Zemnieku savienība ar traktoru “protesta parādi” pie Jelgavas pils dodas uz Saeimas vēlēšanām. FOTO

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiskās apvienības “dižākā balsta” - LZS kongresā ne tikai apsprieda pašreizējo politisko situāciju valstī un to, kas būtu jāmaina, gatavojās rudenī gaidāmajām vēlēšanām, lamāja politiskos pretiniekus un slavēja sevi. Neiztika arī bez daža zīmīgi simboliska notikuma, piemēram, politiskā sadarbības partnera partijas “Latvijai un Ventspilij” līdera Aivara Lemberga sieva, arī politiķe Kristīne Lemberga paziņoja, ka viņas vīrs, kaut arī uz kongresu nav ieradies, nekur nav pazudis, delegātus ar video starpniecību sveica Latvijas katoļu Baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs, kā arī visus priecēja godalgotā Jelgavas kora “Tik un tā” uzstāšanās.

Ar traktoriem uz Saeimu

LZS biedri Jelgavas pilī (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aulā) bija sabraukuši uz ikgadējo kongresu, lai kopīgi iezīmētu mērķus un līderus rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kongresā piedalījās 304 zemsaviešu biedri, kuri bija sabraukuši ne tikai ar auto, bet arī ar traktoriem.

Pils priekšā bija “noparkoti” pārdesmit “dzelzs rumaki”, kuri, neierasti valdības koalīcijas partijas vārdā kritizēja valstī notiekošo jeb gan drīzāk nenotiekošo: “Nav ko muļļāties! Jāstrādā,” “Ja nepalīdzi, vismaz netraucē,” “Ja vajag nošķūrēt birokrātiju, zvaniet zemniekiem,” “Ar papīriem valsti nepabarosi,” “Poļu kartupeļi ir negaršīgi,” “Jāsāk to valsti vadīt” un tamlīdzīgi.

Delegāti uzsvēra, ka pašreizējā situācija valstī nav iepriecinoša un tādēļ ZZS iegājusi valdības koalīcijā, lai to izvilktu no purva, pretēji Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta bezdarbībai, kas nobijās un neko nav vēlējušās darīt. Tādēļ ZZS nekādā gadījumā nav uzskatāma par piedēkli valdošajai “Jaunajai vienotībai”, bet gan drīzāk par koalīcijas iekšējo opozīciju, kurai ir plāns politiku pagriezt pareizā virzienā. Un ZZS tas arī izdevies - pateicoties zemsaviešiem, kuriem valdībā ir četri ministri un arī viena no valsts augstākajām amatpersonām – Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa - ir zemsaviete. Ir panākti uzlabojumi (papildus līdzekļi izglītībai, veselības aprūpei un drošībai, kā arī piesaistītas investīcijas un panākts, lai bankas atsāk kreditēšanu).

Kongresā ar uzrunām uzstājās LZS priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, ZZS valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs Armands Krauze, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis, kā arī sadarbības partneri no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un partijas “Latvijai un Ventspilij”.

Sveiciens no Lemberga sievas un katoļu arhibīskapa

Uz kongresu nebija ieradies “Latvijai un Ventspilij” vadītājs, kādreizējais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Aivara Lemberga vietā uzstājās ne tikai viņa politiskā, bet arī dzīves līdzgaitniece Kristīne Lemberga, kura, nododot sveicienus no ventspilnieku partijas, teica, ka “Aivars Lembergs nav nekur pazudis”. Viņa to varot apliecināt, bet uzsvēra, ka kongresā neuzstājas kā viņa sieva, bet gan kā Latvijas pilsone un politiķe.

Pēc viņas videosveicienus nodeva arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Garīdznieks gan neaicināja pieslieties kādam konkrētam politiskajam spēkam, bet gan politiķiem atgādināja, ka vara dota nevis, lai valdītu, bet gan lai kalpotu cilvēkiem.

Gatavojas “nemiera vēlēšanām”

Saeimas priekšsēde Daiga Mieriņa teica, ka kongress pulcējas zīmīgā laikā pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kas būs “nemiera vēlēšanas”, un solīja, ka šai laikā zemsavieši būs tuvu cilvēkiem, jo zina ne tikai kā pieņemt pareizos lēmumus, bet arī aizstāvēt Latvijas cilvēkus.

LZS kongresā sestdien vienbalsīgi par premjera amata kandidātu izvirzīts LZS priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš norādīja, ka veselības aprūpes budžeta palielināšana, pedagogu darba samaksas celšana un tautsaimniecības attīstības nodrošināšana atbilstoši ekonomikas dubultošanas plānam ir mērķi, kurus partijai jāvirza ar lielākām ambīcijām un konsekvenci.

ZZS valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs Armands Krauze LZS kongresā kritizēja dzelzceļa projektu “Rail Baltica” un aicināja domāt par vismaz 50 gadu attīstības stratēģiju noteiktās jomās. Viņš norādīja, ka Latvija dzīvo sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, kad krīzes dažādās nozarēs vairs neesot izņēmums, bet kļuvušas par pastāvīgu realitāti. Tādēļ šādos apstākļos īpaši mazām pierobežas valstīm ir būtiski stiprināt ekonomiku, jo tā ir viens no nacionālās drošības pamatiem. Armands Krauze pauda, ka valsts attīstībai jābalstās uz rūpīgu ekonomisko izvērtējumu un vietējās uzņēmējdarbības atbalstu.

