Kāpēc mākslīgajam intelektam nevajadzētu atklāt savus personīgos datus - skaidro eksperti
Līdztekus ērtībām, ko mākslīgais intelekts (MI) sniedz ikdienas dzīvē, rodas arī neērts jautājums: kādu informāciju mēs uzticam šiem rīkiem?
Ir rūpīgi jāizvērtē, ar kādiem datiem mēs dalāmies ar MI rīkiem, jo tā ir nedroša vide, brīdina eksperti.
Kā skaidroja kiberdrošības eksperts no "Cert.lv" Armīns Palms, mākslīgais intelekts patiesībā nav intelekts tiešā nozīmē — tas, balstoties uz matemātiskām formulām un aprēķiniem, ģenerē burtus un vārdus, izmantojot lietotāju ievadīto informāciju. Tāpēc saturs, ko tas parāda, ne vienmēr var būt precīzs.
"Bet no kurienes tas ņem šo informāciju? Tie ir gan atklāti avoti, kas pieejami internetā, gan tas, ko jūs paši tajā ierakstāt. Līdz ar to, ja jūs ievadāt savu personīgo informāciju vai sensitīvus datus — agrāk vai vēlāk šī informācija kaut kur un kaut kādā veidā var parādīties arī citur," viņš paskaidroja.
Lai gan mākslīgais intelekts var šķist nekaitīgs padomdevējs, eksperti iesaka neatklāt sensitīvus datus — piemēram, paroles, dzīvesvietas adresi, personīgu informāciju par sevi un savu ģimeni, darba vietu, finanšu vai medicīnisko informāciju, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Pastāv risks, ka šāda informācija var tikt izmantota krāpnieciskos nolūkos. Tāpat eksperts norādīja, ka nevajadzētu augšupielādēt attēlus, kurus nevēlaties padarīt publiskus.
Eksperts arī brīdināja medicīniskos jautājumus neuzticēt čatbotiem un nepaļauties uz MI ieteikumiem par to, kādus medikamentus lietot.
Savukārt Datu valsts inspekcija prevencijas nodaļas vadītāja vietnieks Lauris Linabergs norādīja: "Ja tiek atklāta informācija, piemēram, par adresi kopā ar slimības vēsturi vai citu sensitīvu informāciju, pastāv risks, ka cilvēki to var izmantot ļaunprātīgos nolūkos."
Kāpēc privātums internetā ir mazāk nekā jebkad agrāk?
"2026. gadā privātums internetā ir greznība, nevis tiesības," saka britu eksperts Tomass Bantings no analītiskā centra "Nesta", vēsta "BBC News".
Bantings runā par reklāmu: viņš neizslēdz, ka mūs var sagaidīt visai biedējošs nākotnes scenārijs, kurā "viedie" ledusskapji sūtīs informāciju par mūsu uztura paradumiem medicīniskās apdrošināšanas kompānijām.
No šādas notikumu attīstības vēl ir iespējams izvairīties, taču daudziem cilvēkiem šāds scenārijs šķiet ļoti biedējošs.
Tomēr 25 gadus vecais Bantings uzsver, ka viņam privātums internetā patiesībā nekad nav bijis. "Mūs vienkārši iemācīja ar to sadzīvot," viņš saka.
Eksperts skaidro, ka viņa paaudzei nācās saprast, kā darbojas privātuma iestatījumi internetā, un pieņemt faktu, ka lietotāju personīgie dati tehnoloģiju uzņēmumiem ir kļuvuši par sava veida valūtu, ko tie pieņem apmaiņā pret dažādiem pakalpojumiem — piemēram, sociālo tīklu izmantošanu.
Jau 1999. gadā viens no amerikāņu datoruzņēmuma "Sun Microsystems" līdzdibinātājiem Skots Maknīlijs izteica paziņojumu, kas kļuva plaši pazīstams:
"Jums jebkurā gadījumā ir nulle konfidencialitātes. Jums pie tā būs jāpierod!" Vai viņam bija taisnība?
