Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 30. marta līdz 5. aprīlim?

Pirms laika kultūrpieturās minēju jaunatvērto izstādi "OLA FOUNDATION".  "Ekspozīcija Asnate Smeltere. Nepārtrauktība" rāda mūsu modes industrijas vēsturi, nepārtrauktību un visu procesu lūkojoties uz to leģendārās, unikālās personības Asnates Smelteres acīm… tagad, pati vairākkārt esmu šo izstādi izpētījusi, tas vedināja noklausīties arī vienu radio interviju ar modes mākslinieci Asnati Smelteri un vēl kuplāk saprast šīs izstādes jaudu. OLA strādās arī svētku dienās un  šīs izstādes apmeklējumu var apvienot ar pavasarīgu pastaigu pa Ķīpsalu, tur šobrīd gribas savā fotokamerā iemūžināt katru asniņu, katru putniņu un apkārt viss smaržo. Pievienošu te ceļu uz Aritas Grīnbergas un Asnates Smelteres sarunu.

Savukārt trešdien, 1. aprīlī, plkst. 17.30 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) izstādes "Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā" ietvaros notiks diskusija "Saruna par mākslas kolekcionēšanu Latvijā. Privātā iniciatīva un publiskā atbildība". Mūsdienās privātās kolekcijas Latvijā ir būtisks kultūras attīstības virzītājspēks, kas nodrošina sabiedrībai piekļuvi daudzveidīgām un nereti unikālām mākslas liecībām. Kolekcionēšana – no sērkociņu kārbiņām un alus bundžām līdz gleznām, skulptūrām un kriptomākslai – atspoguļo ne tikai individuālās izvēles, bet arī laikmeta vērtības un kultūras tendences. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, uzņēmējs, kolekcionārs un mecenāts, mākslas centra "Zuzeum" dibinātājs Jānis Zuzāns, "Rietumu Bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja un kurators, mākslas kritiķis Vilnis Vējš pārrunās kolekcionēšanas fenomenu Latvijā, aplūkojot gan privātās iniciatīvas lomu mākslas saglabāšanā un popularizēšanā, gan publiskās atbildības aspektus. Diskusijas moderatore – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejavadītāja Inese Baranovska. Arī šo izstādi biju kultūrpieturās jau minējusi, taču šādi sarunu un diskusiju pasākumi ļauj daudz dziļāk ielūkoties katrā ekspozīcijā.

Savukārt gaismu izrāde "Interlude", kas durvis vēra decembrī, atkal pulcē kopā māksliniekus, kuri radījuši un interpretē mūziku, kas skan šajā izstādē - gaidot kristīgā kalendāra vienus no nozīmīgākajiem svētkiem, Zaļajā ceturtdienā, 2. aprīlī, Rīgas Reformātu baznīcā multimediālā gaismu izrāde "Interlude" izskanēs unikālā koncertā un dzīvās mūzikas izpildījumā kopā ar komponistu un ģitāristu Kasparu Zemīti un Valsts Akadēmisko kori “Latvija”. Šajā koncertā Kaspara Zemīša skaņdarbs “Sanctus. The Return” (sākotnēji Mesa “Mana lūgšana” korim un ģitārai) savīsies garīgi meditatīvā vēstījumā ar multimediju mākslinieka Māra Kalves radītajām izrādes gaismu gleznām.

Koncerts izskanēs kā aicinājums ļauties Lieldienu noskaņai un gaismu izrādes atmosfērai. Vizuālais vēstījums, kora dziedājums diriģenta Māra Sirmā vadībā un Kaspara Zemīša ģitārspēle pavisam tuvu burtiski ieskaus "Interlude" publiku, radot īpašu, katram klausītājam veltītu klātbūtnes pieredzi. Komponists, ģitārists Kaspars Zemītis: “Zaļā ceturtdiena mūs ieved Lieldienu gaidīšanā, un šī mūzika kopā ar krāšņu vizuālu stāstu ļaus sajust, kā visapkārt un arī manī pašā dzimst pavasaris, dzīvība un miers.

