Kaulu lūzumi un zilumi: Rīgā vairākkārt konstatēta fiziska vardarbība pret zīdaiņiem līdz trīs mēnešu vecumam

Pagājušais gads Rīgas pašvaldības bāriņtiesai kopumā iezīmējies ar augstu intensitāti bērnu tiesību aizsardzības jomā - pieņemti 2845 lēmumi un lietvedībā uzturētas 5829 aktīvas lietas.

Neatliekamās situācijās, kad pastāv tiešs apdraudējums bērna dzīvībai vai veselībai, gada laikā pieņemti 126 vienpersoniskie lēmumi. Šāds lēmums ļauj bāriņtiesai nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu bērna drošību, savukārt turpmāk jautājums tiek izskatīts bāriņtiesas sēdē.

Visvairāk šādu lēmumu pieņemts ziemas periodā, norāda Subbota.

Vienpersonisko lēmumu dati liecina, ka viens no biežākajiem iemesliem bērnu nonākšanai bīstamos apstākļos un šķiršanai no ģimenes ir vecāku atkarības.

Alkohola lietošana bijusi cēlonis 31% gadījumu, turklāt atsevišķos gadījumos policija vecākiem fiksējusi alkohola reibumu līdz pat 4,53 promilēm, savukārt narkotiku lietošana bijis cēlonis 9,5% gadījumu.

Bāriņtiesā skaidro, ka šie apstākļi nereti saistīti arī ar fizisku un emocionālu vardarbību pret bērniem, kā arī ar nepiemērotiem vai pat antisanitāriem dzīves apstākļiem.

Visbiežāk vienpersoniskie lēmumi skāruši bērnus vecumā no 10 līdz 15 gadiem un zīdaiņus līdz viena gada vecumam. Vienā gadījumā zīdaiņa veselība un dzīvība bija apdraudēta smagas vecāku nolaidības un nepietiekamas uzraudzības dēļ.

Iestādes vērtējumā vienpersonisko lēmumu statistika kopumā norāda uz augstu sociālo spriedzi.

Pagājušajā gadā bijuši arī vairāki gadījumi, kad paši bērni vērsušies pēc palīdzības.

Ģimenes konfliktu dēļ vairākiem pusaudžiem bijušas paškaitējuma vai suicidālas domas, un sešos gadījumos bāriņtiesa pieņēmusi vienpersonisku lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes.

Bāriņtiesas koleģiālie lēmumi par aizgādības tiesību atjaunošanu pēc vienpersoniskā lēmuma pieņemšanas 72% gadījumu bija negatīvi. Tas galvenokārt saistīts ar vecāku problēmām, piemēram, atkarībām vai garīgās veselības traucējumiem, kuru pārvarēšanai nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un motivēta rīcība, lai novērstu bērnam bīstamus apstākļus.

Rīgas bāriņtiesas dati liecina, ka pagājušā gada beigās ārpusģimenes aprūpē kopumā bija 1331 bērns.

Iestāde norāda, ka ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits gada laikā ir mainīgs, jo bērni tiek ievietoti aprūpē, atgriežas ģimenēs vai nonāk adopcijā. Lielākā daļa bērnu dzīvoja aizbildņu ģimenēs.

Audžuģimenēs uzturējās 301 bērns, savukārt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās joprojām dzīvoja 217 bērni.

Gada izskaņā Rīgā bija 80 audžuģimenes un 11 specializētās audžuģimenes.

Pārskata gadā adopcijas reģistram sniegta informācija par 315 bērniem ārpusģimenes aprūpē, taču būtisks šķērslis adopcijai bija pašu bērnu nostāja - no tiem 249 bērni nav piekrituši adopcijai, visbiežāk pusaudžu vecumā.

Vienlaikus Rīgas bāriņtiesa par adoptētājiem atzina 42 personas.

Būtiska bērnu tiesību aizsardzības darba daļa ir arī preventīvs darbs ar ģimenēm, lai savlaicīgi novērstu riskus bērna drošībai un attīstībai, un to nodrošina starpinstitucionālā sadarbība.

Pērn Rīgas bāriņtiesa informēja sociālo dienestu par nepieciešamu atbalstu 130 ģimenēm, savukārt 244 vecākiem uzdots sadarbībā ar dienestu novērst bērna attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.

Kā vēstīts, Bērnu aizsardzības centrs (BAC) uzskata, ka atkārtota bērnu šķiršana no ģimenes liecina par nepieciešamību padziļināti vērtēt atbalsta sistēmas efektivitāti gan bērna šķiršanas brīdī, gan pēc aizgādības tiesību atjaunošanas.

BAC uzsvēris, ka būtiski izvērtēt, cik efektīvi vecākiem tiek nodrošināts atbalsts problēmu pārvarēšanai un palīdzība bērnam uzreiz pēc šķiršanas no ģimenes, lai veicinātu iespēju bērnam atgriezties vecāku aizgādībā. Tāpat jāvērtē, vai un kādi pakalpojumi ģimenei pieejami pēc aizgādības tiesību atjaunošanas, lai tā spētu stabili funkcionēt ilgtermiņā.

Situācijas, kurās vecākam atkārtoti tiek pārtrauktas tā paša bērna aizgādības tiesības, rada bažas, vai risku novērtēšana un bērna labāko interešu svēršana praksē tiek īstenota pietiekami kritiski un ar ilgtermiņa skatījumu, uzsver BAC. Centra rīcībā esošo bāriņtiesu lēmumu pamatojumos neesot gūstama pārliecība, ka katrā gadījumā, kad tiek lemts par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, būtu pēc būtības izvērtēta vecāka spēja ilgtermiņā risināt atkarības jautājumus, nodrošināt pilnvērtīgu bērna aprūpi un audzināšanu, kā arī bērnam nelabvēlīgas situācijas neatkārtošanos.