Jūrmalas eksmērs Truksnis zaudējis strīdu par valsts noslēpuma pielaidi, atstādinātais Rēzeknes vadītājs Bartaševičs vēl tiesājas 

 Kopš pērnajām pašvaldību vēlēšanām pilsētu un novadu mēriem un viņu vietniekiem obligāti jāsaņem atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Domju vadības pārstāvjiem aptaujas anketā jānorāda visas dzīvošanas un darba vietas, citur gūti ienākumi un dalība neformālos militāros veidojumos. Tāpat detalizēti jāapraksta savi un ģimenes locekļu ārzemju braucieni un kontakti ar cilvēkiem ārpus NATO un Eiropas Savienības valstīm, kriminālprocesi, ja tādos bijuši iesaistīti, kā arī, vai tikuši šantažēti, spēlējuši azartspēles, uzkrājuši parādus.  

No visu 118 pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzīgos dokumentus VDD neiesniedza tikai Ogres mērs Egils Helmanis (NA). Viņš vilcināšanos skaidroja ar ilgstošu slimošanu pēc traumas - neesot drīkstējis strādāt nervozu darbu. Februārī pēc nonākšanas slimnīcā Helmanis atkāpās no domes priekšsēdētāja amata, valsts noslēpuma pielaidei tā arī nepieteicies.  

“Šobrīd mēs turpinām veikt vēl vairākas pārbaudes, bet, jā, mēs esam atteikuši izsniegt speciālās atļaujas trijām personām,” intervijā LTV saka VDD priekšnieks Normunds Mežviets. 

Kā pirmais sarkano kartīti oktobrī saņēma Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. To varēja gaidīt, jo likums liedz piešķirt pieeju valsts noslēpumam tiem, kas notiesāti par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Sarunā ar “de facto” rudenī Truksnis atzina, ka drošības dienesta vēstulē pieminēti arī dažādi administratīvie pārkāpumi, tajā skaitā par ātruma pārsniegšanu, bet apstiprināja, ka primārais iemesls bijusi komandējuma dokumenta viltošana teju pirms desmit gadiem. 

Turpretim Preiļu novada domes priekšsēdētājam Aldim Adamovičam (JV), kuram bijusi krimināla sodāmība par transporta un dzīvokļa īres kompensāciju izkrāpšanu, atšķirībā no Trukšņa, pielaide valsts noslēpumam nav liegta. “Es nezinu. Man Valsts drošības dienests ir atsūtījis tikai vēstuli, ka pielaide ir iedota. Nu terminēta. Bet vairāk es neko sīkāk nezinu par šo. Man bija divas intervijas un šobrīd tātad droši vien, ka vairāk kaut ko Valsts drošības dienests var pateikt,” raidījumam sacīja Adamovičs. 

Likumā ir paredzēts izņēmums, ka drošības iestādes vadītājs pēc savas iniciatīvas attiecībā pret notiesātajiem tomēr drīkst izdarīt atkāpes. Izskatās, ka Adamoviča gadījumā tā tas arī noticis. “Situācijā, kad vienam no mēriem šī pielaide netika izsniegta, tur nebija, ja es nemaldos, tikai šis noziedzīgais nodarījums, notiesājošs spriedums pagātnē, tur bija daudzi citi aspekti, kāpēc šī pielaide netiek izsniegta,” neminot nevienu vārdā, saka Mežviets. 

Vaicāts, vai, piešķirot pielaidi valsts noslēpumam notiesātām personām, kas ir Adamoviča gadījums, viņš vērtē arī citus negatīvos faktorus, Mežviets atbild apstiprinoši: “Tādi nav bijuši, acīmredzot, šajā gadījumā. Jebkurā gadījumā mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un persona, kuru uzskata, ka viņas tiesības ir aizskartas vai ka viņa nepiekrīt šādam lēmumam, viņai ir visas tiesības vērsties tiesā.” 

Truksnis “de facto” jautājumus par tiesāšanos ar VDD šonedēļ ignorēja. Kā noskaidrojām, pārsūdzību viņš ir zaudējis visās instancēs – februārī arī apgabaltiesa noraidīja Trukšņa prasību.

Jūrmalas domē dzird runas, ka amatu zaudējušais mērs drīzumā varētu kļūt par jaunā domes priekšsēdētāja Jāņa Lediņa (LZP) biroja vadītāju. “Pirmkārt, es nevaru pateikt, jo es esmu atvaļinājumā. Tad, kad es atgriezīšos, tad arī lemsim,” īsā telefonsarunā par Trukšņa iespējamu strādāšanu viņa birojā atbildēja Lediņš.  