Runājot par ZZS paveikto tautsaimniecības jomā, viņš norādīja, ka partijai izdevies saglabāt nemainīgu finansējumu lauksaimniecībai, panākt samazinātu pievienotās vērtības nodokli pārtikai un nodrošināt papildu atbalstu vairākām nozarēm. Kā piemēru viņš minēja programmu, kurā Latvijas izglītības iestāžu audzēkņi saņem vietējos augļus, dārzeņus un pienu. Armands Krauze arī pievērsās diskusijām par dīzeļdegvielas akcīzes atvieglojumiem, norādot, ka politiskie oponenti šo jautājumu izmanto kā priekšvēlēšanu retoriku, kas, pēc viņa domām, kaitējot tautsaimniecības attīstībai. Viņš pauda, ka atbalsts lauksaimniecībai un meža nozarei esot nepieciešams, lai nepieļautu darbavietu un uzņēmumu zudumu reģionos.

Ekonomika, veselība, enerģētika un valsts pārvalde

LZS rudenī gaidāmo vēlēšanu programmā akcentējusi ekonomikas izaugsmi, veselības aprūpes finansējuma palielināšanu, enerģētisko drošību un valsts pārvaldes efektivitāti. Kongresā pieņemtas arī vairākas rezolūcijas, tai skaitā par veselības aprūpi un enerģētisko drošību, kas papildina programmas stratēģiskos mērķus.

LZS piedāvātā vēlēšanu programma paredz līdz 2030. gadam nodrošināt iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi vismaz par 2% virs Eiropas Savienības vidējā līmeņa, paaugstināt finansējumu veselībai līdz 6% no IKP un sasniegt ES vidējo līmeni lauksaimniecības tiešmaksājumos. Politiskais spēks rosina arī noteikt 3% no IKP augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī celt minimālo algu līdz 1250 eiro un vidējo pensiju līdz 1000 eiro mēnesī.

Programmas sadaļā par veselības aprūpi LZS paredz ikgadēju nozares budžeta pieaugumu, īpašu uzsvaru liekot uz pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, profilakses stiprināšanu un reģionālo slimnīcu attīstību. Šo virzienu papildina kongresā pieņemtā rezolūcija par veselības aprūpes noteikšanu kā vienu no valsts galvenajām prioritātēm. Tajā uzsvērts, ka veselības aprūpe ir nacionālās drošības sastāvdaļa un finansējumu nozarei nepieciešams paaugstināt līdz vismaz 6% no IKP 2027. gadā.

Savukārt enerģētikas sadaļā partija iestājas par vietējo energoresursu attīstību, biometāna nozīmes palielināšanu, elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumiem un kodolenerģijas potenciāla izvērtēšanu Baltijas līmenī. Arī šajā jomā kongress pieņēma atsevišķu rezolūciju, kurā enerģētiskā drošība definēta kā viens no valsts stratēģiskajiem pamatjautājumiem, uzsverot nepieciešamību nodrošināt Latvijas energoneatkarību un atbalstīt vietējās ražošanas jaudas.

Programmas sadaļā par valsts pārvaldi LZS rosina būtiski mazināt birokrātiju, pārskatīt ministriju funkcijas, ieviest valsts izdevumu auditu un noteikt “vienas vizītes” principu iedzīvotāju un uzņēmēju apkalpošanā. Partija uzsver nepieciešamību atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos publiskajai pārvaldei, kā arī pilnveidot vēlēšanu sistēmu un pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas kritērijus.

LZS programma akcentē arī reģionālo attīstību, paredzot policentriskas attīstības modeli, īpašu atbalstu pierobežai un mērķtiecīgu investīciju plānošanu bez pārtraukumiem, kā arī dzīves dārdzības mazināšanas pasākumus, tostarp pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu pirmās nepieciešamības precēm un medikamentiem.

Kongresā pieņemta rezolūcija, kurā partija uzsver nepieciešamību stiprināt senioru sociālo aizsardzību un nodrošināt cienīgu dzīvi vecumdienās. Rezolūcijā norādīts, ka Latvijas sabiedrībā strauji pieaug vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars, un daudzi no viņiem saskaras ar nepietiekamiem ienākumiem, sociālās drošības riskiem un nevienlīdzību.

LZS uzsvērusi, ka valsts pienākums ir nodrošināt katram senioram stabilus un pietiekamus ienākumus neatkarīgi no viņu iepriekšējā darba mūža specifikas vai sociālo iemaksu apjoma. Tāpēc viena no rezolūcijas centrālajām prioritātēm ir “bāzes pensijas” ieviešana - universāls atbalsta mehānisms, kas garantētu minimālo ienākumu līmeni visiem pensionāriem. Tāpat LZS apņemas īpašu uzmanību pievērst zemāko pensiju saņēmējiem un senioriem, kas pakļauti nabadzības riskam.