izmaiņām tilta projektā. Neskatoties uz to, ka rudenī atsavināšanu atkal atsāka, novembrī Satiksmes ministrija tās virzību vēlreiz apturēja, bet šā gada marta sākumā ģimenei paziņoja, ka atsavināšanu neturpinās.
"Galvenais arguments, kāpēc mums aptur, bija, lai nepamatoti neierobežotu mūsu īpašumtiesības [...]. Kā var nepamatoti neierobežot mūsu tiesības, ja viņas ir ierobežotas tajā mirklī, kad sākās atsavināšanas process, jo mēs šeit vairs neesam kā saimnieki un mēs nezinām, cik ilgi tas vilksies. Vai tas būs rīt, kad atsavinās, pēc pieciem gadiem, pēc 10 gadiem?" norāda Linda Munča.
Īpašnieki uzsver, ka māju nevar pārdot, tajā vairs nav jēgas veikt ieguldījumus, bet kredīta maksājumi bankai turpinās.
"Mēs esam izdarījuši visu, ko valsts mums prasīja, un tad mēs arī vēlētos no viņiem tādu pašu attieksmi – izdarīt visu, kas viņiem tiek prasīts," piebilda Munča.
Kā skaidro EDZL valdes loceklis Jānis Naglis, zemesgabals skar Daugavas duālo tiltu, kura oriģinālais projekts izrādījies pārāk dārgs, tāpēc šobrīd tiek vērtēti lētāki risinājumi, iespējams, dzelzceļu un automašīnas virzot vienā līmenī. "Pārskatot šos tehniskos risinājumus, ir maza iespēja, ka mainās skartie zemesgabali. Visdrīzāk mēs drīz nonāksim pie secinājuma, ka, lai kāds būtu tas variants, ko mēs izvēlamies nākotnē, ko darīt ar šo tiltu, ka neatkarīgi no tā tas zemes gabals būs vajadzīgs," atzīst Naglis.
Vienlaikus EDZL pārstāvis neslēpj, ka lēmumu pieņemšanu ietekmē arī amatpersonu bailes kļūdīties: "Visas puses, kas ir iesaistītas, cenšas izdarīt nepieciešamo, bet dara to arī ļoti uzmanīgi. Mēs redzam disciplinārās lietas, izmeklēšanas tiek iniciētas ļoti ātri un par dažādām tēmām, līdz ar to katra iesaistītā puse vienmēr cenšas – ierēdņi un EDZL pārstāvji – to visu izdarīt pēc iespējas drošāk."
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norāda, ka plāno tuvākajā laikā valdībā iesniegt informatīvo ziņojumu par iespējamajiem tilta risinājumiem.
Tomēr būvdarbu neuzsākšanas dēļ Eiropas jau piešķirtie 51 miljons eiro astoņu tilta balstu izbūvei tiks zaudēti. "Es atklāti varu teikt – ir izaicinājums, ka nav attiecīgos termiņos iespējams šo apgūt, un ir diskusijas ar Eiropas Komisiju," sacīja Švinka, piebilstot, ka vasarā plānotas diskusijas par papildu finansējumu.
Līdzīga neziņa skar arī citus īpašniekus – pirms pusotra gada valdība lēma atlikt plānus par "Rail Baltica" un Rīgas savienošanu, kā rezultātā posmā no Misas līdz Rīgai jau sāktā zemes atsavināšana tika apturēta. Īpašnieki var rēķināties, ka tuvākajos gados neviens viņu mājas neatsavinās, taču ilgtermiņa plānus viņi būvēt nevar.