Tehnoloģiju nozare jau sen pārkāpj privātās dzīves robežas
— taču vienlaikus tā arī rada instrumentus mūsu aizsardzībai. Datoru uzņēmumi ir izstrādājuši simtiem, ja ne tūkstošiem dažādu rīku un iestatījumu, kas paredzēti personisko datu konfidencialitātes nodrošināšanai. To uzdevums būtu aizsargāt mūsu pamattiesības uz privātumu internetā.
Starp tiem ir, piemēram, privātais režīms pārlūkprogrammās, ziņapmaiņas lietotnes ar šifrētiem ziņojumiem, izsekošanas bloķētāji un VPN lietotnes.
Tomēr saskaņā ar analītikas uzņēmuma "Statista" datiem 2024. gadā vairāk nekā 1,35 miljardi cilvēku cieta no personisko datu noplūdēm — uzlaušanas, hakeru uzbrukumu vai informācijas izpaušanas dēļ. Tas ir aptuveni katrs astotais Zemes iedzīvotājs.
Kiberdrošības speciālistu vidū bieži saka, ka šodien mums ir daudz lielāka kontrole pār saviem datiem nekā jebkad agrāk, bet vienlaikus — daudz mazāk privātuma.
Pašlaik šo jomu regulē ļoti liels skaits likumu: pēc "Cisco" datiem aptuveni 160 valstīs ir pieņemti savi tiesību akti par personas datu aizsardzību. Tieši tāpēc Eiropas valstīs un Apvienotajā Karalistē, apmeklējot tīmekļa vietnes, lietotājiem tiek lūgts piekrist sīkdatņu (cookies) izmantošanai — nelieliem koda fragmentiem, kas apkopo informāciju par lietotāju.
Grāmatas "Privacy Is Power" autore Karisa Velisa aicina regulatorus efektīvāk piemērot likumus un rūpīgāk uzraudzīt to izpildi.
Savukārt uzņēmums "Meta Platforms", kam pieder "WhatsApp" un "Facebook", piedāvā lietotājiem pārbaudīt privātuma iestatījumus savās lietotnēs. Tomēr, ja nevēlaties redzēt reklāmas, kas atlasītas, balstoties uz jūsu darbībām internetā, jums būs jāiegādājas maksas abonements.
"Apple" savukārt apgalvo, ka privātums ir visu tās produktu pamatā, taču arī par tiem ir jāmaksā ievērojama summa.
Pēc tam, kad "TikTok" amerikāņu nodaļa mainīja īpašnieku, tā atjaunināja lietotāju noteikumus ASV un sāka vākt vairāk datu. Lietotāji var atteikties no dažām opcijām — piemēram, no precīzas atrašanās vietas nodošanas — taču šādu informāciju joprojām var iegūt arī caur pašu telefonu.
Karisa Velisa uzskata, ka cilvēki patiesībā uztraucas par privātumu, taču domā, ka neko nevar darīt, lai to aizsargātu. "Lielākoties viņi jūtas tā, it kā nespētu neko kontrolēt," viņa saka. "Daļēji tas notiek tāpēc, ka mūsu dati tiek vākti bez mūsu līdzdalības, bet daļēji — tāpēc, ka uzņēmumiem ir izdevīgi pārliecināt mūs, ka kaut ko mainīt jau ir par vēlu."
Tomēr eksperte nepiekrīt, ka viss jau ir zaudēts. Pēc viņas domām, personīgo datu aizsardzības problēmai nepieciešama daudzpusīga pieeja, kurā iesaistās visi — gan tehnoloģiju uzņēmumi un regulatori, gan paši lietotāji.
Velisa raksta ziņojumu lietotnē "Signal", kas tiek uzskatīta par drošāku un apkopo daudz mazāk lietotāju datu nekā tās lielākais konkurents "WhatsApp". Katru mēnesi "Signal" izmanto aptuveni 70 miljoni cilvēku, kamēr "WhatsApp" lietotāju skaits sasniedz apmēram 3 miljardus.
