Latvijas Zemnieku savienība par premjera amata kandidātu virza Valaini
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā sestdien vienbalsīgi par premjera amata kandidātu izvirzīts LZS priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Valainis kopš 2023. gada pavasara ir LZS valdes priekšsēdētājs, ievēlēts vienbalsīgi kā vienīgais kandidāts. 2025. gada pavasarī viņš tika pārvēlēts šajā amatā.
Politiķis no 2023. gada 15. septembra ieņem ekonomikas ministra amatu.
Iepriekš viņš bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, kā arī Ekonomikas ministrijas un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.
Jau ziņots, ka šodien notiek LZS kongress.
LZS rindās ir vairāk nekā 1330 biedru. LZS ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju veido valdībā ietilpstošo politisko apvienību Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums arī ar partiju "Latvijai un Ventspilij".
Latvijas Zemnieku savienība (LZS) vienmēr bijusi politiskā organizācija, kas iestājas par Latvijas reģioniem un cilvēkiem, kuri dzīvo, strādā un veido valsts nākotni ārpus galvaspilsētas, sestdien LZS kongresā teica Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis (ZZS), uzsverot, ka Latvijā jāveido līdzsvarota reģionālā attīstība.
Viņš norādīja, ka reģionu attīstība nav tikai politisks virziens, bet būtisks Latvijas ilgtspējas priekšnoteikums.
Zālītis uzsvēra, ka tas ir īpaši aktuāli, jo Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ap 65% Latvijas iekšzemes kopprodukta tiek radīti Rīgas reģionā, bet pārējie reģioni kopā rada mazāk nekā trešdaļu ekonomikas apjoma. Šāda disproporcija skaidri parāda, ka līdzsvarota reģionālā attīstība Latvijā vēl nav sasniegta.
Šī iemesla dēļ Zālītis uzsvēra trīs būtiskus jautājumus, kas nosaka reģionu izaugsmi un Latvijas nākotni - pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, uzņēmējdarbības konkurētspēju un informatīvās telpas drošību.
Pēc Zālīša teiktā, esošā sistēma pašvaldību finanšu izlīdzināšanai vairs nevar būt tikai mehānisms pamatfunkciju nodrošināšanai. Tai esot jākļūst par reālu reģionālās attīstības instrumentu. Pašvaldībām ik gadu pieaug izdevumi sociālajiem pakalpojumiem, infrastruktūras uzturēšanai, izglītībai un projektu līdzfinansējumam, tāpēc tās bieži ir spiestas izvēlēties starp attīstību un pamata funkciju kvalitatīvu izpildi. Šāda situācija neesot ilgtspējīga.
Tādēļ viņš akcentēja nepieciešamību palielināt valsts budžeta līdzdalību obligāto funkciju finansēšanā, nodrošināt, ka finanšu izlīdzināšanas līdzekļi kalpo ne vien izdevumu segšanai, bet arī attīstībai, kā arī izveidot taisnīgu ekonomisko algoritmu, kas izvērtē katra reģiona reālo potenciālu. Konkurētspēju mūsdienās nosaka ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī ekonomiskā aktivitāte, uzņēmējdarbības struktūra, infrastruktūras pieejamība un ģeogrāfiskais novietojums, pauda politiķis. Ja sistēma nemainīsies, attīstības plaisa starp teritorijām tikai pieaugšot, lai gan mērķim vajadzētu būt pretējam - stipriem reģioniem visā Latvijā, jo stipri reģioni nozīmē stipru valsti.
Tāpat Zālītis norādīja, ka Latvijā dominē mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodrošina lielāko daļu darbavietu reģionos. Tādēļ jebkuras izmaiņas energoresursu cenās vai nodokļu politikā tieši ietekmējot reģionu izaugsmi. Īpaši būtiska esot lauksaimniecība un pārtikas ražošana - vienas no svarīgākajām eksporta nozarēm ārpus Rīgas. Minerālmēslu, degvielas un elektroenerģijas izmaksu kāpums nomācoši ietekmē šo nozaru konkurētspēju un līdz ar to - Latvijas ekonomiku kopumā.
Zālītis uzsvēra, ka valstij ir pienākums stiprināt vietējo enerģijas ražošanu un nodrošināt prognozējamu uzņēmējdarbības vidi visos reģionos, lai veicinātu sabalansētu tautsaimniecības attīstību.
