Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 23. marta līdz 30. martam?

Vispirms  vēlos aktualizēt savā kalendārā ielāgotos pianista Mihaila Pļetņova koncertus. Mūziķis vairākkārt uzstājies Latvijā, šoreiz koncertskatuves būs Nacionālais teātris 28. martā un 29. martā Dzintaru koncertzāles izcilajā akustikā varēs baudīt papildkoncertu. Pianista, diriģenta un komponista  Mihaila Pļetņova ieguldījumu mūzikas mākslā nevar novērtēt par augstu. Taču viņš pats, kā allaž pieticīgs, saka: “Es esmu vienkārši mūziķis.” Pļetņovs Rīgā un Jūrmalā atskaņos Johana Sebastiana Baha, Roberta Šūmaņa un Eduarda Grīga opusus.

Dodamies tālāk! Vienu rītu skatoties raidījumu “Rīta panorāma” es ļoti ieinteresējos par jaunu ekspozīciju “Straumējot laiku” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī. Ļoti aizraujoši un ieintriģējoši par to vēstīja muzeja direktors Toms Ķikuts. Man ļoti tīk, ka vēsture tiek stāstīta izstāžu konceptos apvienojot vēstures artefaktus un digitālās tehnoloģijas, kas it īpaši jaunatnei varētu būt pievilkšanas spēka avots painteresēties par mūsu tautas vēsturi un vispār jau jebkuram no mums tas nepieciešams, lai ciešāk turētu savas saknes Dzimtajā zemē. Ekskursija Latvijas vēstures ekspozīcijā “Straumējot laiku” kopā ar ekspozīcijas līdzautoru Tomu Ķikutu 27. martā 18.00 interesenti aicināti uz ekskursiju ekspozīcijā “Straumējot laiku”.

Ekspozīcija “Straumējot laiku” izvietota 620 kvadrātmetru platībā pils 4. stāvā. Vēsturiski priekšmeti un aizraujošs digitālais saturs, apvienots īpašā dizainā, stāsta par Latvijas zemi un tās iedzīvotājiem no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Laika ritējums atainots caur cilvēka piederību lielākai kopienai – saimei, kārtai, draudzei, biedrībai vai kustībai, partijai, nonākot līdz šodienai, kad pieredzam jaunas sadarbības formas un vienojošus mērķus. Latvijas vēstures 12 500 gadi dalīti deviņās tēmās: Radošie cilvēki, Pilskalnu ļaudis, Pilsētas mūris vieno, Kopība draudzē, Dzimis savā kārtā, Kustības spēks, Pilsoņa tapšana, Totalitārisma žņaugā, Atgriešanās Eiropā. Katrai no tēmām rasts savs arhitektoniskais veidols – skulptūrveida stends –, kas kopā veido neparastu formu virkni, caur kuru kā līkumotu laika upi iziet apmeklētājs. Ekspozīcija ļauj atskārst, ka laika straumē viss pastāv vienlaikus. Tas redzams Latvijas kultūrainavā – līdzās slejas senie pilskalni un baroka pilis, elku koki un mūra baznīcas, muižu parki un kolhozu centri. Arī mūsu gara dzīvi, domas, idejas, priekšstatus par pasauli un pašiem par sevi veido iepriekšējo paaudžu atstātie nospiedumi – kopīgi radīts kultūras mantojums. Tēma par identitāti, piederību un dažādiem sabiedrību vienojošajiem elementiem ir saistoša arī mūsdienās. Kam es piederu šodien? Kas mani vieno ar pārējo sabiedrību? Vai un kā ir mainījusies katra cilvēka piederības nozīme un mērogs? Ekspozīcija rosina meklēt atbildes uz šiem jautājumiem. Ekspozīcija “Straumējot laiku” tapusi, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbiniekiem – pētniekiem, krājuma glabātājiem, restauratoriem u. c. – sadarbojoties ar plašu partneru loku: arhitekta Didža Jaunzema vadībā SIA “DJA” izstrādāja ekspozīcijas dizainu, savukārt SIA “SOLAVI” un SIA “AD PRODUCTION” nodrošināja ekspozīcijas ražošanu un uzstādīšanu, kā arī multimediju izstrādi.

Un visbeidzot, laicīgi ziņoju par 30. martā iecerētu īpašu notikumu – Nacionālajā teātrī norisināsies labdarības koncerts “Ja skatuves dēļi spētu runāt”. 

Iecere ir ļoti sirsnīga un nepārvērtējama un visu teātru aktieri būs klāt….  droši var teikt, ka vakars būs neaizmirstams un mīlestība plūdīs un priecēs mūsu teātra vecmeistarus. Koncertu organizē fonds “Rampa A”.

Tas dibināts 2008. gadā pēc Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) un Latvijas Profesionālo aktieru apvienības iniciatīvas ar mērķi piesaistīt finanšu līdzekļus (ziedojumu veidā), lai sniegtu materiālu atbalstu sociāli mazaizsargātajiem skatuves māksliniekiem.

Patlaban fonda valdes priekšsēdētāja ir Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa, kura šos pienākumus pilda kopš 2025. gada 17. februāra. Skatuve. Tās pievilkšanas spēks sniedzas gadu simtos un tūkstošos. Tā vilina iesācējus un nelaiž prom sirmās galvas.

Tā redz mūsu klupienus, kritienus un augšāmcelšanos. Tā uzsūkusi mūsu sāpju un laimes asaras. Tā dzirdējusi aplausus, ko aktieriem katru vakaru velta skatītāji. Šajā īpašajā vakarā uz vienas skatuves visu Latvijas teātru aktieri satiksies koncertā, lai atzītos mīlestībā teātrim, kolēģiem, skatītājiem un dzīvei un visus ienākumus no skatītāju nopirktajām biļetēm ziedotu teātra vecmeistariem.

Vakaru noslēgs labdarības izsole – atraktīvs “aukcions”, kurā būs iespēja iegādāties aktieru un režisoru darinātus meistardarbus kulinārijas un daiļamatniecības jomā.

Veiksmi kultūrceļos un celiņos!