VIDEO: kā atpazīt īstu kouču, psihologu, psihoterapeitu?
Nesakārtotā likumdošana ir radījusi plašu iespēju zonu visdažādākajiem psiholoģiskās un emocionālās palīdzības “tirgotājiem” bez nepieciešamās kvalifikācijas un izglītības.
Trūkst likuma, kas aizliegtu jebkuram sevi nosaukt par speciālistu, īpaši sociālo mediju vidē. Lai pasargātu sevi, galvenais instruments ir kritiskā domāšana un speciālistu kvalifikācijas pārbaude.
Kas ir kas?
Apjukumu nereti rada arī pavisam legālu un kvalificētu speciālistu piedāvājums. Ierindas pilsonim nav viegli saprast, kāda palīdzība viņam nepieciešama, proti, kad vērsties pie psihoterapeita, kad noderētu psihologa palīdzība un ar ko šie speciālisti atšķiras no psihiatra. Skaidrojot atšķirības, psihoterapijas speciāliste Inese Putniece piedāvā vizualizēt taisni, kuras vienā galā atrodas psiholoģija, otrā – psihiatrija. Psiholoģijas jomu Putniece raksturo kā pamatā teorijā balstītu zinātni, kas nodarbojas ar izpēti, turpretī psihiatrija ir fundamentāla medicīnas nozare, kurā pacienti tiek ārstēti galvenokārt ar medikamentiem pēc konkrētiem algoritmiem un diagnozēm.
Pa vidu šai taisnei atrodas psihoterapija – ārsti psihoterapeiti, psihoterapijas speciālisti un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeiti. Tie ir praktiķi, kuru darbību iespējams pārbaudīt publiski pieejamos reģistros un biedrību sarakstos. Pirms vērsties pie speciālista, Inese Putniece mudina nepaslinkot un pārliecināties, ka tam ir nepieciešamā kvalifikācija, lai sniegtu palīdzību. “Vienkārši mazliet lieku reizi pārbaudīt jeb, kā mēs to sadzīviski sakām, “iečekot” un pārliecināties.”
Regulējums un viltus speciālisti
Kopš 2018. gada stingrāka kārtība ir ieviesta arī psihologu darbībā, kas ļāvis daudziem speciālistiem legalizēt savu darbu, kamēr neatbilstošie nozares pārstāvji darbību pārtraukuši. Tiesību jautājumu pētnieks Ivans Jānis Mihailovs zina teikt, ka pērn fiksēti tikai divi gadījumi, kad personas sevi sauca par psihologiem, nebūdamas reģistrā. Šādos gadījumos iestādes apkaro nelikumīgu profesionālo darbību. Tomēr Mihailovs atzīst, ka regulējums nekad nebūs pilnīgs, jo parādās jaunas profesijas, iespējas un jauni nosaukumi.
Koučings un alternatīvās prakses
Līdzīga situācija ir ar koučinga kustību. Profesionāli kouči beidz akreditētas programmas un ievēro ētikas kodeksu, kas aizliedz maldināt par kvalifikāciju. Starptautiskā Koučinga Federācijas Latvijas nodaļas pārstāve Vineta Saulīte uzsver, ka koučiem, līdzīgi kā ārstiem, ir regulāri jāsertificējas. “Mums jāsavāc noteikts skaits tālākizglītības punktu un jānoliek tests, lai mēs drīkstētu praktizēt.”
Sarežģītāk ir ar alternatīvām metodēm, piemēram, “transformāciju terapiju”, kas Latvijā nav atzīta un bieži lieto terapeitisku terminoloģiju bez atbilstoša seguma. Eksperti norāda, ka cilvēki, maģiskās domāšanas vadīti, mēdz izvēlēties dažādas prakses, jo pieprasījums rada piedāvājumu. Galu galā pašam klientam ir kritiski jāizvērtē, vai viņam nepieciešama psihologa palīdzība, ilgstoša psihoterapija vai koučs konkrētu mērķu sasniegšanai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "VIDEO: kā atpazīt īstu kouču, psihologu, psihoterapeitu?" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
