Zemgalē un Lietuvas pierobežā stiprināta reaģēšanas kapacitāte plūdos un vētrās

Lai plūdi, spēcīgas vētras un citi klimata pārmaiņu radītie riski Zemgales un Ziemeļlietuvas iedzīvotājus nepārsteigtu nesagatavotus, reģiona pašvaldības kopā ar operatīvajiem dienestiem ievērojami stiprinājušas savu civilās aizsardzības kapacitāti. Jelgavas pilī, noslēdzot divus gadus ilgušo projektu "Safe Response", iesaistīto partneru pārstāvji atskatījās uz tā galvenajiem ieguvumiem - iegādāto glābšanas aprīkojumu, uzlaboto infrastruktūru, pilnveidotajām zināšanām un izstrādāto sadarbības memorandu.

Projekts "Safe Response" radīts kā tieša atbilde pieaugošajiem plūdu, vētru un dabas ugunsgrēku draudiem Zemgalē un Ziemeļlietuvā, ar mērķi izveidot vienotu pārrobežu sadarbības mehānismu, visaptveroši stiprināt reģiona civilās aizsardzības spējas un mērķtiecīgi papildināt glābšanas dienestu resursus.

Lai investīcijas un turpmākā rīcība būtu racionāli pamatota, projekta sākumposmā SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" eksperti veica padziļinātu klimata risku un esošo civilās aizsardzības sistēmu analīzi. Šis pētījums kalpoja par pamatu ne vien stratēģiskiem glābšanas aprīkojuma iepirkumiem abpus robežai, bet arī Pārrobežu ārkārtas situāciju reaģēšanas plānam, skaidro Zemgales plānošanas reģionā. Plāns pirmo reizi definē skaidrus sadarbības algoritmus, ļaujot kaimiņu pašvaldībām krīzes situācijās operatīvi koordinēt un sniegt savstarpēju palīdzību.

Aizkraukles novadā, kur ik pavasari aktuāls plūdu risks, pašvaldības policijas un glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšanai iegādāti lieljaudas ūdens sūkņi, pārvietojamie ģeneratori un speciāli ūdensnecaurlaidīgi tērpi. Lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības evakuācijas gadījumos, sarūpētas saliekamās gultas, mīkstās nestuves un būris mājdzīvnieku transportēšanai.

Ilgtermiņa ieguldījums ir Pļaviņās uzstādītā videonovērošanas un brīdināšanas sistēma Daugavā, kas ļauj tiešsaistē diennakts režīmā uzraudzīt ūdens līmeni un laikus reaģēt uz plūdu draudiem, uzsver projekta īstenotāji. Papildus tehniskajam nodrošinājumam investēts arī zināšanās: speciālisti apguvuši modernu "ArcGIS" datu pārvaldību un rīcību krīzes situācijās, savukārt novada skolēniem nodrošinātas pirmās palīdzības apmācības un praktiskas nodarbības "Droša peldēšana".

Bauskas novadā uzsvars likts uz Pašvaldības policijas reaģēšanas spējām un glābšanu uz ūdens. Projekta gaitā likumsargu vajadzībām iegādāts operatīvais apvidus auto, laiva ar treileri un droni, kā arī speciāls aprīkojums glābšanas darbiem. Tāpat novada resurss papildināts ar ūdens sūkni, ģeneratoru, telti un izbūvētu ūdens uzpildīšanas staciju. Paralēli tehnikas iegādei pašvaldības policisti un speciālisti apguva prasmes glābšanā uz ūdens, pirmajā palīdzībā un stresa noturībā, savukārt novada skolēni tika izglītoti par rīcību klimata risku izraisītās ārkārtas situācijās.

Jelgavas novadā dienestu darba atvieglošanai iegādāti ģeneratori, ūdens sūknis un piepūšamā telts ar gaisa sildītāju, kas ārkārtas situācijās kalpos kā patvērums evakuētajiem iedzīvotājiem. Pašvaldības policijas un civilās aizsardzības vajadzībām sarūpēts arī specifisks glābšanas aprīkojums, tostarp evakuācijas segas, smilšu maisi un spinālās nestuves. Līdztekus materiālajiem uzlabojumiem novadā īstenota apmācību programma - policijas inspektori Staļģenē trenējās glābšanā uz ūdens, pašvaldības iestāžu vadītāji Kalnciemā aizvadīja praktisku simulāciju darbam ar telti un krīzes aprīkojumu, bet izglītības nozarē teju 600 skolēni apguva rīcību ārkārtas situācijās, kamēr skolu vadītāji trenējās krīžu plānošanā. Projekta infrastruktūras būvniecības objekts ir Svētes pagasta Jēkabniekos atjaunots ūdens rezervuārs un izbūvēta jauna ūdens ņemšanas vieta, uzsver projekta īstenotāji.

Līdzvērtīgi ieguvumi ir arī kaimiņvalsts partneriem - Jonišķu un Pakrojas rajonu pašvaldībām. Arī tur civilās aizsardzības spējas stiprinātas, iegādājoties ūdens sūkņus, laivas glābšanas darbiem un dronus apdraudēto teritoriju apsekošanai no gaisa. Tas nodrošina, ka abpus robežai reaģēšanas spējas ir vienlīdz spēcīgas un saskaņotas.

Konferences dalībnieki kā vienu no lielākajiem projekta ieguvumiem izcēla tā visaptverošo pieeju. "Safe Response" esot sniedzis ieguldījumu ne tikai civilās aizsardzības materiāltehniskās bāzes stiprināšanā, bet arī operatīvo dienestu spēju uzlabošanā un sabiedrības izglītošanā caur mācībām. Kā papildinājums aprīkojuma iegādei un zināšanu pilnveidei atzinīgi novērtēta arī starptautiskā pieredzes apmaiņa, tostarp iepazīstoties ar plūdu prevencijas infrastruktūru un brīvprātīgo ugunsdzēsēju piesaisti Polijā. Projekta ilgtermiņa rezultāts ir izstrādātais sadarbības memorands, kas oficiāli nostiprinās gatavību turpināt iesākto darbu un krīzes situācijās nodrošināt savstarpēju, koordinētu palīdzību.

Projekts "Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā" tiek īstenots "Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas programmā 2021.-2027. gadam" ar kopējo finansējumu 673 755 eiro apmērā.