Šī īpašā sajūta – būt baznīcas centrā, spēlējot ģitāru, un sajust apkārt kora dziedātāju balsis – būs ne tikai mana, bet arī mūsu klausītāju privilēģija.” Kopš pirmās izrādes decembrī "Interlude" ir saņēmusi nozīmīgu skatītāju vērtējumu, kļūstot par Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas “Kilograms kultūras 2025” laureātu kategorijā “Pārsteigums”. Dodamies!

Tā kā man pašai pagājusī nedēļa aizritēja ienirstot Romas kultūras dārgumu krātuvēs, tad atļaušos pievienot vienu pieturu arī no Romas, jo zinu, esmu dzirdējusi ļaudis runājam, ka mēs latvieši diezgan bieži pavasarī apciemojam Mūžīgo pilsētu, un tas ir  pat ļoti izskaidrojami – saules dāsnums, ūdens mirgošana, jaukā burzma, šarmantās mazieliņas, Panteona jauda un daudz, daudz, ko katru reizi no jauna var atrast un izbaudīt… Bet šoreiz par Borgēzes galeriju. "Villa Borghese" dārzos laiks uz brīdi apstājās. Bernīni marmors vairs nešķiet akmens – tas pulsē, tas vijas un elpo tavu acu priekšā un nevar, nevar novērst skatu no šiem mākslas darbiem, tad, protams, Karavadžo sulīgums un dzīves bauda, Ticiāna intimitāte un svinīgums it kā čukst un atgādina, ka skaistums ir vienīgā valoda, kuru pasaule nekad neaizmirsīs.

Es ļoti iesaku rezervēt vienu dienu šai brīnumainajai vietai un nesteigties, galvenais nesteigties… Pirms kāda laika biju lūgusi Mākslas muzeja Rīgas Birža vadītāju Daigu Upenieci uzrakstīt žurnālam "Jauns OK" par šo mākslas krātuvi un te es šobrīd ielikšu Daigas Upenieces teikto, kas arī man kļuva par ceļavārdiem, lai apmeklētu šo galeriju.’’17. gadsimta villa, ko pēc kardināla Skipones Borgēzes pasūtījuma, ir cēluši arhitekti Flaminio Ponzijo un Džovanni Vasancio, jau pati par sevi ir izcila vērtība.

Borgēzes villas interjerus var apbrīnot pat neatkarīgi no satura, kas šajā ēkā ielikts. Tā celta baroka laikā ar atsauci uz senajām romiešu villām. Gadsimtiem Borgēzes villa ir bijusi privāts īpašums un publikai tā atvērta tikai 1902. gadā. Savukārt Borgēzes kolekcija ir skaistums un izsmalcinātība vispilnīgākajā izpausmē – Bernini, Karavadžo, Perudžino, Rafaēls, Bellini, Ticiāns un neskaitāmi citi renesanses un baroka laika dižgari. Šķiet, ka īpaši Skipidoni Borgēzi ir sajūsminājis marmors, kas sava laika dižāko meistaru rokās teju vai atdzīvojas.  Ne velti viņa kolekcijā ir slavenās Bernini skulptūras Apolons un Dafne, Prozerpīnes nolaupīšana, kā arī Dāvids.

Kolekcija nedaudz ir papildināta arī vēlāk. Te, piemēram, var atrast arī slaveno Kanovas Venēru Uzvarētāju, kas marmorā izcirsta 19. gadsimta sākumā, iemūžinot Kamillo Borgēzes sievas Paulīnes Bonapartes skaistumu. Lai villā iekļūtu, jau laikus ir jārezervē biļetes, jo apmeklētāju skaits te ir stingri limitēts. Savukārt, pēc muzeja apmeklējuma, no pilsētas burzmas ir iespēja paslēpties 80 hektāru lielajos Borgēzes dārzos ar ezeriem, garām, platām alejām un plašiem zālājiem. Tas ir viens no lielākajiem Romas publiskajiem parkiem.’’

Lai skaista un bagāta kultūrnedēļa un Priecīgas Lieldienas!