Jāatzīmē, ka arī bijušais Ogres mērs Helmanis pēc atkāpšanās kļuva par jaunā domes priekšsēdētāja biroja vadītāju. Ja viņa pēdās sekos Truksnis, tad, izskatās, ka bijušie mēri būs atraduši risinājumu kā bez pielaides tomēr būt klāt pašvaldības darba organizēšanai. 

Pēc Trukšņa otrais pielaidi nesaņēmušais ir Rēzeknes mērs Bartaševičs. Viņš pats kā iemeslus nosaucis pret viņu ierosinātos kriminālprocesus par īpašumu nedeklarēšanu un neizpaužamas informācijas nopludināšanu. Esot pieminēta arī viņa pretošanās padomju pieminekļu nojaukšanai. Rēzeknes domes sēdē piektdien Bartaševičs paziņoja, ka ģenerālprokurors ir noraidījis viņa lūgumu tomēr piešķirt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Bartaševičs šo lēmumu esot pārsūdzējis tiesā. 

Trešais pielaidi nesaņēmušais ir nu jau bijušais Madonas novada vicemērs Aigars Šķēls (ZZS/LRA). Viņš pats sākotnēji to skaidroja ar senu sodu – izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas. Taču vēlāk LTV rīcībā nonāca informācija par desmitiem citu pārkāpumu, tajā skaitā auto vadīšanu alkohola reibumā un vēlāk arī bez tiesībām. 

Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds LTV raidījumā “Šodienas jautājums” pieminēja problēmas ar komunikāciju pielaižu nepiešķiršanas gadījumos: “Tomēr es gribētu skaidrojumu par to, kāpēc Bartaševiča kungs nav saņēmis pielaidi, dzirdēt ne tikai no viņa, bet dzirdēt arī no Valsts drošības dienesta. Citādi man liekas, ka tā kāre pēc slepenības ir aizgājusi mazliet par tālu. Institūcijai, kas nepiešķir, ir jāatrod iespēja informēt sabiedrību. Citādi Bartaševičs kļūs Rēzeknē gandrīz vai par varoni.”  

VDD no individuālu gadījumu komentēšanas atturas, jo lēmumi pieņemti par fiziskām personām, kuras pašas varot iemeslus skaidrot. 

Uz jautājumu, vai neplāno nākotnē komentēt detalizētāk negatīvos lēmumus, lai neradītu vietu spekulācijām, Mežviets atbild šādi: “Kā jau es teicu, katrs šis gadījums ir individuāls, un ja būs tāda nepieciešamība mums to darīt, tad mēs tādu praksi noteikti īstenosim. Runājot par spekulācijām, es domāju, šīs spekulācijas, ņemot vērā šī jautājuma sensitīvo raksturu, viņas ir neizbēgamas.” 

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (Sarauj, Latgale!), piemēram, izvēlas par savu pielaides statusu neatklāt neko. Pēc izslēgšanas metodes jāsecina, ka viņam atļauja strādāt ar valsts noslēpumu ir iedota, bet politiķis nesaka, uz cik ilgu laiku. Viņa ieskatā viss esot ierobežotas pieejamības informācija. 

Elksniņa “Facebook” profilā redzams, ka viņš ik pa laikam viesojies Krievijā. Politiķus tur studēja doktorantūrā, satika Krievijas pilsonību ieguvušo cīņu filmu aktieri Stīvenu Sigalu. 2019. gadā pēc atlidošanas no Krievijas viņu izkratīja Latvijas robežsargi. Dažus mēnešus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā politiķis tikās ar Krievijas amatpersonām un, sēdēdams vienā diskusiju panelī ar Maskavas mēru, kritizēja Latvijas enerģētikas jomas straujo liberalizāciju. 

Daugavpils mērs neatklāj, vai par šiem braucieniem uz Krieviju drošības dienests viņam prasījis paskaidrojumus: “Vēlreiz, es nemāku to komentēt, tāpēc, ka tas viss ir ierobežotas pieejamības informācija.” 

Nesaucot nevienu vārdā, kopskaitā 19 pašvaldību vadītājiem Valsts drošības dienests pielaidi izsniedzis uz saīsinātiem termiņiem – vienu, diviem vai trim gadiem. Parasti termiņi tiek saīsināti, ja nepieciešams papildu laiks, lai pārliecinātos, vai persona tiešām spēj aizsargāt valsts noslēpumu. Bieži tie ir gadījumi, kad cilvēkiem vēsturiski ir bijuši kontakti Krievijā, Baltkrievijā, Ķīnā, kā arī neskaidras uzņēmējdarbības aktivitātes pagātnē.